Neatlaidiet, bet aizdodiet! Daži uzņēmumi sākuši savu darbinieku aizdošanu 0
Kamēr valdībā nolemj izmaksāt dīkstāves pabalstus Covid-19 skartajās nozarēs, daži uzņēmumi sākuši savu darbinieku aizdošanu.
Pieprasa konservu ražotājus
Viens no piemēriem – lielākais zivju pārstrādes uzņēmums Baltijā – SIA “Karavela”, kas pirms vairākām dienām sociālajos tīklos aicināja pieteikties jaunus darbiniekus.
“Neatlaidiet savus darbiniekus – aizdodiet! Meklējam 80 darbiniekus uz noteiktu laiku!” ar šādu vēstījumu nāca klajā uzņēmums, kam augošā pieprasījuma dēļ nepieciešami strādājošie zivju iepakošanai konservu kārbās.
Esošajiem 200 darbiniekiem vēl nepieciešami papildus 80. Paziņojumā “Karavela” nosauca darba samaksu – 6 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.
“Karavelas” mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele sarunā ar “LA” pastāstīja, ka atsaucība ir negaidīti liela.
“Iepriekš uz mūsu darba sludinājumu piezvanīja viens interesents dienā, toties tagad visu dienu telefons zvana no rīta līdz vakaram un pieteikumu ir ļoti daudz. E-pastā ir simtiem vēstuļu. Izskatās, ka nepieciešamo darbinieku skaitu jau būsim noformējuši,” stāsta Endele.
Neminot konkrētus nosaukumus, esot panākta vienošanās arī ar dažiem uzņēmumiem, kas savus darbiniekus uz laiku aizdos.
Aizdot – tas nozīmē, ka darbinieks saglabā savu darba vietu savā uzņēmumā, saņemot algu, bet tiek noformēts komandējumā.
“Tās ir tā saucamās brigādes, kas varēs pie mums uz laiku pastrādāt. Esam vienojušies ar darba devēju, ka viņi aizdos savus darbiniekus,” sacīja Endele.
Šobrīd notikumi attīstoties tik strauji, ka neesot laika gaidīt un jārīkojas.
“Karavelai” nepieciešami papildu darbinieki, jo strauji audzis pieprasījums pēc zivju produkcijas. Baltijā pieprasījums pēc konserviem audzis divas reizes, bet Vācijā, Lielbritānijā un citās rietumvalstīs – par 30–40%.
Šis ir nebijis gadījums pēdējo 15 gadu laikā – lielo interesi par darba vietām komentē “Karavelas” līdzīpašnieks.
Nav gatavi saņemt mazāk
Arī uzņēmums “Valdo” pēc sludinājuma ievietošanas sociālajos tīklos sastapies ar milzīgu interesi par brīvajām vakancēm.
“Valdo” uz preču komplektētāju, krāvēju un preču iesaiņotāju amatiem aicināja pieteikties tos, kas pandēmijas izraisīto seku dēļ palikuši bez darba. “Pārsvarā pieteicās pavāri, viesmīļi, pārdevēji.
Pārsteidza, ka cilvēki vēl šobrīd nav gatavi saņemt mazākus ienākumus nekā iepriekšējā darba vietā,” pastāstīja “Valdo” valdes locekle un personāla direktore Danuta Valpētere.
Jauni darbinieki “Valdo” bija vajadzīgi, jo pieaudzis darba apjoms, turklāt daži amati arī pirms Covid-19 krīzes bija vakanti. Uz darbinieku iznomāšanu šoreiz nav bijis uzsvars. Valpētere sacīja, ka šobrīd apsveicams jebkurš darba devējs, kurš var piedāvāt darbu.
“LA” novērojumi liecina – jaunus darbiniekus meklē arī vairāki citi rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi. Brīvas vakances pieejamas gan palīgstrādniekiem, gan loģistikas un tirdzniecības speciālistiem.
