Neatstāj bērnu novārtā – sāc ar 20 minūtēm! 0
Gaidot gada nogales svētkus un tiem gatavojoties, daudz vairāk domājam arī par ģimeni, tās vērtībām un kopā būšanu ar bērniem. Vecākiem no dažādām tribīnēm atgādina – svarīgi nevis tas, cik ilgi, bet kā šī kopābūšana piepildīta. Ko tad īsti nozīmē kvalitatīvi pavadīts laiks kopā ar bērniem, un kā to apvienot ar straujo dzīves ritumu?
940 sestdienas
Tas, ka vecākiem pietrūkst laika, ko veltīt saviem bērniem, ir vispasaules problēma. Viens no populārākajiem ASV ārstiem, pediatrs Hārlijs Rotbarts (ASV), daudzu publikāciju autors, par vecāku attiecībām ar bērniem uzsver, ka tas ir vitāli svarīgi – būt kopā: “Kad analizējam, cik daudz laika bērns pavada ar auklīti, bērnudārzā un skolā – pāri paliek gaužām maz. No bērna dzimšanas līdz viņa vidusskolas izlaidumam ir nieka 940 sestdienas – izklausās daudz, bet cik no tām esam izmantojuši lietderīgi? Vienmēr iesaku vecākiem iztēloties laiku, kad bērns devies prom, lai studētu citā pilsētā, un istaba paliek tukša – kā viņi jūtas, gara acīm to redzot? Taču tāpēc nevajag sākt uztraukties par to, cik minūtes ir iespējams pavadīt kopā ar savu bērnu, nav nepieciešams plānot katru sekundi, jo reizēm šis kvalitatīvais laiks būs tieši tad, kad brauksiet mājās no pulciņa un viens otram atklāsiet, ko pa dienu esat piedzīvojuši.” Kvalitatīvi piepildīt laiku kopā ar bērniem var, arī vienkārši veicot ikdienišķas nodarbes, piemēram, labojot kādu saplīsušu lietu, apēdot saldējumu, pulcējoties pie vakariņu galda. Tāpat ieteicams visur nebraukt ar mašīnu – necentieties par katru cenu ietaupīt trīs minūtes, bet izmantojiet pastaigu draudzīgai sarunai ar savu bērnu.
Viens aizrādījums, piecas atzinības
Psiholoģe un attiecību eksperte Iveta Aunīte uzsver, cik svarīgi veltīt katram bērnam ik dienu vismaz 20 minūtes sava laika. Tas var šķist maz, bet diemžēl ikdienas steigā reizēm neatrodam pat tās: “Apmēram līdz 12 gadu vecumam bērni jūtas mīlēti pēc laika un enerģijas, ko saņem no pieaugušajiem, galvenokārt vecākiem. Ja bērnam trūkst pieminēto 20 nedalītās uzmanības minūšu ik dienas, mainās uzvedība, tā var kļūt negatīva, viņš pēc uzmanības tieksies ar destruktīviem paņēmieniem, darot blēņas, kaitinot, dauzoties, pārkāpjot robežas. Uzmanību jācenšas izrādīt, nevis kritizējot un kontrolējot, bet gan izsakot atzinību un iedrošinot. Vēlams ievērot proporciju 1:5 – uz vienu aizrādījumu piecas atzinības.”
Divu meitu mamma Terēza Stenclava uzskata: kvalitatīvi pavadītu laiku raksturo arī malā nolikti telefoni, planšetes un datori: “Katru vakaru pārrunājam dienas gaitā izdarīto. Ar jaunāko meitu spēlējam dažādas spēles. Protams, pēc garas darba dienas tas nav viegli, bet es to daru. Neaizliedzu telefonus un planšetes, taču, ja gribu, lai viņas pārtrauc “sēdēt telefonā”, izdomāju kopīgas nodarbes, piemēram, izvest suni pastaigā, braukt ar riteņiem un tā tālāk.” Arī trīs bērnu mamma Ilze piekrīt Terēzei, sakot, ka “atrast spēkus, lai pēc noslogotas darba dienas vēl spēlētos un ilgi pļāpātu, nav viegli, taču tas ir ārkārtīgi svarīgi. Un, ja tiešām ir iespēja veltīt vien 20 minūtes – arī tās ir absolūti nepieciešamas –, var just to prieku, ko bērnam sagādā kaut vai pāris jautājumu par dienā piedzīvoto.”
Kompānijas “Kantar TNS” pētījumu vadītāja Santa Lazdiņa vērš uzmanību, ka atbilstoši aptauju datiem vairākums Latvijas strādājošo (70%) vairākas reizes gadā piedzīvo situācijas, kad viņi darba dēļ jūtas pārāk noguruši, lai veltītu laiku savai ģimenei. Ir arī citādas situācijas – 25 – 34 gadus veciem cilvēkiem bieži ir grūti koncentrēties darbam mājās veicamo pienākumu dēļ. Šā vecuma cilvēkiem ģimenēs visbiežāk dzimst bērni, un tas rada papildu emocionālo slodzi. Tomēr 66% aptaujāto atzīst, ka ir apmierināti ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru. Diemžēl 25% darbinieku darba devējs nenāk pretī, noslogo pēc pilnas programmas, nedod nekādas atlaides un neizskata attālināta darba iespējas.
