Neatliekama palīdzība miljonāram Mamedovam? 10
Valdība jau pirms divām nedēļām bija plānojusi izskatīt jautājumu par prāvas peļņas āderes likvidēšanu privātuzņēmumam, tomēr tas joprojām nav noticis. Ministru kabinetam ir jāizšķiras, vai nākamgad ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas Rīgai un reģionam pirks pati valsts vai turpinās saņemt ārpakalpojumu, kuru atkal varētu nodrošināt miljonāra Adigjozala Mamedova uzņēmums “Rīgas sanitārā transporta autobāze”. Raugoties no komercdarbības puses, peļņa nav nekas peļams, bet, ja ņem vērā mūžīgo naudas trūkumu veselības aprūpes jomā, tad viena uzņēmēja valstij diktētais neizdevīgais līgums nav pieņemams.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ar ministrijas komunikācijas departamenta vadītāja Alekša Jarocka starpniecību sacīja, ka jautājuma izskatīšana kavējas, jo ministrija iepazīstas ar Veselības ministrijas (VM) iesniegtajiem dokumentiem un gatavo atzinumu, kas būšot ar būtiskiem iebildumiem. Jarockis neslēpa, ka no Finanšu ministrijas puses netiks atbalstīts VM priekšlikums par to, ka operatīvais medicīniskais transports Rīgas reģionālajam centram ir jāpērk par valsts budžeta līdzekļiem līzingā, nevis piesaistot ārpakalpojumu.
“Sāka nodarboties ar šantāžu”
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) līgums ar Mamedova uzņēmumu “Rīgas sanitārā transporta autobāze”, kas nodrošina NMPD Rīgas reģiona centru ar dažāda vecuma “Mercedes” un “Volkswagen” markas automašīnām, beidzas 2015. gada 28. aprīlī. Iepriekšējā prakse rāda, ka jauna līguma slēgšanu var novilcināt līdz pēdējai dienai, kā tas bija 2010. gadā, kad trīs mēnešus veselības ministra pienākumus pildīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kura cīnījās pret veselības aprūpes budžeta naudas šķiešanu viena uzņēmēja interesēs. Toreiz šķērslis bija veselības ministre Baiba Rozentāle, kas savā pēdējā darba dienā paziņoja, ka tiks slēgts līgums ar Mamedova firmu par 31 miljonu latu, nevis par iepriekš paredzēto 21 miljonu. Sadārdzinājums radīja aizdomas, un toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskis iepirkumu apturēja. Iepirkuma nolikumā konstatēja konkurenci ierobežojošu normu jeb prasību, lai pretendentiem, jau iesniedzot piedāvājumu, būtu 65 ātrās palīdzības vajadzībām aprīkotas mašīnas. Šo prasību varēja izpildīt vienīgi Mamedova uzņēmums.
Mūrniece vērsās pat Ģenerālprokuratūrā, tomēr, kā uzskata bijusī ministre, trīs mēneši bija pārāk īss laiks, lai pārcirstu saikni ar miljonāru. Līgums par 21 miljonu latu uz pieciem gadiem tik un tā tika parakstīts. Tas bija iemesls baumām, ka Mūrniece par šo pakalpojumu cilvēkam, kura dzimtene ir Azerbaidžāna, vēlāk saņēmusi ļoti labi atalgotu darbu azerbaidžāņu uzņēmumā. “Tās ir prātam neaptveramas tenkas,” tagad saka bijusī ministre un atceras, ka apšaubāmā iepirkuma dēļ Iekšlietu ministrijā tikusi apsvērta iespēja slimniekus pārvadāt ar policijas transportu, kamēr valsts pati iegādājas mašīnas. L. Mūrniece: “Jau toreiz ar Veselības ministrijas valsts sekretāra Rinalda Muciņa parakstu tika apliecināts, ka valstij pašai ir jāmeklē iespējas iegādāties ātrās palīdzības mašīnas. Izveidojās tāda situācija, ka 2010. gada aprīļa beigās beidzās līgums ar Mamedovu, bet cita līguma, kas nodrošinātu ātrās palīdzības mašīnas, nebija. Ministrija gribēja ar viņu vienoties, slēdzot līgumu uz gadu, kamēr atrisinās situācija ar neveiksmīgo iepirkumu. Bet Mamedovs sāka nodarboties ar šantāžu. Labi, pagarināšot uz gadu, bet tikai par trīsreiz dārgāku cenu,” atceras Mūrniece un pauž neizpratni, ka piecos gados ne par soli nav pavirzījies jautājums par Rīgas pilsētas un reģiona nodrošināšanu ar valsts iegādātajām ātrās palīdzības mašīnām.
