Neatsauks priekšlikumu atteikties no uzturēšanās atļaujām īpašumu pircējiem 0
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz izslēgt no tā pantu, kas ļauj uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemt trešo valstu pilsoņiem, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu Rīgā, Rīgas reģionā vai republikas pilsētās par 100 000 latu vai citur Latvijā par 50 000.
Šāda nacionālistu “pašdarbība” nav bijusi pa prātam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (“Vienotība”).
“Mēs aicinājām NA šo priekšlikumu no darbakārtības noņemt, jo tas iepriekš nav ticis saskaņots koalīcijā un līdz ar to ir pārkāpta procedūra,” vakar pēc valdošās koalīcijas sadarbības padomes sēdes teica premjers. Viņš arī skaidroja, ka šis jautājums jau pirms mēneša skatīts koalīcijas sēdē un toreiz nolemts to atlikt līdz laikam, kad atbildīgās ministrijas būs sagatavojušas ziņojumus par šo normu ietekmi uz ekonomiku un drošību.
“Šādus ziņojumus var ļoti ilgi gaidīt, bet jau tagad šis jautājums ir ļoti saasinājies un uzturēšanās atļauju saņēmēju skaits kļūst ļoti iespaidīgs un ar katru brīdi pieaug,” uzskata NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. E. Cilinskis skaidroja, ka šāda norma varot atstāt negatīvu ekonomisku efektu, būvējot jaunu nekustamā īpašuma burbuli un veicinot inflāciju. Likumprojekta autori brīdina, ka ar mēģinājumu veicināt nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas pilsoņiem Latvija izdarīs to pašu kļūdu, kas pie smagas ekonomiskās krīzes noveda Spāniju un Grieķiju.
Pret NA priekšlikumu iebilst ne tikai valdības vadītājs, bet arī koalīcijas partneri – Zatlera Reformu partija (ZRP). “Tautsaimnieciski domājot, NA piedāvājums galīgi nav jēdzīgs.
Ja sāksim domāt, ka ārvalstniekiem jāaizliedz pirkt nekustamos īpašumus Latvijā tādēļ, ka tas palielina cenas un vietējiem grūtāk nopirkt nekustamos īpašumus, tad drīz vien nonāksim pie tā, ka aizliegsim valstī iebraukt ārvalstu tūristiem un investoriem, jo tūristi paceļ cenas kafejnīcās, bet investori – paceļ uzņēmumu vērtību,”
ironizēja ZRP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Partneru iebildumi uzreiz pēc koalīcijas padomes sēdes tika vērtēti NA valdes sēdē, un tajā partijas vadība nolēma neatkāpties no savām pozīcijām. Likumprojekta autori gan atzīst, ka īstermiņā šādas izmaiņas varētu sagādāt problēmas nekustamo īpašumu pārdevējiem, bet ilgtermiņā ietekme uz budžetu būšot pozitīva, jo Latvijā uzlabošoties investīciju vide, kas ļaušot piesaistīt kvalitatīvākas investīcijas bez aizdomām par to izcelsmi.
Norma, kas atvieglo nekustamo īpašumu pircējiem uzturēšanās atļauju saņemšanu, Latvijā ir spēkā kopš 2010. gada 1. jūlija. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, līdz šā gada februārim, pamatojoties uz šo pantu, uzturēšanās atļaujas izsniegtas 1775 personām. Galvenokārt Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Uzbekistānas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nekustamā īpašuma pircēju kopējais ieguldījums tiek lēsts 121 miljona latu apmērā. Uzturēšanās atļaujas var saņemt arī par noguldījumiem bankās (šajā laikā noguldīti 34 miljoni latu un izsniegta 401 uzturēšanās atļauja) un ieguldījumiem uzņēmumos (ieguldīti 3,3 miljoni latu un izsniegtas 130 uzturēšanās atļaujas).
