Neaizmirstamais kovidgads Latvijā un pasaulē: no “noslēpumaina vīrusa” līdz aizliegumu pilnai ikdienai un “dzīvei uz pauzes” 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītā slimība Covid-19 neapšaubāmi ir kļuvusi par svarīgāko 2020. gada notikumu visa gada garumā, kas, nepazīstot valstu robežas, ietekmējis praktiski visas dzīves jomas – gan pasaules ekonomiku, gan politiku, gan karus, vēlēšanas un reliģisko dzīvi un pat licis pieklust teroristiem.
Līdz decembra beigām ar koronavīrusu, kurš pavasarī tika saukts par jauno, bet nu jau vairs nav tik jauns, visā pasaulē bija inficējušies 81,3 miljoni cilvēku. No tiem 57,4 miljoni ir izveseļojušies, bet 1,7 miljoni miruši.
Latvijā no šā gada marta līdz 29. decembrim reģistrēti 37 676 ar Covid-19 inficējušies (daļa jau izslimojusi), bet miruši 603 cilvēki, kuriem atklāta Covid-19 saslimšana. Skaitļi katru dienu mainās un mainīsies, bet mēs īsumā atskatāmies, kāds tad bijis šis neaizmirstamais kovidgads.
Janvāris
PASAULĒ
Pēc pirmajiem saslimšanas gadījumiem Ķīnas vidienes pilsētā Uhaņā 2019. gada beigās no “noslēpumainā vīrusa”, kā to tobrīd sauc medijos, 15. janvārī nomirst pirmais ar to saslimušais – kāds 69 gadus vecs vīrietis, kurš bija sasirdzis 2019. gada 31. decembrī. Speciālistus satrauca straujā viņa veselības stāvokļa pasliktināšanās.
Uzskata, ka vainīgs vīruss, kas radniecīgs SARS (smagā akūtā respiratorā sindroma) izraisītājam. Ar savādo pneimoniju saslimušo skaits Ķīnā, pēc oficiālām ziņām, šajā laikā sniedzas desmitos; par pirmajiem saslimušajiem ziņo arī no Taivānas un Japānas. Tie ir cilvēki, kas pirms tam apmeklējuši Uhaņu.
20. janvārī Ķīnā tiek apstiprināts, ka jaunais koronavīruss var tikt nodots no cilvēka cilvēkam. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins paziņo, ka “pneimonijas uzliesmojums jāuztver nopietni”.
22. janvārī pirmo inficēšanās gadījumu apstiprina ASV, Sietlas apkārtnē.
30. janvārī, mirušo skaitam Ķīnā sasniedzot 170, Pasaules veselības organizācija (PVO) izziņo starptautiska mēroga trauksmi sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Janvāra beigās Ķīnā slēdz lielās rūpnīcas, bet pasaule, apzinoties problēmas nopietnību, citu pēc cita sāk atcelt vērienīgus sporta pasākumus.
LATVIJĀ
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) 22. janvārī norāda uz zemu vīrusa izplatības risku valstī, tomēr aicina arī Latvijas ārstniecības iestādes būt īpaši vērīgām. Slimnīcām iesaka nedēļas laikā sarūpēt papildu aizsarglīdzekļus.
Februāris
PASAULĒ
PVO 11. februārī informē, ka jaunā paveida koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītā slimība oficiāli saucama par Covid-19. Februāra vidū kļūst skaidrs, ka koronavīruss paralizēs pasaules tūrisma nozari. Sākās aviokompāniju grūtības. Par koronavīrusa parādīšanos līdzās jau iepriekšzināmām vietām ziņo no Itālijas ziemeļu apgabaliem, tāpat Irānas.
