– Bet kā jūs raksturotu “trešo islāma pasauli” konvertītiem – vietējiem, kuri pievērsušies islāma reliģijai un pēdējā laikā ir redzamākie Latvijas islāma sabiedrībā? Par konvertītiem islāma pētnieki saka, ka ir vieglāk radikalizējami… 74
– Radikalizācija ir modes vārds, tas ir nepieņemams attiecībā uz konvertītiem. Netradicionālie musulmaņi atnāk pie mums, izzina, kāds ir islāms. Starp netradicionālajiem musulmaņiem ir bijušie kristieši, kuri, palasījuši Korānu, tajā atrod sev dvēseles mierinājumu. Palasiet Korānu un sapratīsiet, kādēļ viņi izlemj kļūt par musulmaņiem – tajā redzēsiet daudzas patiesības. Viņu dvēsele alkst pēc ticības. Kad viņi pievēršas islāmam, viņi tā izpausmēs ir vairāk disciplinēti nekā mēs – kad viņiem islāms ir iepaticies, viņu sirds par to deg, cenšas ļoti precīzi ievērot – sievietes sāk nesāt hidžābu un nikābu, kopumā viņi striktāk ievēro lūgšanas. Cilvēks, pārejot islāmā, beidz lamāties, atmet dzeršanu un smēķēšanu un kļūst draudzīgs pret pasauli. Tas mūsu sabiedrībai nāk par labu.
Kas ir tavs kaimiņš pēc islāma? Tas ir kaimiņš četrdesmit mājās uz vienu pusi un uz otru pusi.
– Kas jums sakāms par bijušā Latvijas Islāma kultūras centra vadītāju Imrānu Oļegu Petrovu, kurš, pēc drošības iestāžu ziņām, devies karot uz Sīriju?
– Viņš islāma studijas apguva Saūda Arābijā. Kad atbrauca brīvdienās, viņš mums atveda zināšanas par islāma jautājumiem, piemēram, par to, kā pareizi veikt apbedīšanu pēc islāma tradīcijām. Viņš arī labi pārzināja arābu valodu. Neienāca pat prātā doma, ka Oļegs kādreiz varētu ņemt rokās automātisko ieroci. Cerēju, ka pēc studijām atbrauks izglītots musulmanis un no viņa mūsu vide ļoti iegūs. Viņš bija centīgs, turklāt viņa sprediķi bija ļoti labi, piemēram, par to, kā mums, musulmaņiem, uzvesties sabiedrībā. Tā patiesība, kuru viņš mums deva sprediķos, bija, ir un būs.
