Neatbalsta, ka NEPLP varēs bloķēt nelegālu saturu pārraidošas interneta vietnes 0
Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) plānots piešķirt tiesības lemt par sešu mēnešu liegumu interneta mājaslapām, kurās nelikumīgi tiek pārraidīts televīzijas saturs, paredz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstītais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu projekts.
Priekšlikums paredz NEPLP piešķirt tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tām Latvijā pieejamām mājaslapām internetā, kuras pārraida audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas. Tāpat priekšlikums paredz, ka padomei būs regulārā monitoringa laikā jāuztur un jāaktualizē savā mājaslapā publiski pieejamu “melno sarakstu”, kurā būtu norādītas bloķētās IP adreses, kurās izplata nelegālo saturu.
Deputāti atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Laizānes (VL-TB/LNNK) priekšlikumu, papildināt normu ar lieguma piešķiršanas termiņu sešu mēnešu apmērā. Tas dotu nelikumīgās pārraides komersantam iespēju labot kļūdas, iegādājoties licenci.
Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV) pauda viedokli, ka NEPLP lēmuma pieņemšanas procesā par nelegālas televīzijas ierobežošanu interneta vidē būtu jāiesaistās tiesnesis.
Deputāte Lolita Čigāne iebilda, norādot, ka tiesneša iesaiste nav nepieciešama. “Pat, ja lēmumu pieņemšanā iesaistītu tiesnesi, tad nav skaidrs, kāda tiesa tā būtu un kādā kārtībā tas notiktu. Tāpat mēs nevaram par šādu iespēju runāt, ja nav notikušas sarunas ar pašu tiesu,” skaidroja Čigāne.
Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Gatis Melnūdris skaidroja, ka NEPLP būtu arī tiesības lemt par lieguma pagarinājumu, kā arī nepieciešamības gadījumā attiecīgo IP adresi bloķēt. “Šajā gadījumā padomei nav nepieciešams tiesnesis, kas pieņemtu lēmumus par lieguma piešķiršanu vai bloķēšanu, jo tas ir administratīvais process,” sacīja Melnūdris.
NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš skaidroja, ka mājaslapas bloķēšana būtu galīgais solis, ko padome pieņemtu. Pēc Āboliņa teiktā, komersantam, kura mājaslapai noteikts liegums, būs tiesības vairākas iespējas laboties.
Valsts policijas pārstāvis Dimitrijs Homenko norādīja, ka patlaban Valsts policija jau ierobežo aizliegta satura mājaslapas. “Sākoties Interpola oficiālajam projektam, kurā monitorē kriminālpārkāpumus, trīs nedēļu laikā Latvijā spējām novērst apmēram 5000 mājaslapu ar aizliegtu saturu. No Interpola regulāri saņemam atjaunotu “melno sarakstu” ar interneta vietnēm, kas izplata aizliegtu saturu, kuram sekojam līdzi. Tāpat esam uzrunājuši vairākus Latvijas komersantus, kurus vēlamies aicināt iesaistīties, lai gada laikā sasniegtu veiksmīgus rezultātus aizliegta satura ierobežošanā interneta vidē,” sacīja Homenko.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Par grozījumu projektu, kam piešķirta steidzamības kārta, vēl būs jālemj Saeimas plenārsēdē.
Kā vēstīts, Saeima, 31.maijā, konceptuāli atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu, kas paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu.
Likumprojekta mērķi ir kvalitatīva un uzticama satura plašāka pieejamība elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa izmaiņu noteikšana, tajā skaitā to iziešana no reklāmas tirgus. Saskaņā ar ierosinājumu programmu veidošanas vispārīgos noteikumus plānots papildināt ar neitralitātes un precizitātes principu, kā arī noteikt pienākumu informatīvi dokumentālajos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju un samazinātu faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšanu.
Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt NEPLP funkcijas. Ja kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm būs ierobežojusi konkrētas televīzijas programmas uztveršanu attiecīgajā dalībvalstī, konstatējot, ka tā kurina naidu, NEPLP, secinot, ka minētie pārkāpumi ir izdarīti arī Latvijā, būs tiesīga arī mūsu valstī noteikt ierobežojumu. Pirms lēmuma pieņemšanas NEPLP pienākums būs izvērtēt ārvalsts lēmuma samērīgumu, lietas apstākļus un pierādījumus, kā arī uzklausīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārstāvju viedokli.
Lai panāktu elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju pārredzamību, likumā paredzēts plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem noteikt pienākumu tos atklāt. Patiesā labuma guvēju varēs norādīt, saņemot retranslācijas atļauju.