27. februārī to konstatē Igaunijā, bet 28. februārī arī Lietuvā un Baltkrievijā. Igaunijas gadījumā saslimušais ir Irānas pilsonis, kas uz Tallinu ceļojis caur Rīgu. Februāra beigās gan Rietumeiropas, gan Austrumeiropas zemes sāk saskarties ar sejas masku un medicīnisko aizsargtērpu deficītu. Izrādās, galvenais tādu lietu piegādātājs pasaulei ir Ķīna.
LATVIJĀ
Mēneša laikā reģistrē vairākus aizdomīgus saslimšanas gadījumus, taču analīzes Covid-19 neapstiprina. 29. februārī Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle prognozē, ka, siltākam pavasara laikam iestājoties, jaunajam koronavīrusam vajadzētu pazust. Februāra beigās E. Gulbja laboratorija sāk piedāvāt veikt analīzes, kuras cena ir 80,40 eiro.
MARTS
PASAULĒ
Covid-19 pārņem Itāliju. 8. martā karantīnu pasludina reģioniem ar 16 miljoniem iedzīvotāju, bet nākamajā dienā to jau attiecina uz visu valsti.
11. martā PVO oficiāli paziņo, ka iestājusies Covid-19 pandēmija. Medijos parādās šokējošas ziņas no Austrijas kalnu slēpošanas kūrorta Išglā, kas februāra beigās kļuvusi par “koronavīrusa siltumnīcu”, jo piesardzības pasākumi nav veikti vai ievēroti pavirši. Simtiem kalnu slēpošanas cienītāju no Išglas izvadā Covid-19 uz Dāniju, Norvēģiju, Vāciju un Islandi.
Ar 16. martu viens pēc otra par pāreju uz karantīnas režīmu un slēgšanos sāk paziņot ASV štati. Nākamajā dienā ES valstis aizver bloka ārējās un iekšējās Šengenas zonas robežas. Drīz visā pasaulē ar pandēmijas apturēšanu saistītie ierobežojumi jau skar 2,6 miljardus cilvēku – trešo daļu cilvēces.
18. martā kļūst zināms, ka pirmo reizi 64 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē nenotiks Eirovīzijas konkurss. Nedēļu vēlāk uz nākamo gadu pārceļ 2020. gada vasaras olimpiskās spēles Tokijā. Tikmēr Ķīna mēneša beigās informē, ka tai “lielā mērā izdevies bloķēt” Covid-19 izplatīšanos valsts iekšienē, bet ārvalstnieku iebraukšana Ķīnā uz laiku liegta.
LATVIJĀ
2. martā – pirmais apstiprinātais Covid-19 gadījums Latvijā. Valdība sasauc Krīzes vadības padomes sēdi. Situācija vēl nešķiet īpaši bīstama, jo pirmo Covid-19 pacienti – sievieti, kas iebraukusi Latvijā no Itālijas caur Minheni, – pēc divām slimnīcā pavadītām dienām izraksta. Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna 5. martā medijiem prognozē vēl jaunas saslimšanas, jo vīrusu izplatību pilnībā apturēt nevar, taču Latvijai ir laiks sagatavoties un “tagad izskatās, ka nekas tik briesmīgs nebūs”.
Tomēr, kad saslimušo skaits tuvojas otrajam desmitam, 12. martā Latvijā līdz 14. aprīlim, līdz Lieldienām, izsludina ārkārtējo situācija, nosakot virkni ierobežojošu pasākumu – slēdz skolas, mācības jāorganizē attālināti, aizliedz lielus publiskos pasākumus. Par teātru un kino apmeklējumiem jāaizmirst. Kultūras iestādes nonāk neapskaužamā situācijā. Veikalos parādās pārdevējus norobežojošie vairogi; iedzīvotāji uzzina formulu “ziepes, divi metri”.
17. martā atceļ visus starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu. Tajā pašā dienā no Tenerifes Kanāriju salās uz Rīgu notiek pirmais Ārlietu ministrijas organizētais repatriācijas avioreiss. Repatriācijai piesakās vairāk nekā 4000 ārzemēs iestrēgušo Latvijas pilsoņu.
