Mobilo sakaru operatora “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) prezidents Juris Binde uzrunā klātesošos pasākumā, kurā iepazīstina ar LMT jauno zīmolu, biznesa attīstības stratēģiju, telekomunikāciju un IT nozares nākotnes attīstības plāniem.

Rīga, 8.aug., NOZARE.LV. Ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā darba grupa, kurā ietilpst ekonomikas, finanšu un satiksmes ministri, neuzskata par nepieciešamu patlaban atsavināt valsts kapitāla daļas telekomunikāciju uzņēmumos SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom”, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Ekonomikas ministrija (EM).

Lasītākie

Šāds kritums vēl nav pieredzēts: Krievijā vērojamas pirmās sabrukuma pazīmes, taču sliktākais vēl esot tikai priekšā

Kokteilis

Atzīmējiet šos datumus savā kalendārā! Katras zodiaka zīmes laimīgākās dienas aprīlī

TV24

“Ukraina ir atstūmusi atpakaļ krievus…” Sirskis nosaucis, kādus panākumus Ukrainas armija guvusi frontē martā

Lasīt citas ziņas

Patlaban netiek apspriesta uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu, servisa līmeni klientiem, norāda EM.

Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un “Lattelecom” ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus.

Kokteilis

Iet princeses Diānas pēdās… Princis Viljams pēkšņi nolīgst mammas šķiršanās advokātu

“11. septembra terorakti bija iekšējs pasūtījums!” Tramps pēc tikšanās ar influenceri atlaidis nacionālās drošības amatpersonas

Atkal pieaudzis bērnu skaits, kuri ar E.coli nokļuvuši intensīvajā nodaļā

Tāpēc Privatizācijas aģentūra (PA) darba grupas uzdevumā ir vērtējusi dažādus uzņēmumu turpmākās pārvaldības modeļus, tostarp kā vienu no iespējām izvērtējot uzņēmumu konsolidāciju, valstij saglabājot kontrolpaketi uzņēmumā. Darba grupa ir iepazinusies ar šiem modeļiem, uzskatot par nepieciešamu par tiem informēt arī Ministru kabinetu.

Informatīvā ziņojuma projekts patlaban ir nosūtīts saskaņošanai un papildināšanai citām iesaistītajām ministrijām, pēc kuru viedokļu saņemšanas tiks turpināts darbs pie tā izstrādes.

Par piemērotāko un valsts interesēm atbilstošāko modeli būs jālemj Ministru kabinetam, dodot mandātu arī turpmākam darbam un sarunām akcionāru līmenī par LMT un “Lattelecom” pārvaldības modeli, norāda EM.

“Lattelecom” pamatkapitāls ir 146 079 000 lati, kuru veido 146 079 000 pamatkapitāla daļas ar katras daļas vērtību viens lats. Latvijas valstij pieder 74 498 000 daļas, veidojot 51% no pamatkapitāla. AS “Tilts Communications” pieder 71 581 000 daļas, kas veido 49% no pamatkapitāla.

LMT pamatkapitāls ir 574 200 lati. Uzņēmuma īpašnieki ir “TeliaSonera AB” (24,5%), “Sonera Holding B.V.” (24,5%), VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (23%), “Lattelecom” (23%) un Latvijas valsts (5%).

Saskaņā ar 2012.gada pārskata datiem “Lattelecom” koncerna apgrozījums ir sasniedzis 147,1 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 11,3 miljoniem latu vairāk, bet peļņa ir 22 miljoni latu, kas ir par 1,2 miljonu latu lielāka par iepriekšējā gada peļņu. Pašu kapitāls pārskata gada beigās bija 184,3 miljoni latu, kā arī nav aizņēmumu no kredītiestādēm.

Saskaņā ar LMT koncerna 2012.gada finanšu datiem apgrozījums pērn ir sasniedzis 129,2 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 6,3 miljoniem latu mazāk, bet pagājušā gada peļņa ir 26,4 miljoni latu, kas ir par 2,4 miljoniem latu mazāka par iepriekšējā gada peļņu. Pašu kapitāls pārskata gada beigās bija 101,2 miljoni latu, bet aizņēmumi no kredītiestādēm – 34,2 miljoni latu.