0
Mamogrāfija – zelta standarts
Diemžēl mēdz būt tādi krūts vēža veidi, ko nevar sataustīt ne pati sieviete, ne ginekologs. Tas, ka nekas slikts netiek pamanīts, sievietei krūtis nesāp un nav sūdzību, vēl nenozīmē, ka tajās nav ļaundabīgā audzēja. Par to var būt droša, vienīgi pakļaujot sevi pēc iespējas pilnīgākai pārbaudei.
Mūsdienās pieejami dažādi krūšu dziedzeru izmeklējumi, bet mamogrāfija ir vienīgā diagnostikas metode, kurā var redzēt mikrokalcinātus – bojāgājušas audu šūnas. Iespējams, šīs šūnas varētu būt nonāvējis tieši vēzis, tāpēc mamogrāfiju uzskata par zelta standartu krūts vēža diagnostikā.
Latvijā mamogrāfija ir skrīninga metode. Tas nozīmē, ka, sākot no 50 gadu vecuma, ik pēc diviem gadiem sieviete saņem uzaicinājumu veikt šo valsts apmaksāto izmeklējumu. Ir ļoti viegli aprēķināt laiku, kad pienāks vēstule ar uzaicinājumu veikt mamogrāfiju, – tā jāsaņem mēnesi pēc savas dzimšanas dienas. Šogad vēstule tiek nosūtīta visām 50 gadus sasniegušajām, kuras dzimušas pāra gadā.
Mamogrāfiju var veikt arī jaunākas sievietes, it īpaši, ja ir kādas aizdomas vai indikācijas. Tādā gadījumā tā būs nevis skrīninga, bet gan diagnostiskā mamogrāfija, par kuru jāmaksā pašai pacientei.
Tiesa, jaunām, piemēram, divdesmitgadīgām, sievietēm ar šo izmeklējumu steigties nevajadzētu, jo mamogrāfija ir rentgena izmeklējums. Jo sieviete jaunāka, jo viņas krūšu audi ir jutīgāki pret starojumu. Tāpat jāņem vērā, ka jaunām sievietēm krūšu struktūra ir samērā blīva, līdz ar to mamogrāfijā diferencēt veidojumus varētu būt samērā grūti, kaut gan tieši mikrokalcinātus šādi var pamanīt jebkurā vecumā, jebkura krūšu blīvuma gadījumā.
Optimāls laiks mamogrāfijai ir sievietēm pēc 35–40 gadu vecuma sasniegšanas. Arī gadījumos, ja daiļā dzimuma pārstāve ir jaunāka, taču viņai ir lielas krūtis un viņa jau ir dzemdējusi, ārste iesaka labāk izdarīt mamogrāfiju.
“Nepiekrītu ginekologiem, kuri uzskata: ja sievietei ir mazas krūtis, viņai mamogrāfija nav vajadzīga, pietiks ar citām izmeklēšanas metodēm. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tikai mamogrāfijā redz mikrokalcinātus, līdz ar to arī šīm pacientēm, lai viņas būtu drošas par krūšu veselību, regulāri jāizdara mamogrāfija,” saka Biruta Rasma Vagule.
Daudzas baidās nākt uz mamogrāfiju, jo apzinās: izmeklējums ir sāpīgs, un tiks saņemts rentgena starojums. Taču sievietēm par to nevajadzētu uztraukties: pirmkārt, mamogrāfija ir krūšu izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem, otrkārt, jaunākās paaudzes mamogrāfijas iekārtās kompresijas plates ir elastīgākas un vairāk piemērotas sievietes augumam, līdz ar to krūšu saspiešana izmeklējuma laikā vairs nav tik sāpīga. Turklāt aparāts pats mēra un nosaka nepieciešamo spiedienu.
“Sievietes var saprast, jo nevienai nepatīk, ka krūtis tiek saspiestas, tomēr citādi izmeklējums nevar notikt. Kāpēc tā? Saspiežot krūtis tiek fiksētas, lai neizkustētos. Pretējā gadījumā attēls būtu neass, izplūdis un netiktu iegūta kvalitatīva informācija, diagnosts varētu palaist garām mikrokalcinātus. Vēl viens svarīgs aspekts – saspiežot krūšu apjoms samazinās, līdz ar to izmeklējumam pakļautais laukums sarūk. Tādējādi paciente saņem mazāku starojumu. Ja laukums un sekundārais starojums ir mazāks, uzlabojas attēla kvalitāte.”
Uz jautājumu, vai sievietei, kura vēl nesaņem uzaicinājumu veikt bezmaksas mamogrāfiju, izmeklējumam nepieciešams ārsta norīkojums, ārste Biruta Rasma Vagule atbild: “Mamogrāfija ir radioloģisks izmeklējums, tāpēc labāk, ja pacientei ir norīkojums. Lai sieviete justos droša, ka krūtīs nav ieperinājies vēzis, vai arī lai ļaundabīgo audzēju atklātu laikus, mamogrāfiju vēlams veikt nevis ik pēc diviem gadiem, kā paredzēts skrīninga programmā, bet gan katru gadu. Var būt tā, ka iepriekšējā izmeklējumā krūts vēzis netiek konstatēts, bet pēc diviem gadiem tas jau ir diezgan liels.”