Izmaksās pabalstu
Tiem, kas Covid-19 krīzes dēļ palikuši bez darba, valdība jau šonedēļ sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus.
Kā liecina vakar valdībā pieņemtie Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija, dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems aptuveni 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs. Valsts atbalsta pasākumi un mehānismi tiks piemēroti 17 500 uzņēmumiem.
Dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts uz laiku līdz diviem mēnešiem – no šā gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā līdz valdības lēmumam par ārkārtējās situācijas spēkā esamības termiņa beigām. Valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij varētu izmaksāt no 60 miljoniem līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.
Jaunākā informācija liecina, ka līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) saņēmusi 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par teju 3000 darbinieku atbrīvošanu no darba.
Visvairāk cilvēku tiek atbrīvoti transporta, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā. Šonedēļ saņemts ievērojams paziņojumu skaits par kolektīvo atlaišanu no uzņēmumiem azartspēļu jomā, liecina NVA informācija.
Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība jau mudinājusi valdību palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, tostarp palielinot tā apmēru.
Labklājības ministre Ramona Petraviča vakar mudināja darba devējus rūpīgi izvērtēt iespēju, vai darbinieki skarto nozaru uzņēmumos tiešām būtu jāatlaiž, jo valsts nodrošinās virkni atbalsta mehānismu.
Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem un to uzņēmumu darbiniekiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019. gada martu, Covid-19 izplatības dēļ.
Šie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.
Svarīgi saglabāt
Tikmēr ekonomists un bijušais finanšu ministrs Andris Vilks intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” pirmdien norādīja, ka šobrīd galvenais uzdevums – saglabāt darba vietas.
Viņš saredz, ka valdības un sociālo sadarbības partneru izstrādātā programma ir adekvāta. Būs nepieciešams grozīt valsts budžetu, uz laiku jāaizmirst fiskālā disciplīna, jo šobrīd ir ārkārtas situācija. Darba vietas jāsaglabā, bet jārēķinās, ka krīze var skart visas nozares, jo, robežām esot ciet, jebkurš sekmīgs eksportētājs ar to saskarsies.
Viņš arī sacīja, ka liels nezināmais būs tas, cik daudzi gribēs ļaunprātīgi izmantot valdības piedāvāto atbalstu, jo “mums ir liela ēnu ekonomika un tā aizvien vairāk un vairāk līdīs ārā”.
Arī bezdarbnieku pabalstu jomā jābūt gataviem restartam. “Galvenais visās valstīs – saglabāt darbiniekus. Arī uzņēmumiem – domāt par darbiniekiem. Un izmantot radušos iespēju slēgt dažādus neefektīvākus uzņēmumus,” sacīja A. Vilks.
Jādomā par to, lai pēc laika, atsākoties ekonomikas augšupejai, būtu pieejams darbaspēks. “Darbinieks būs numur viens kā svarīgākais elements tautsaimniecībā, tas ir pilnīgi skaidrs,” sacīja Vilks.
Covid-19 krīzes skartās nozares, kam pienāksies atbalsts
* Pasažieru aviopārvadājumi,
* izmitināšana viesnīcās un viesu mājās,
* restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi,
* ēdināšanas pakalpojumi,
* bāru darbība,
* kinofilmu producēšana, izplatīšana un demonstrēšana,
* skaņu ierakstu producēšana,l automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings,
* ceļojumu biroju un tūrisma operatoru pakalpojumi,
* sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi, pirmsskolas, sporta un ārpusskolas, kultūras izglītība,
* bērnu dienas aprūpes centru darbība,mākslinieku darbība,
* mākslinieciskā jaunrade,
* kultūras iestāžu darbība,
* muzeju darbība,
* vēsturisku objektu apmeklējumu vieta,
* sporta objektu darbība,
* sporta klubu darbība,
* fitnesa centru darbība,
* atrakciju un atpūtas parku darbība.
Avots: Ekonomikas ministrija
