Neapzinātie digitālās pasaules draudi – privāto uzņēmumu rīcībā ir ap 10 000 datu vienību par katru indivīdu 9
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete īpaši izveidotajā EP komitejā, kas vairāk nekā gadu analizēja ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības (ES) demokrātiskajos procesos, tostarp plaši izmantojot dezinformāciju, nāca klajā ar ziņojumu, kurā atklāti ļoti būtiski fakti un problēmas.
Kalniete tika izvirzīta par galveno ziņotāju un ir ieguldījusi pamatīgu darbu, lai kopā ar vairāk nekā simt augsta līmeņa ekspertiem izanalizētu dezinformācijas postošo ietekmi un meklētu virzienus, kā to novērst.
Deputāti 2022. gada martā pieņems ziņojuma gala variantu, un tas būs pirmais nozīmīgais solis, lai ES tiktu izstrādāta stratēģija pret dezinformācijas izplatību tuvākajiem gadiem. Daudzas rekomendācijas, kas ir iekļautas Kalnietes sagatavotajā ziņojumā, prasīs pašreizējo likumu labojumus vai jaunus likumus.
Algot papildu darbiniekus neesot izdevīgi
“Svarīgākais ir apzināties, ka, pirmkārt, mēs ar sacīkšu automašīnām cenšamies noķert kosmosa kuģi. Otrkārt, satraucošākais ir tas, ka gan eiropieši caurmērā, gan arī lēmumu pieņēmēji un politikas veidotāji līdz galam neapzinās draudus, ko šobrīd rada digitālā pasaule. Viens no draudiem, protams, ir sabiedrības musināšana, kas ir ļoti viegli īstenojama caur sociālo tīklu platformām. Nesenas izmeklēšanas parāda, ka gan “Facebook”, gan citās platformās nauda tiek pelnīta galvenokārt ar negatīvu informāciju un “klikšķiem”. Sociālo mediju platformu turētāji pēc būtības nav ieinteresēti, lai sabiedrībā kopumā valdītu saskanīgs noskaņojums. Tieši pretēji – viņi ir ieinteresēti, lai būtu nemitīga pretimstāvēšana, jo uz tā rēķina var pelnīt,” atzina Kalniete.
Jau iepriekš Eiropas Ārējās darbības ziņojumā, kas tika publicēts pavasarī un ietvēra periodu no 2020. gada decembra līdz šā gada aprīlim, secināts, ka, pārbaudot vairāk nekā pusi (56%) maldinoša satura Eiropas valodās (izņemot angļu valodu), nav sekojusi nekāda rīcība.
“Tas nav izdevīgi lielajām platformām, ne “Facebook”, ne “Twitter” un citām, kas nodarbojas ar dezinformācijas izplatīšanu, jo tad šīm platformām jāalgo papildu darbinieki. Bet tikai ar kaut kādiem algoritmiem šādai maldinošai informācijai nav iespējams izsekot. Par to ir ļoti daudz runāts. Pat tādai valodai kā franču ir diezgan grūti panākt, ka “Facebook” izvāc ļaunprātīgu informāciju, naida runu vai dezinformāciju. To izplatīšanās ātrums ir daudz lielāks nekā pozitīvajām lietām,” norāda Kalniete.
Tradicionālo mediju izdzīvošanas vārdā
Statistika parāda, ka izglītība ir ļoti nozīmīga, lai pareizi novērtētu situāciju. Ziņojumā ir uzsvērts, ka veselīgas diskusiju vides nodrošināšanā būtiska nozīme ir žurnālistiem.
“Viena no lietām, kas ir absolūti nepieciešama turpmākajā darbā, ir tā, ka tradicionālajiem medijiem jāsaņem no ES pastāvīgs finansiālais atbalsts. Bez tā sociālo mediju mirguļojošajā pasaulē, kas galvenokārt pelna uz reklāmas rēķina, profesionālajiem medijiem neizdzīvot. Bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrībai samazinās pieeja patiesībai, bet, lai veidotos izpratne, lai cilvēki prastu atpazīt dezinformāciju, ārkārtīgi svarīga loma ir tradicionāliem medijiem,” uzskata Kalniete.
Arī Dace Melbārde jau iepriekš ir norādījusi, ka Eiropas medijiem ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai atgūtos no pandēmijas un pielāgotos digitālajam laikmetam, un ka ir jāveido pastāvīgs ES ziņu mediju fonds, lai aizsargātu žurnālistu neatkarību. Par to ir nobalsojuši lielākā daļa EP deputātu.
