Nevar pavilkt visu nodokļu nomaksu 11
Krista patlaban atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, taču vēl pirms nepilna gada paralēli algotam darbam strādāja par sociālo tīklu administratori, bija reģistrējusies kā pašnodarbinātā un regulāri maksāja valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tā bija tikai viņas papildu nodarbošanās, tāpēc Krista apzināti izrakstīja saviem klientiem rēķinus par tādām summām, lai mēneša ienākumi nepārsniegtu minimālo noteikto, no kuras jāveic sociālās iemaksas. Lai gan, dzīvodama mājās ar mazuli, Krista bauda sociālo iemaksu augļus, ko veikusi kā darba ņēmēja, un saprot, ka vecāku pabalsts varētu būt bijis lielāks, ja būtu veiktas iemaksas arī no pašnodarbinātās ienākumiem, tomēr viņa apzinās, ka pašnodarbinātais iepretim darba ņēmējam krietni pārmaksā, tāpēc apzināti izvairās no to nomaksas.
“Manuprāt, kamēr ienākumi ir tik mazi, pašnodarbinātais Latvijā vienkārši nevar pavilkt visu nodokļu nomaksu, jo tad jāšķiras no lielākās daļas ienākumu. Tad nav jēgas strādāt. Tad jau labāk uzkrāt naudu nebaltām dienām pašam. Es apzinos, ka iemaksām ir jēga, un man nav mazsvarīgas sociālās garantijas, taču es būtu gatava tās maksāt vien tad, ja mani ieņēmumi kā pašnodarbinātajai būtu vismaz 1000 eiro,” spriež Krista.
Ministrija neko nemainīs
To, ka pašnodarbinātajiem sociālā apdrošināšana ir dārgāka nekā darba ņēmējam, atzīst arī Labklājības ministrija. “Ja cilvēks šādu nodarbinātības formu ir izvēlējies, viņš uzņemas visu risku, līdz ar to arī visu maksājuma paketi,” norāda LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece. Viņa liek saprast, ka, visticamāk, šajā jomā nekas netiks mainīts, jo pašnodarbināto, kas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, esot maz. Variants samazināt VSAOI likmi pašnodarbinātajiem ministrijā nav ticis izskatīts, jo tas varot izraisīt masveida darba ņēmēju pārreģistrēšanos par pašnodarbinātajiem. To, ka pašnodarbinātas personas ir grūti integrēt sociālās apdrošināšanas sistēmā, LM saredz kā problēmu, taču, kā skaidro ministrijas pārstāve, tā tas esot arī citviet Eiropā un pasaulē, un nekur tam vēl neesot rasts risinājums. “Pagaidām mēģinām saprast, kā rīkoties. Visi par to runā skaļi un atzīst par problēmu, taču risinājuma diemžēl nav.”
Jaunajās nodokļu pamatnostādnēs gan paredzēts, ka pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru un kas neveic sociālās iemaksas, tomēr būs no ienākumiem jāveic iemaksas 5% privātajā pensiju fondā. Iemaksas varēs neveikt vien tad, ja ienākumi gadā nesasniegs 50 eiro.
Sociālo lietu eksperte: nākotne pieprasīs jaunus risinājumus
Ruta Zilvere, sociālo lietu eksperte: “Mūsdienu darba tirgus un aizvien pieaugošais jaunu darba formu piekopēju skaits dod signālu, ka nākotne pieprasīs arī jaunus risinājumus sociālās drošības sistēmā. Kļūst aizvien grūtāk noteikt sociālo iemaksu bāzi, sarežģītāka kļūst administrēšana. Tāpēc, iespējams, nākotnē nodokļu slogs no specifiskiem darbaspēka nodokļiem tiks pārnests uz vispārējiem nodokļiem, kuri nav tik ļoti atkarīgi no nodarbinātības formas, piemēram, uz ienākuma, patēriņa, resursu izmantošanas vai īpašuma nodokli. Līdz ar to arī sociālo pakalpojumu, tajā skaitā pabalstu finansēšana, pakāpeniski pārbīdītos uz valsts budžetu, kā rezultātā pakalpojumi kļūtu mazāk atkarīgi no apdrošināšanas iemaksām. Sakarā ar saistību ilgtermiņa raksturu un sistēmas atkarību no demogrāfiskās slodzes, pensiju apdrošināšanai gan arī pārredzamā nākotnē vajadzētu saglabāties kā finansētai no sociālajām iemaksām.”
