Neaizstājamais zobu diegs. 3 padomi pareizai diegošanai 2
Kaut gan zobu tīrīšana ar diegu nav nekas jauns, Latvijā tā nav tik populāra kā, piemēram, ASV un Skandināvijā. Tomēr šis higiēnas rituāls zobu un smaganu veselībai ir neaizstājams, jo vienīgi ar diegu var iztīrīt starp zobiem sakrājušos mīksto aplikumu.
Zobiem, tāpat kā mūsu ķermenim, ir piecas virsmas: vēders, mugura, galva un divi sāni. Pucējot zobus ar suku un pastu, notīrām tikai trīs no tām, bet sāni paliek neskarti, tāpēc jāņem talkā zobu diegs.
Zobiņus sāk diegot jau sešu gadu vecumā, kad izšķiļas sestie dzerokļi, kas izvietojas cieši kopā un tāpēc tiek sliktāk notīrīti. Lai bērni nesavainotu smaganas, vecākiem jāpalīdz apgūt diegošanas iemaņas.
Ideāli būtu šo rituālu veikt katru vakaru, bet ļoti lieliem sliņķiem – vismaz trīsreiz nedēļā. Taču, ja ir smaganu kabatas, plombu pārkares, tilti, kroņi vai implanti, tam laiks jāatvēl katru dienu.
Stomatoloģijas institūta un klīnikas “33. zobs” zobu higiēniste Anda Mironova iesaka nekautrēties prasīt speciālistam, lai parāda, kā zobus pareizi diegot, jo neviens ar šādām iemaņām nav piedzimis.
Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kad labāk diegot zobus. Anda Mironova uzskata, ka pareizāk būtu to darīt pēc zobu tīrīšanas.
Kuru diegu izvēlēties
Zobu diegošanai jāiegādājas speciāli veidoti diegi, kas parasti ir 30–50 metru gari. Zīda un kokvilnas diegi šim nolūkam nav piemēroti, jo ar tiem var savainot smaganas.
Veselu zobu īpašnieki var iztikt ar pašu vienkāršāko (un lētāko) zobu diegu, bet jāņem vērā, ka tas var pūkoties, plīst un iesprūst starp zobiem. Tas nebūs piemērots, ja mutē ir nekvalitatīvas plombas. Ja ar diegu gadās plombu izraut, tas nozīmē, ka zobs zem tās sācis bojāties un plomba tik un tā būtu jāmaina.
Diegu var piemeklēt šaurām, vidējām vai platām zobu starpām. Vislabākais ir vaskotais (wax), kas labāk slīdēs starp zobiem. Dažkārt iesācējiem iesaka izmantot lenti (tape), taču Anda Mironova uzskata: ja vēl nav apgūtas diegošanas iemaņas, ar to var vieglāk savainot smaganas nekā ar zobu diegu (floss).
Lielākām un arī normālām zobu starpām var izmantot diegus (expanding), kas, saskaroties ar siekalām, piebriest un labāk izceļ sakrājušos aplikumu no spraugām.
Ja mutē ir breketes, implanti, kroņi vai tilti, jāizvēlas speciāls diegs (super floss), kura viens gals ir ciets, lai to varētu pabāzt zem mākslīgās konstrukcijas. Tiem, kam ir ļoti ciešas zobu starpas un plombu pārkares, piemēroti teflona diegi, kas neplīst, jo sastāv no vienas šķiedras. Zobu diegi var būt piesūcināti ar piparmētru garšu, hlorheksidīnu smaganu iekaisuma profilaksei un fluorīdiem zobu stiprināšanai.
Baltinošie diegi satur abrazīvas vielas un ieteicami kafijas, vīna cienītājiem, kā arī smēķētājiem, taču nevar cerēt, ka zobi tāpēc kļūs izteikti balti.
Citi varianti zobu starpu tīrīšanai
Starpzobu birstītes ieteicamas tiem, kuriem ir lielas spraugas starp zobiem. Svarīgi piemeklēt atbilstīgu izmēru.
Vienreizlietojamie diegi uz plastmasas kājiņām piemēroti tiem, kam nepatīk piņķerēties un tīt diegu uz pirkstiem. Šim variantam piemīt trūkums, jo ar vienu diega posmu tiek tīrītas visas zobu spraugas, pārnesot aplikumu no citas citā. Higiēnisku apsvērumu dēļ nav ieteicams vienu posmu izmantot visām zobstarpām.
Atkārtoti lietojams diegs, kas ievērts pakavveida turētājā. Pēc izmantošanas to noskalo un atstāj, lai izžūst. Tas piemērots cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kam grūti uztīt diegu uz pirkstiem, kā arī ļoti slinkiem cilvēkiem.
Kociņi. Higiēnas nolūkos nederēs tie, kas atrodas sabiedriskajās ēstuvēs uz galda un domāti ēdiena palieku izbakstīšanai no zobu starpām. Var iegādāties arī speciālus, gludi nopulētus trīsstūrveida izstrādājumus, kas piesūcināti ar fluorīdu, ksilitolu vai aromātiskajām eļļām. Jaunums ir plastmasas kociņi ar gumijas sariņiem.
Dažādas mehanizētas ierīces, kurās iepilda dezinficējošu līdzekli, kumelīšu tēju vai ūdeni un kurām ir spēcīga strūkla. Tās noder, ja ir lielas smaganu kabatas, kroņi un tilti. Ieteicamas arī veciem cilvēkiem un slimniekiem ar kustību traucējumiem.
