Uzņēmēju vidū populārs 18
Viens no ārlietu dienesta uzdevumiem ir palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ārzemēs. Pēdējos gados Ārlietu ministrija atvērusi jaunas vēstniecības ekonomiski plaukstošās vietās jeb tā sauktajos uznirstošajos tirgos (“emerging markets” – no angļu val.) – Apvienotajos Arābu Emirātos, Indijā un Dienvidkorejā. “Izvēle ir pareiza, jo redzam, ka Āzija ekonomiski attīstās. Vēstniecību esamība šajās valstīs ir labs atbalsta punkts, lai uzņēmēji veidotu biznesa kontaktus. Tomēr gribam redzēt, lai eksporta atbalsta jautājumos mūsu ārlietu dienestam būtu vairāk cilvēkresursu. Pašlaik ir tā, ka uz vienu lielu valsti vēstniecībā strādā viens vai divi speciālisti ekonomiskā atbalsta jautājumos. Daudz laika un enerģijas Ārlietu ministrija ieguldījusi Ķīnas virzienā un tagad pelnīti varam baudīt augļus, piemēram, “Food Union” ražoto saldējumu iespējams nopirkt Ķīnā,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš norāda, ka vienai no Latvijas ārlietu dienesta prioritātēm jābūt Latvijas uzņēmēju eksportspējas veicināšanai – jo vairāk eksporta, jo lielāki līdzekļi valstij un labklājīgāka dzīve un iespējas arī sasniegt bieži pieminētos divus procentus no IKP aizsardzības tēriņiem.
Runājot par uzņēmēju sadarbību ar Krieviju, J. Endziņš norāda, ka pašlaik Latvijas un Krievijas uzņēmēju starpā diskusijas turpinās, tomēr uzņēmēji no ārlietu dienesta sagaidot, ka Latvija nebūs viena no skaļākajām sankciju advokātēm. Uzņēmēji esot gatavi atsākt sadarbību un eksportu uz Krieviju. Kopumā LTRK biedri E. Rinkēviča darbu vērtē atzinīgi, pagājušā gada beigās veiktajā LTRK uzņēmēju aptaujā E. Rinkēvičs ieņem trešo vietu aiz kultūras ministres Daces Melbārdes un ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas.
Par diskusiju objektu pērn kalpoja Rinkēviča publiskā atzīšanās tviterī, ka viņam ir homoseksuāla orientācija. Toreiz viņa “drosmi” apsveica daudzi rietumvalstu kolēģi. J. Bojārs uzskata, ka Rinkēviča personiskā dzīve ietekmē arī viņa vārdu pasaulē – ar to neesot problēmu Rietumos, tomēr šis jautājums kļūst aktuāls, kad attiecības tiek veidotas ar Krieviju un citām NVS valstīm. Tomēr A. Sprūds norāda, ka Rinkēviča “iznākšana no skapja” dod signālu par to, ka dzīvojam eiropeiskā valstī.
Īpašs stāsts ir ministra komunikācija interneta sociālajos tīklos, kur reizēm brīvdienās parādās arī skarbāki ministra izteikumi. Piemēram, pērn 6. aprīlī agrā rītā veiktais ieraksts: “Mani neizbrīna “SC” un NA kopošanās par tikumību, jo viņu mērķis nav brīva LV, bet totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim.” Pēc tam gan viņš savos vēstījumos kļuvis atturīgāks. Starptautiskajā vidē Rinkēvičs ir pazīstams kā aktīvs “Tvitera” lietotājs. “Viņš ir parādījis, ka ir aktīvs, lieto modernās tehnoloģijas. Dažreiz viņa izteikumi “Tviterī” ir pretrunīgi, tomēr viņš tajos pauž personisku attieksmi. Intelektuāli Rinkēvičs ir ietekmējies no Polijas Seima maršala Radoslava Sikorska, bijušā Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta un Somijas eirokomisāra Aleksandra Stuba,” uzskata A. Sprūds.