Maziem soļiem ir liela nozīme
Daudziem strādājošajiem vecākiem nav iespējas bērnam veltīt vairākas stundas dienā, tāpēc Labklājības ministrija aicina sākt ar maziem soļiem – tieši tāpat kā psiholoģe Aunīte. Līdz ar 2014./2015. mācību gada sākumu biedrība “Esi brīvs!” un kompānija “TNS” veica pētījumu, kurā noskaidrots, ka seši no desmit skolēniem savu brīvo laiku pavada pie datora. Arī tas pamudināja Labklājības ministriju izveidot projektu “Maziem mirkļiem ir liela nozīme”, kas radīts, lai motivētu vecākus pavadīt vairāk laika kopā ar saviem bērniem. Labklājības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa stāsta, ka kampaņas ietvaros vairākās pašvaldībās notika semināri, kur vecākiem bija iespēja iedvesmoties no trīs meitu tēva Armanda Simsona. Viņš dalījās praktiskos padomos un idejās par to, kā interesanti pavadīt laiku kopā ar saviem bērniem, piemēram, spēlējot mēmo šovu, sacerot pasakas, kuras bērni katru vakaru klausīsies ar lielu interesi. No savas leksikas jācenšas izslēgt tādi vārdi un vārdu salikumi kā “vēlāk, tagad nevaru, esmu noguris, parunāsim rīt”, jo tas, ka vakarā izstāstīsiet bērnam pasaku, jums tikai dos, nevis ko atņems.
Portāla “Māmiņu klubs” redaktore Liene Bērziņa stāsta: “Kādā “Māmiņu kluba” veiktā pētījumā noskaidrojām, ka 38% vecāku dienā rotaļām ar bērnu velta divas trīs stundas; 29% šai nodarbei atvēl 30 – 60 minūtes, bet 3% – tikai 10 minūtes dienā! Tikai 25% vecāku uzskata, ka ikdienā pietiekami nodarbojas ar bērnu! Rotaļāšanās ir process, kas nodrošina bērna pilnvērtīgu attīstību jau no pirmajām dzīvības dienām un veido pamatus sagatavotībai skolai. Aptauja liecina, ka Latvijā bērnu vecāki vēl neapzinās rotaļāšanās un attīstošās nodarbēs pavadītā laika nozīmīgumu. Būt kopā ar bērnu 24 stundas diennaktī vēl nenozīmē, ka tas ir kvalitatīvi pavadīts laiks. Vienkārši atrašanos mājās, turklāt paralēli veicot saimniecības darbus, automātiski nedrīkst uztvert kā kvalitatīvi kopā pavadītu laiku. 100% uzmanība bērnam – tas ir kvalitatīvi. Un, ja ik dienas bērnam to piedāvājam, laiks fiziski var būt arī mazāks.” Liene ikdienai iesaka: “Izveidojiet tādu mājās pārnākšanas rituālu, kas ir pieņemams jums un saprotams bērnam, un neatkāpieties no tā izpildes. Atcerieties, ka ne tikai jūs esi noguruši, arī bērnam šodien ir bijis daudz emocionālu pārdzīvojumu un jaunu notikumu. Viņš grib dalīties. Vienas bērnu grāmatas izlasīšana neprasa vairāk par 15 – 20 minūtēm. Vienojieties, ka tūliņ pēc pārnākšanas mājās varat mazajam veltīt konkrētu laiku kādai kopīgai darbībai. Ļaujiet bērnam saprast, ka jums ir svarīgas arī viņa vajadzības. Ja tiks veltīta nepieciešamā uzmanība, viņš iemācīsies uzticēties, mīlēt, un viņam būs saudzīgāka attieksme pret citiem cilvēkiem.”
Četri baušļi kvalitatīvākai ikdienai. Iesaka psiholoģe Iveta Aunīte
1. Rīts. Svarīgi, lai tas būtu nesteidzīgs un priecīgs. Ja ģimenē piedzimuši jaunākie brāļi un māsas, vēlams, lai māmiņa no rīta pamostas un pavada vecāko bērnu uz skolu. Novēl jauku dienu un apsola, ka gaidīs mājās. Nelāgi iesācies rīts diemžēl var sabojāt visu dienas gaitu.
2. Pārnākšana mājās no skolas vai bērnudārza. Ja bērnu mājās sagaida, svarīgi, lai balsī un intonācijā ieskanētos prieks, nevis izskanētu neapdomīgi izteikts jautājums: “Pulkstenis ir tikai pusčetri. Ko jūs tik ātri?”
3. Vismaz viena ēdienreize dienā visai ģimenei kopā. Pie galda sarunājamies, priecājamies, ka esam kopā. Nerunājam par nepatīkamo un neaudzinām.
4. Gulētiešanas rituāls, kas paredz sarunu, pasaciņu, vieglu masāžu vai dziesmiņu. Jāskatās, kas labāk patīk un sagatavo naktsmieram bērnu.
