KĀ GĀJA VIŅAI 0
Zane, 36,6 °C redaktore
Kad vēl mācījos skolā, viena no klasesbiedrenēm bija kaismīga orientieriste. Mēs, pārējās, par to drusku smīnējām. Tagad man grūti saprast, kāpēc. Laikam smīniņā bija milzu deva nezināšanas par šo sporta veidu un arī drusciņ skaudības, ka kāda no mūsu vidus prot to, ko mēs ne, – orientēties pēc kartes. Man tā šķita ļoti augsta pilotāža, jo es debespuses neizjutu, bet karte manā uztverē bija plankumains, plakans priekšmets, kas daudz neatšķiras no plānās pankūkas. To abu noderība, meklējot virzienu svešā apvidū, man būtu apmēram vienāda.
Gadu gaitā, ceļojot viena, visai drīz iemanījos svešās pilsētās labi justies ar karti rokā. Mainījās arī attieksme pret sportu – agrāk necietu skriešanu, tagad ļoti patīk. Izmēģināt orientēšanos gribēju jau sen. Un neesmu vīlusies. Tiesa, pirmajā reizē iznāca skriet lielākoties pakaļ kolēģei Inesei, bet vide un laika apstākļi bija iesācējam ļoti labvēlīgi – sauss laiks, tīrs priežu mežs. Tik daudz apjēdzu, ka kartē un debespusēs orientējos gluži labi. Purviņš, izcirtums, ceļš… Viss skaidrs! Ļoti labprāt orientēšos vēl, tikai pa īstam jāsadraudzējas ar kompasu. Patika arī pasākuma gars – katrs ierodas sev ērtā laikā, paņem karti, savā nodabā skrien. Ir gan socializācija, gan pietiekams daudzums veselīgas vienatnes un beigās – gandarījums, ka kontrolpunkti atrasti, ķermenis izkustināts, bet ne līdz pārgurumam.
Instruktors Henrijs Freimanis: Orientēšanās ir sporta veids, kurā dalībnieks izmanto precīzu karti un kompasu, lai atrastu apvidū izvietotus kontrolpunktus. Par orientēšanos var priecāties gan kā par pastaigu mežā, gan sportisku sacensību. Varētu teikt, ka orientēšanās mazliet atgādina piedzīvojumu ar mantu meklēšanu, ar ko tik jautri nodarbojās Pepija Garzeķe.Lai pierādītu kontrolpunkta apmeklējumu, tiek izmantotas elektroniskas atzīmēšanās sistēmas. Uzrādās gan apmeklētā kontrolpunkta numurs, gan laiks.
Ceļa izvēle starp kontrolpunktiem netiek noteikta un pilnībā ir atkarīga no dalībnieka lēmuma. Tieši ceļa plānošana un spēja apvidū pazīt savu atrašanās vietu pēc kartes ir orientēšanās sporta šarms, kas atšķir to no vienkārša krosa. Sacensības notiek arī ziemā, taču tad tas ir daudz grūtāk un nereti, lai būtu vieglāk pārvietoties, tiek izmantotas slēpes.
Šis sporta veids attīsta secīgu domāšanu un iemāca strukturēt soļus, lai sasniegtu mērķi. Sacensībās piedalās dažāda vecuma cilvēki, taču, lai to darītu patstāvīgi, vajadzētu sasniegt vismaz 10 gadu slieksni.
36,6 °C konsultants HENRIJS FREIMANIS, orientēšanās instruktors
