Saeimā tiks dibināta izmeklēšanas komisija oligarhu lietas politiskai vērtēšanai. Vai uz to liekamas lielas cerības? 74
J. Strīķe: Parlamentāra komisija jādibina. “Latvenergo”, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas darbojās paralēli tiesībsargu veiktajam, izvairoties kādu pratināt vai traucēt policijai. Šeit būs citi apstākļi. Jo kriminālprocess ir izbeigts un, cik saprotu, to atjaunot netaisās, bet ar savākto materiālu ir brīv iepazīties. Izlasīju žurnālā publicētās sarunas un zinu, ka tādas tās viesnīcā notika un ir autentiskas. Bet bija savākti citi dokumenti, banku pārskaitījumi, shēmas, liecinieku liecības, kas arī ir nozīmīgas. Ja komisija darbosies ar sākotnējo jēgu, izskatīs politiskos faktorus, kas skar apdraudējumus valsts drošībai, atsevišķu personu iespēju ieņemt amatus, tad darbs nebūs velts. Lai parlamentā ierodas atskaitīties visas minētās figūras, paskaidro, kas tas bija, kāpēc un kā runāja, jo tie ir cilvēki, kuri joprojām atrodas pie varas. Šādai parlamentārai izmeklēšanas komisijai ir unikāla iespēja pierādīt šāda veida komisiju lietderību un panākt rezultātu, izdarot Latvijai ļoti labu darbu – politisko apstākļu izmeklēšanu. Svarīgi komisijā parunāt arī par mediju brīvību un iespaidošanas mēģinājumiem.
“Rīdzenes” rezidenti atzinušies, ka pie Šlesera viesojušies, runājuši. Bet Lembergs komentējis – ko gribu, to runāju! Kas var liegt?
J. Bordāns: Veči pie alus kannas arī apspriež politiku, bet tie ir pensionāri vai neieņem augstus valsts amatus. Tas, ko dara amatpersonas, attiecas uz ikvienu šeit dzīvojošo, uz katru ģimeni, uz mūsu bērniem un vecākiem. Šeit strādājošie skatās – palikt Latvijā vai doties prom. Un viņi pieņem lēmumus arī atkarībā no esošās politiskās gaisotnes. Otrkārt, vai kāds sarunās iesaistītais ir uzņēmies atbildību, atvainojies sabiedrībai par savām “izpausmēm”, vai partijās runājuši, ka tas vai cits vadošs kungs būtu nomaināms un derētu atjaunoties, restartēties, attīrīties no veciem “tikumiem”? Nekas tāds nenotiek. Šie “tikumi” paši no sevis neizmirs dabīgā nāvē.
Mēs gaidām noslēgumu citai ievilcinātai tiesas prāvai pret smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu. Cilvēki ir neizpratnē, kāpēc tik ilgi notiek tiesāšanās, kad taisīs spriedumu.
Politikā nav tā, ka vienīgais likums ir Krimināllikums. Ir ētikas normas, morāle, un šai ziņā esam nonākuši grīdas līmenī un zemāk. Deputātam vai amatpersonai nevar ķerties klāt, kamēr nav taisīts notiesājošs spriedums. Turklāt – trīs instancēs! Un, kamēr personu pat ar šaubīgāko reputāciju nenotiesās, nedabūsiet viņu laukā no krēsla. Ar tādu attieksmi mēs kā valsts vienkārši bankrotēsim!
J. Strīķe: Ciniska ir pietātes pilnā attieksme pret amatu. Policists, ierēdnis, amata ieņēmējs, kolīdz noziegušies, neturpina gadiem strādāt savā vietā. Viņus atbrīvo no darba! Politiķiem nezin kāpēc ir tiesības turpināt funkcionēšanu, kaut apsūdzības uzrādītas. It īpaši ekonomisko noziegumu iztiesāšana reti kad notiks vienā gadā visās instancēs. Esmu dzirdējusi, ka spriedums pirmajā instancē Lembergam būs pavisam drīz, bet jau nojaušu, kā viņš atkal attaisnosies un apelēs.
J. Bordāns: Viesnīcas sarunās saskatu konstitūcijas gara pārkāpumu, un šis gars nav kaut kas ar dakšām ūdenī rakstīts. Amatos sakompromitējušos cilvēku atrašanās pie varas grauj reputāciju – valstij, likumu varai un politiķu arodam. Un tā ir taustāma lieta, kas izpaužas zemā uzticībā Saeimai, valdībai un cilvēku prombraukšanā. Pat naudas izteiksmē var izrēķināt, cik tas nes dzīvā spēka un ekonomiskajos zaudējumos. Man no biznesa vides nemitīgi stāsta – investors gribējis darboties Rīgā, bet iepazinies ar tiesisko vidi un izlēmis doties uz Viļņu, Tallinu. Manā uztverē cienījamam politiķim, kurš nepamatoti tiek apvainots kriminālpārkāpumā, jādara tā – jāatstāj amats, kamēr vārda labā slava netiek atjaunota un notraipītais gods – uzspodrināts. Kad nevainojamā reputācija pierādīta, var atgriezties politikā. Prezidentam, valdības locekļiem, lielo pilsētu mēriem, partiju vadītājiem ļoti atbildīgi jārīkojas ar doto varu, nekaitējot valsts interesēm.
Labs padoms politiķiem, bet vai tiks darīti labie darbi un šīs Saeimas laikā sāksies attīrīšanās? Līdzīgi kā ar prezidenta runu laukumā – iespēja viņiem ir dota. Kā to izmantot, katra paša darīšana.
J. Strīķe: Tas atkarīgs no sabiedrības uzdotiem jautājumiem un žurnālistu intereses par politikas procesu. Parasti melnos darbus sastrādā pa tumsiņu. Atklātība brīžam ir vienīgais veids, kā varam uzturēt demokrātiju. Un – kvalitatīva, neatkarīga žurnālistika.
J. Bordāns: Mēs neapstāsimies, neatkāpsimies. Politikā bieži vadās pēc sajūtām: kā mītiņu organizējot, bija ierindas biedru grūdiens – ei, kad mēs to darīsim, ja ne tagad? Būs citas svarīgas idejas, stiprināsim partiju, veidosim ēnu kabinetu, rīkosim tautas sapulcei līdzīgas akcijas.