Ploriņš un domubiedri
Bet sēklu stiprajām saitēm starp NMPD un Mamedova uzņēmumu, ko tagad gatavojas pārcirst veselības ministrs Guntis Belēvičs, iesēja toreizējais VM valsts sekretārs Armands Ploriņš kopā ar Rīgas domes amatpersonām – priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dineviču, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju Leonīdu Kurdjumovu, Labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes priekšnieku Mārtiņu Rempi un Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijas galveno ārstu Semjonu Štrihu. VM un Rīgas domes veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdes protokols 2008. gada 5. jūlijā apliecina, ka minētie klātesošie atbalstīja VM priekšlikumu pēc NMPD izveidošanas ne tikai pārņemt Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijas (RĀMPS) saistības ar Mamedova uzņēmumu “Rīgas sanitārā transporta autobāze”, bet arī to, lai jaunizveidotā NMPD centrālā struktūra pārslēdz ar šo operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu piegādātāju līgumu nevis uz pieciem gadiem, kā prasa noteikumi, bet daudz ilgāku laiku, uz 10 – 15 gadiem. NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs Štrihs pastāstīja, ka Ministru kabinets tomēr nepieļāva līguma slēgšanu uz tik ilgu laiku, kaut gan pakalpojuma sniedzējam tas būtu izdevīgi, jo ilgtermiņa attiecības garantētu ilgstošu noietu, tātad dotu pārliecību, ka droši var pirkt ātrās palīdzības mašīnas, jo tās būs kur ekspluatēt.
Jau tad, kad Štrihs bija RĀMPS galvenais ārsts un valdību vadīja Māris Gailis, aktualizējās jautājums, ka Rīgas reģionam ir nepieciešami savi, nevis privātuzņēmēja nodrošināti operatīvie transportlīdzekļi. Tāpēc valdība nolēma atdot daļu no kara hospitāļa telpām Sarkandaugavā, kā arī zemi RĀMPS sanitārā autotransporta bāzes izveidei. Taču Rīgas pašvaldība no šī plāna atteicās, jo uzskatīja, ka jaunais rūpals nebūs rentabls. Domei jau bija viena autobāze plašākā šā vārda nozīmē, un tā nesa zaudējumus. A. Ploriņš atgādina, ka zeme tika privatizēta, un, ja arī no valsts tagad tiktu saņemta nauda autobāzes izveidei, NMPD neesot zemes, kur to darīt.
Neērtais Memļuks
Toreiz VM tika izveidota darba grupa, kuru vadīja valsts sekretārs Ploriņš un kurā līdzās ministrijas ierēdņiem iekļāva rajonu ātrās palīdzības staciju vadītājus, lai lemtu par vienotu NMP dienestu. Valmieras rajona neatliekamās palīdzības dienesta vadītājs un vēlāk NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs Juris Memļuks tolaik bija sašutis, cik vienkārši par Rīgas pilsētas budžeta naudu pirktās ātrās palīdzības mašīnas tikpat kā par baltu velti uzdāvina Mamedova uzņēmumam. Visiem darba grupā iekļautajiem reģionu pārstāvjiem bijusi tikai viena doma – ir vajadzīgas savas, nevis ārpakalpojumā pirktas ātrās palīdzības mašīnas.
J. Memļuks: “Kad 2008. gadā nonācām līdz jautājumam par auto iegādi ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai, mēs pieprasījām aprēķinus, cik izmaksās ātrās palīdzības mašīnu iegāde par valsts naudu, līzingā un apsaimniekošana ārpakalpojumā. Darba grupas sapulcē kolēģi mani pilnvaroja informēt par šokējošiem cipariem, ko bija aprēķinājis Katastrofu medicīnas centrs – ārpakalpojums valstij izmaksātu gandrīz divas reizes vairāk nekā pašu iegādātas mašīnas. Pēc sēdes mani no darba grupas atskaitīja…”
J. Memļuks, kurš savulaik Vidzemē bija izveidojis Latvijā labāko neatliekamās medicīniskās palīdzības reģionālo centru, cītīgi sekoja līdzi cipariem, kas parādījās NMPD interneta mājas lapā. Piemēram, 2011. gadā tur varēja pārliecināties, ka 76 neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu ekspluatācija kopā ar šoferu atalgojumu Rīgā un tās apkārtnē gadā izmaksāja četrus miljonus latu, kamēr pārējā Latvijas teritorijā 97 mašīnas un autovadītāji – trīs miljonus latu.
VM tiešās pārraudzības iestādes NMPD vadītājs Armands Ploriņš portālam “Delfi” 2010. gada 30. jūnijā sacījis, ka “jauno auto iegāde valstij nav izmaksājusi ne santīma, arī to aprīkojumu, kas ir jaunākais un labākais šobrīd pasaulē, par saviem līdzekļiem iegādājusies Rīgas sanitārā transporta bāze”. Bet Ploriņš nav tāds muļķis, lai nesaprastu, ka Mamedovam līgums ar valsti nav labdarības pasākums – ieguldītie miljoni ir jāatpelna. Kad Rīgas sanitārā transporta autobāzes saimniekam uzdevu pāris precizējošus jautājumus, kas skar turpmāko privātuzņēmuma un NMPD sadarbību, Mamedovs atteicās man atbildēt.
