Cita asociācija, cik grūti Ušakovam nācās dabūt mutē okupācijas vārdu, kamēr beidzot, kādā noslēgtā sabiedrībā, angliski viņš izteica briesmīgo vārdu. Valsts prezidents ir Saeimā vēlēts, politiķis no ZZS, kauls no partiju kaula – kā gan atklāti raksturos morāli un ētiku, kāda valdījusi politikā? 74
J. Bordāns: Mēs ar Jutu arī esam politiķi, arī bijuši amatos, bet ar citu skatījumu uz valsts pirmās personas pienākumu. Nu un, ka nācis no partijas? Tagad esi Valsts prezidenta kārtā, un, ja tava bijusī komanda taisa pretlikumīgas vai amorālas lietas, tad amata misija liek dot vērtējumu.
J. Strīķe: Svarīgāk par partijisko piederību ir ideja un mērķis. Ja esi atnācis uz mītiņu, tad runā par tēmu – valstij, tautai būtiskiem jautājumiem. Par tiesiskumu, par preses brīvību, pret naudas ietekmi politikā. Rīta pusē bija cita akcija, prasot ģenerālprokurora atkāpšanos. Lūk, no prezidenta gaidīja, ka viņš paanalizēs arī amatpersonu darbību un atbilstību.
Tas nenotika. “Rīdzenes” sarunu dēļ neviens atkāpties nedomā, un gaidiet brāzienu no oligarhu preses par kampaņošanu pirms vēlēšanām. Ko tālāk darīsiet?
J. Bordāns: Turpināsim – šī bija sapulce par tiesiskumu. Ja piedalies un saki, ka jāmaina varas elite, bet ne jau akmeņus sviežot logā, tad esi gatavs alternatīvai. Pilsoņiem jākļūst aktīvākiem, jāstājas partijās un jāpanāk reālas izmaiņas uzstādījumos, lai tās tiešām strādātu valstij un cilvēkiem par labu, nevis kādiem saimniekpapiem. Tas ir vienīgais konstitucionāli ejamais ceļš.
Esam vērojuši politikā notiekošo pietiekami ilgu laiku, lai saprastu, cik jauki skan labie vēlējumi, bet Lemberga kungs arvien gūst virsroku! Nevajagot balsot par vecajiem vēžiem un blēžiem, bet viņi ir Saeimā un valdībā. Gan jāpiezīmē – divi oligarhi tomēr ir politiski sodīti.
Atbildēšu – cik vajadzēs, tik arī iesim demonstrēt, lai Latvijā nostiprinātos tiesiskums un citas demokrātijas normas. Pirmajā reizē nesanāca līdz galam? Nekas, celsimies vēlreiz. Modināsim cilvēkus, neapstāsimies.
J. Strīķe: Šis var būt lūzuma punkts attiecībā uz Lembergu. Sarunas atsedza viņa patieso būtību, iedomāto patieso koalīciju un nākotnes redzējumu. Tas ir diezgan biedējošs. ZZS vēlētājs apvienību ar Lembergu priekšgalā līdz šim uzskatījis par tā saukto nacionālo buržuāziju, saimnieciskiem ļaudīm, bet nav nojautis slēpto apdraudējumu – Lemberga gatavību slēgt koalīciju ar “Saskaņu”. Viņš pats pateicis, ka saskaņošanās ar “Saskaņu” notiek un tie viņam tuvākie partneri. Ka ZZS listē nemaz nedrīkst likt tādus, kam nav pieņemama sadarbība ar “Saskaņu”. Tas vēlētājam jāņem vērā. Es uzskatu, ka partnerība ar saskaņiešiem ir neiespējama kā ar partiju, kas līgusi ar Putina partiju, kura ir posts pašai Krievijai. Ja Ušakova–Urbanoviča komanda nav spējīga pateikt nevienu kritisku vārdu par Kremlī valdošo režīmu, kas apspiež savu tautu un agresīvi rīkojas pret kaimiņvalstīm, tad – ko tur piebilst? Ja gribas draudzēties, kāpēc saskaņieši neslēdz sadarbības līgumu ar Krievijas demokrātiskajiem spēkiem? Nē – draudzība ir ar diktatorisko režīmu!
