Neatbalsta astronomisko vasaras saulgriežu svinēšanu 1
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien neatbalstīja deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) rosinājumu 23. un 24.jūnija jeb Līgo vakara un Jāņu dienas vietā par svinamajām dienām noteikt astronomiskos vasaras saulgriežus, kas ir pāris dienas agrāk.
Komisijas diskusijās tika norādīts, ka svinēšana 23. un 24.jūnijā ir jau iesakņojusies tradīcija, ko Saeimai nevajadzētu mainīt.
Kļaviņš akcentēja, ka priekšlikuma mērķis “nav atņemt tautai svētkus”, bet svinības noteikt divas dienas iepriekš. Politiķis no savas puses akcentēja, ka šo nevajadzētu uztver kā priekšvēlēšanu rosinājumu, jo viņš neplāno piedalīties 13.Saeimas vēlēšanas.
Parlamentārieša priekšlikums paredz svētku dienu sarakstā 23.jūniju Līgo dienu un 24.jūniju Jāņu dienu aizstāt ar vārdiem “vasaras saulgriežus un nākamo dienu pēc vasaras saulgriežiem”.
Kļaviņš sava priekšlikuma pamatojumā sniedz ieskatu saulgriežu svētkos kā senā tradīcijā, reizē norādot, ka, savukārt tradīcija svinēt “Jāņus” esot radusies, pielāgojoties likuma regulējumam par Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu. Politiķis norāda, ka šos baznīcas svētkus svin tikai neliela daļa tautas un ka viņa priekšlikums neliegs to turpināt darīt.
Parlamentārietis pauž, ka “uzdrošinās piedāvāt attiekties no mākslīgi radītās nobīdes laikā”. Šāda priekšlikuma atbalstīšana arī sniegšot praktisku ieguldījumu dažādu Latvijas tautību saliedēšanā, tajā skaitā attiecībā uz krievu, ukraiņu un baltkrievu tradicionālajiem svētkiem, kas svinami saulgriežos, uzskata politiķis.
Par Kļaviņa priekšlikumu vēl būs jālemj Saeimai.
LETA jau vēstīja, ka deputāti un sabiedriskās organizācijas aktīvi izmanto iespēju, lai grozījumu veikšanai atvērtajā likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” piedāvātu dažādas izmaiņas attiecībā uz svinamajām un atzīmējamām dienām.
