Neatvairāmais patvēruma meklētājs 0
Patvēruma meklētājs J.N. kopš 1995. gada Nīderlandē patvērumu lūdzis trīs reizes, pēdējoreiz – pagājušajā gadā, jau atrodoties cietumā. Viņu neizdodas izraidīt jau 20 gadus.
Katru reizi J.N. prasība noraidīta. Šai laikā viņš par dažādiem pārkāpumiem (lielākoties par zādzībām) apsūdzēts 21 reizi un sodīts gan ar naudas sodiem, gan ar cietumsodiem. 2014. gadā Nīderlandes Drošības un tieslietu ministrijas valsts sekretārs Freds Tēvens licis J.N. nekavējoties pamest ES un aizliedza 10 gadus iebraukt ES. To J.N. “nepaspēja”, jo pērn vēlreiz tika arestēts par zādzību un pie reizes – par uzturēšanās aizlieguma neievērošanu. Viņu ieslodzīja uz nākamo termiņu, bet… cietumā J.N. iesniedza ceturto lūgumu pēc patvēruma, un varas iestādes bija spiestas viņu turēt patvēruma meklētāja statusā.
Uzklausot apelāciju, savā tiesiskajā bezspēcībā Nīderlandes augstākā administratīvā tiesa – Valsts padome – nezināja, ko darīt ar šādu patvēruma meklētāju, un lūdza skaidrojumu ES Tiesai.
15. februārī steidzamības kārtā ES tiesa atzina, ka nacionālā drošība un sabiedriskā kārtība jānodrošina arī citu pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzībai. ES Pamattiesību harta nosaka, ka ikvienam ir tiesības arī uz personas drošību. Balstoties uz šo atzinumu, ES tiesa secināja, ka ES likumi atļauj apcietināt un deportēt patvēruma meklētāju, ja to prasa nacionālā drošība vai sabiedriskā kārtība. Turklāt dalībvalstīm jānodrošina efektīva politika nelegālu trešo valstu pilsoņu atgriešanai un repatriācijai.
Kādā citā tiesas lietā patvēruma meklētājs no Irānas, kuram bēgļa statuss nav piešķirts, sūdzējās, ka viņam liek strādāt, ziņo “DutchNews”. Nīderlandes Valsts padome pērnajā novembrī nosprieda, ka valstij ir tiesības prasīt strādāt par to, ka tā nodrošina pajumti patvēruma meklētājiem, kuru prasības noraidītas. “Ja ārzemnieks atsakās strādāt līdz viņa aizbraukšanai no Nīderlandes, ministrs var liegt viņam jumtu virs galvas,” teikts Valsts padomes paziņojumā. Nīderlandes lielākā sabiedriskā raidorganizācija “Nos” noskaidrojusi, ka 25 pašvaldības gultas vietu un jumtu pērn nodrošinājušas apmēram 2000 cilvēkiem, kuri nav atzīti par bēgļiem un kuri bija uzslējuši teltis pastāvīgai dzīvošanai.