Kārlis Vērpe: Neauglīgā zeme. Cik daudz internetā var uzzināt par mākslu? 0
Kārlis Vērpe, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Internets paver ļoti plašas iespējas dažādām cilvēku darbības jomām, no ikdienišķas komunikācijas līdz lieluzņēmējdarbībai.
Pasaules mēroga tīkls ir Johana Gūtenberga cienīgs izgudrojums, atliek tikai salīdzināt, kurš ietekmīgāks, un arī tīkla tehnoloģijām piemeklēt vienpersonisku autoru, piemēram, Bilu Geitsu.
IBM droši vien bija ne mazāk svarīgs. Gūtenberga vārds savukārt kultūras ļaudīm ir parocīgs grāmatniecības vēstures dižākā pavērsiena atzīmēšanai, līdz ar to maldina, nevis ļauj saprast tehnoloģiju vēsturi.
Internets ir ļoti jauns, es to aktīvi lietoju aptuveni 20 gadu. Iepriekšējā rakstā (“Ceļojums mākslas vēsturē”, “KZ”, 17.02.2021.) aplūkojām kultūras labumus, kādus tīkls sniedz. Šoreiz tēmu apdomāsim kritiskāk.
Ceturtdaļgadsimta ir pietiekami, lai jauno tehnoloģiju lietojums būtu savā pavasarī – mežonīgs, sprigans un smaržīgs. Situācija ir citāda, un tīkls līdzinās milzīgai neauglīgai zemei, kurā dārziņu iekopt ir katra paša ziņā.
Šoreiz sāku ar “impresionismu” – vizuālās mākslas vēstures posmu, kas tīkams daudziem un par kuru ir daudz zināms. Minimums, kam būtu jānotiek internetā, ir sastrādāto zināšanu tirgošana, visticamāk, smukos iepakojumos, līdzīgi konfektēm, zobu pastai vai olīvu burciņai.
Tā vietā varat caurskatīt anonīmas andelmaņu lapeles ar impresionistu slavenāko gleznu sliktām fotokopijām un piesolītu iespēju nopirkt darba gleznotu atdarinājumu.
Diezin vai šīs preces kāds pērk, toties lapeles klikšķina gan, jo skaidrs, ka ziņkārīgu ļaužu uz pasaules netrūkst, kopsummā to esot ap septiņiem miljardiem.
Taisnības labad atskaitām kretīnus, kurus dzīvē interesē vien nauda, vara, slava un sekss, un iegūstam vērienīgu peļņas avotu. Savus meklējumus sašaurinu uz Gistavu Dorē, ģeniālu 19. gadsimta franču grafiķi, kura profesionālā darbība sakrīt ar impresionistu popularitātes ziedu laikiem.
Gan par mākslas virzienu, gan grafiķa darbiem man ir vispārīgas zināšanas, kurās nav precizēts, vai impresionisms ir saistāms tikai ar mākslinieku grupu, kuri tā sevi dēvēja, piesavinoties kritiķu formulēto vārdu, vai arī dominējošu laikmetīgu stilu.
Vismaz fotomākslā var fiksēt impresionistiskus autorus, kāds bija Pēters Henrijs Emersons.
Savukārt Dorē darbus esmu tikai apbrīnojis, prātodams, cik tajos simbolisma un cik romantisma, un kāds bija Dorē viedoklis par pārejošo iespaidu tvērējiem glezniecībā. Internets ir revolūcija uzziņās.
Tā vietā, lai ietu uz bibliotēku un meklētu žurnālu vai grāmatu, no ērti pārlūkojama bezgalīga arhīva esi soļa attālumā.
Tā vietā meklētājs atlasa ierakstus ar dīvainiem nosaukumiem – “dantespasaule”, “dorēilustrācijas”, “mākslaskaislības”, “kasirinternets”; klāt nāk dažādi vikipēdijas šķirkļi un gūzma grafiku reprodukciju meklētāja sadaļā “Attēli”.
Tie ir tikai vāra atblāzma no mākslinieka oriģināliem, kuru tematisku atlasi 2017. gadā varēja aplūkot Rīgas biržas izstādē “Reformācijai – 500”.
Ja paliek uzticīgs šīs publikācijas mērķim un netver pēc kādas grāmatas plauktā, tad revolucionārajā medijā par impresionismu vai Dorē uzzināt neko nevar. Ir vērts nostiprināt kritisku attieksmi un neko neņemt meklētāja atlasītajās sēnalu lapās, pat ja šis tas ir lietderīgs.
Turklāt var nestrēbt karstu, ņemot vērā citas tēmas, kurās lietderīgi materiāli ķeras labāk, kā jau iepriekšējās publikācijās redzējām.
Internets vēl arvien ir neauglīga zeme, jo cilvēki to pārāk maz prasmīgi izmanto uzņēmējdarbībā un kultūrā. Arī tik daudzinātā komunikācijas un publisko attiecību sfēra, kurai internetā var pieaugt spārni, sociālajos tīklos ir prasta.
Acīmredzami internetu apzaļumot nav izdevīgi, jo, pateicoties tādai pieejai, var pamatīgi mainīt kultūras attiecības ar tirgu, iespējas ar kultūru pelnīt bagātību, zināšanu nonākšanu sabiedrībā u. c.
Varam īsi apdomāt, kas notiek, ja cilvēkiem pēkšņi ir viegli pieejamas zināšanas (un nevis zināšanu kripatas, interpretācijas, horoskopi utt.).
Kas notiek, ja eksperti un kritiķi patiešām nodarbojas ar savu arodu? Kas notiek, ja kultūras preces tiek taisītas līdzīgi pārtikas precēm un nevis tam, kā strādā Dievs? Tad daudz kas ierasts un izdevīgs beidzas.
