Neatkarīgā izglītības biedrība atklātā vēstulē aicina IZM plašāk skaidrot izgītības reformas saturu 0
Neatkarīgās izglītības biedrība izsūtījusi atklātu vēstuli, kurā aicina skatīt izglītības reformas saturu kā vienotu dokumentu, iedziļinoties tā anotācijās un nošķirot to no dažādiem komentāriem par reformas ieviešanu, kas to pavada publiskajā telpā.
Biedrība norāda, ka atbalsta reformas būtību, vienlaikus norādot, ka tās vājais posms ir ieviešana un pārmaiņu vadība. “Pārmaiņas skar lielu sabiedrības daļu – 700 Latvijas skolu un 30 000 skolotāju. Turklāt šis kopums nav viendabīgs – daļa izglītības nozares pārstāvju cer, ka nekas nemainīsies, daļa jau kādu laiku strādā ar reformā ietvertajām pieejām un metodēm, vēl daļa ir neziņā un baidās par nākotni, bet citi – gaida un cer uz izmaiņām, kas notiks pašas no sevis. Vēl būtiska sabiedrības daļa ir vecāki, kuri nereti saņem ļoti maz informācijas,” uzsver NIB pārstāve Marta Kive.
Reformas ieviešanu apgrūtina informācijas trūkums, kura pamatā, uzskata NIB, ir viedoklis par literatūras un drāmas proporciju izglītības saturā un no tā izrietošā Latvijas Rakstnieku savienības nostāja.
“Tie, kas komentē jauno pieeju, nereti spriež pēc savas mācību pieredzes, mēģinot to attiecināt uz 21. gadsimta skolēniem. Tomēr jāatceras, ka jaunā satura centrā ir bērns, kurš mācīsies ne tikai 2018. vai 2020. gadā, bet arī 2030. gadā un pielietos iegūtās prasmes vēl tālākā nākotnē. Šobrīd sabiedrībā vērojama nespēja ieraudzīt pārmaiņu būtību un iestrādātos principus, tāpēc reformas veidotājiem ir vairāk jākomunicē un jāskaidro, bet iesaistītajām pusēm jābūt gatavām klausīties, ieklausīties un sadzirdēt,” uzskata Marta Kive.
NIB uzskata – mazāk stundu vienā vai otrā priekšmetā nenozīmē mazāku uzmanību satura apguvei, jo tas tikšot apgūts starpdisciplināros veidos, saistībā ar citiem priekšmetiem, veidojot skolēna kompetenci jeb lietpratību.
Biedrība atgādina ka reformas satura anotācijā paredzēta elastīga pieeja mācību procesa organizēšanā, dodot skolotājiem plašākas iespējas darboties pēc moduļu sistēmas un strādāt integrēti, nenodalot priekšmetus.
“Tas būs īpaši vērtīgi mazajām skolām, kurās viens skolotājs pasniedz vairākus priekšmetus,” rakstīts vēstulē.
Biedrība aizrāda, ka liela atbildība gulstas uz Izglītības un zinātnes ministriju, kura, pretēji Skola 2030 idejai kļūt atvērtiem un iekļaujošiem, ieviesusi arvien jaunus ierobežojumus.
“Mēs vēlamies uzsvērt, ka ir jāuzticas skolotāju profesionalitātei. Tāpēc aicinām Izglītības un zinātnes ministriju sarunāties ar nozares profesionāļu un vecāku organizācijām. Ja nepietiekami stāsta par to, ko plānots darīt turpmāk, rodas priekšstats, ka pārmaiņu ieviesēji nemaz nezina, ko darīt,” teikts vēstulē.