Baida ar auto apkopi
NMPD galvenais speciālists Rempe, kurš no pašiem pirmsākumiem piedalījās Ploriņa un Mamedova attiecību stiprināšanā, tagad saka: “Es neticu, ka valsts tik vienkārši spēs pati iegādāties operatīvos transportlīdzekļus Rīgai un apkārtnei un nodrošināt to ekspluatāciju. Ja viss notiks tā, kā Veselības ministrija iecerējusi, tad jāņem vērā, ka ikviena manipulācija, ko veiks autoservisā, maksās lielu naudu. Eļļu un riepu maiņa, ikdienas apkope, diagnostika… Neviens no šiem automašīnu aprūpei nepieciešamajiem pakalpojumiem nav iekļauts garantiju remontā, un par tiem ir jāmaksā 21% pievienotās vērtības nodoklis.” Bet uz jautājumu, kāpēc no trūcīgā medicīnas budžeta būtu jāpiepilda Mamedova kabatas, Rempe atbild: “Kāpēc mēs nebrēcam par “Latvenergo” vai “Latvijas gāzes” peļņu? Mamedova uzņēmums veic veselības aprūpes atbalsta funkcijas un kā ikviens komersants vēlas nopelnīt.”
Finanšu ministrija brīdina
Mamedova kuģi patlaban cenšas nogremdēt Valsts kontrole, kas tur veic revīziju un jau uzrakstījusi vēstuli Ministru prezidentes birojam, kurā paudusi satraukumu par NMPD iepirkumu. Arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija kopā ar Veselības ministriju nav privātā uzņēmēja pusē. Veselības ministrs ir uzdevis NMPD vadītājam Ploriņam veikt nepieciešamās procedūras, lai varētu sākt ātrās palīdzības mašīnu iepirkumu līzingā. Bet Finanšu ministrija brīdina – ja pašreizējais izsludinātais iepirkuma konkurss par ārpakalpojumu tiks pārtraukts, visa atbildība par riskiem, kas var rasties, nodrošinot neatliekamo medicīnisko palīdzību Rīgā un reģionā, būs jāuzņemas Veselības ministrijai.
Interesi par šo konkursu izrādījuši četri pretendenti. No maija, kad NMPD beidzas līgums ar Mamedova uzņēmumu, līdz oktobrim, kad varētu saņemt 40 līzingā pirktās automašīnas, Rīgas pilsētai un reģionam būtu jāiztiek ar 78 rezerves automašīnām, no kurām lielākā daļa ekspluatēta septiņus un vairāk gadus. Pārējā Latvijas teritorijā rezerves mašīnu skaits saruks, un tas ir risks, neslēpa NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša. Bet pieredzējušais bijušais neatliekamās NMPD reģiona centra vadītājs Memļuks uzskata, ka šis risks ir daudz mazāks par to, kas var rasties operatīvajam valsts dienestam septiņus gadus turpinot līgumu par 52 miljoniem eiro ar privātfirmu, kura vienā mirklī var paziņot par bankrotu vai tās īpašnieks pārreģistrēt firmu uz cita vārda un pats pazust.
Iebildumi, kāpēc FM nevēlas saskaņot VM priekšlikumu valstij pirkt ātrās palīdzības mašīnas līzingā, atklāsies kādā no tuvākajām valdības sēdēm.
Uzziņa
Rīgas sanitārā transporta autobāzes peļņa pēc līguma noslēgšanas ar NMPD 2010. gadā – 1,91 miljons latu, 2011. gadā – 2,11 miljons latu, 2012. gadā – 1,95 miljoni latu, 2013. gadā – 0,72 miljoni latu. J. Memļuks uzskata, ka par šo naudu varēja nopirkt 83 jaunas “Mercedes” ātrās palīdzības mašīnas.
Līgums ar pašreizējo ārpakalpojuma sniedzēju – “Rīgas sanitārā transporta autobāzi” – beigsies 2015. gada aprīļa beigās. Par 52,5 miljonu eiro vērto nākamo medicīniskās palīdzības automašīnu iepirkuma konkursu, kuram pieteikties var līdz 2015. gada 5. janvārim, interesi izrādījuši četri pretendenti. Lai nodrošinātu 76 ātrās palīdzības brigādes, kas strādā Rīgā un reģionā, nepieciešamas 86 mašīnas, no kurām 14 mašīnas pirks valsts par Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem, bet pārējās – privātuzņēmējs.