EP komiteja, kas analizē ārvalstu iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos, pauž bažas par to, ka žurnālistus un demokrātijas aktīvistus pat ES teritorijā var nelikumīgi uzraudzīt un vajāt autoritāri režīmi, no kuriem viņi ir mēģinājuši aizbēgt. Jāstiprina tiesiskais regulējums, lai varētu saukt pie atbildības tos, kas izplata un ļaunprātīgi izmanto šādu programmatūru. Piemēram, 2021. gada 21. jūnijā tika piemērotas sankcijas Baltkrievijas uzņēmuma izpilddirektoram Aleksandram Šatrovam, kurš ražo autoritāra režīma lietotu sejas atpazīšanas programmatūru.
Pierādīts, ka Krievija iejaukusies breksitā
Konstatēts, ka divas valstis, proti, Ķīna un Krievija, īpaši aktīvi pakļauj un pārvilina politiķus savai kontrolei. Piemēram, bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un bijušais Somijas premjerministrs Pāvo Liponens ir pievienojušies “Gazprom”, lai paātrinātu pieteikumu iesniegšanas procesu attiecībā uz “Nord Stream”. Savukārt bijusī Austrijas ārlietu ministre Kārina Kneisla ir iecelta par “Rosneft” valdes locekli, bet bijušais Francijas premjerministrs Fransuā Fijons ir iecelts par “Zaroubejneft” valdes locekli.
Pieminētos uzņēmumus kontrolē valstis, kas ļaunprātīgi iejaucas ES iekšējās lietās, un bijušo politiķu iesaistīšana šādos uzņēmumos kaitē dalībvalstu interesēm.
EP komiteja ir guvusi pierādījumus tam, ka Krievija iejaucas un tiešsaistē manipulē ar informāciju daudzās liberālās demokrātijās visā pasaulē, tostarp breksita referendumā Apvienotajā Karalistē un prezidenta vēlēšanās Francijā un ASV, bet ne tikai. Tiek sniegts praktisks atbalsts galēji labējiem un citiem radikāli domājošiem spēkiem visā Eiropā, tostarp Francijā, Vācijā, Itālijā un Austrijā un citur, lai veicinātu iekšējo destabilizāciju un ES šķelšanos.
Paraugs dezinformācijas apkarošanā – Austrālija
Pieminētā EP komiteja prasa pieņemt saistošus ES noteikumus, kas ierobežotu to datu apjomu, ko platformas var glabāt par to lietotājiem. Piemēram, veselības un finanšu datus, datus iepazīšanās lietotnēs un mazās diskusiju grupās.
“Tūkstošiem (pēc aptuvenām aplēsēm, ap pieciem tūkstošiem visā pasaulē) brīvi un neregulēti strādājošu privāto uzņēmumu rīcībā ir informācija par aptuveni 10 tūkstošiem datu vienību par vienu vidusmēra indivīdu. Salīdzinājumam – lai iegūtu ļoti personisku informāciju par personu, viņas finansiālo un emocionālo stāvokli, būtībā pietiek jau ar aptuveni 30 datu vienībām. Regulējuma trūkuma dēļ pastāv augsts risks piekļuvei datiem, lai tos izmantotu politiskām manipulācijām,” sacīja Kalniete.
Krievija, Ķīna un citi autoritārie režīmi novirzījuši aptuveni 300 miljonus ASV dolāru, lai iejauktos demokrātiskajos procesos 33 valstīs, turklāt šī tendence arvien pieaug. Kāpēc ES ir pārāk gausa un neatvēl apjomīgas naudas summas, lai cīnītos pret šādu patvaļu?
Kalniete uzsvēra, ka diktatūrām esot ļoti viegli pieņemt lēmumus, jo nekas ne ar vienu nav jāsaskaņo. “Eiropas Savienībā tā nenotiek. Jāņem vērā, ka ierobežojumi un aizliegumi ir jāsaskaņo ar tām brīvībām, vērtībām, uz kurām balstās mūsu sabiedrība,” norādīja Kalniete.
Bet kurās valstīs vislabāk tiek galā ar dezinformāciju, un no kā tieši tas ir atkarīgs? Kalniete atzina, ka tā esot Austrālija. Pirmkārt, tur valdība ir ieviesusi nacionālo lobisma reģistru, kurā ir ietveri visi lobisti. Tas uzskatāmi parādot, no kurienes nāk spiediens un nauda. Otrkārt, Austrālija piespieda interneta platformas maksāt zināmas nodevas par žurnālistu rakstu pārpublicēšanu. Tas dod iespēju Austrālijas kvalitatīvajai žurnālistikai izdzīvot, jo tai ir līdzekļi.