24. martā, ņemot vērā, ka vairāki valdības ministri atrodas pašizolācijā, jo kontaktējuši ar saslimušajiem, notiek pirmā attālinātā Ministru kabineta sēde. Šādā formātā tās turpina rīkot joprojām.
25. martā SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs medijiem uzsver, ka pirmo reizi konstatēti pieci pacienti, kuriem nav skaidra epidemioloģiskā saite ar kādu konkrētu saslimšanas gadījumu vai ceļojumiem uz ārzemēm. Tātad Latvijā sākusies nekontrolēta Covid-19 iekšējā pārnese. Valstī ar Covid-19 inficējies 221 cilvēks. Smagas slimības gaitas vēl nav nevienam.
25. martā valdības noteiktajam dīkstāves pabalstam sāk pieteikties pirmie no pandēmijas ekonomiskajām sekām cietušie uzņēmumi. Valdība Covid-19 seku mazināšanai rezervē četrus miljardus eiro.
29. martā ar īpašu “Air Baltic” kravas reisu no Ķīnas pilsētas Urumči Rīgā nogādā 900 tūkstošus Eiropā deficīto sejas masku un 80 tūkstošus respiratoru – kravu, kas akūti nepieciešama medicīnas iestādēm. Notiek vēl vairāki šāda veida piegādes reisi.
APRĪLIS
PASAULĒ
2. aprīlī Covid-19 slimnieku skaits pasaulē pārkāpj miljona robežu. Ķīna paziņo, ka uzskaitījusi jau 130 asimptomātisku gadījumu – proti, tiek atzīts, ka ir cilvēki, kas Covid-19 pārslimo, paši to nemaz nezinot, bet tajā pašā laikā izplatot vīrusu citiem.
Ķīna 8. aprīlī izbeidz jaunā koronavīrusa sākotnējā avota – Uhaņas pilsētas – izolāciju. Tās iemītnieki pirmo reizi kopš gada sākuma drīkst izbraukt no pilsētas.
Romas pāvesta Lieldienu vēstījums “Urbi et Orbi” 12. aprīlī Vatikānā pirmo reizi notiek bez ticīgo klātbūtnes, tiešraidē.
Tikmēr ES valstu finanšu ministri vienojas par 540 miljardu eiro novirzīšanu ekonomikas atgūšanās stimulēšanai. Starptautiskais valūtas fonds (SVF) prognozē, ka pandēmijas dēļ pasaules ekonomika saruks par 3%, kas ir lielākais kritums kopš 20. gadsimta 20./30. gadu mijas pasaules ekonomiskās krīzes.
Aprīļa vidū Berlīnē, Parīzē un Krievijas Ziemeļosetijas reģionā notiek pirmie nemieri, kurus izraisa Covid-19 izplatības mazināšanai varas iestāžu ieviestie ierobežojumi.
Vietnes “YouTube” un “Facebook” atklāj, ka interneta vidē vairojas maldinošas ziņas un sižeti ar pseidozinātnisku un sazvērestības teorijas saturošu vēstījumu par jauno koronavīrusu. Tādus konstatējot, tos no vietnēm dzēš.
Aprīlī no Covid-19 mirušo skaits Eiropā pārkāpj 100 tūkstošu atzīmi.
LATVIJĀ
3. aprīlī Latvijā reģistrē pirmo Covid-19 slimnieka nāves gadījumu – nomirst 99 gadus veca sieviete, kurai līdztekus Covid-19 bijušas arī citas hroniskas saslimšanas.
Saeima 2. aprīlī pirmo reizi vēsturē sanāk uz sēdi attālinātā režīmā.
“Maskas – vērtīgākā valūta. Sejas aizsarglīdzekļu ražošanas bums sasniedzis arī Latviju,” ziņo 7. aprīļa “Latvijas Avīze”. Aprīļa vidū tās aptiekās atkal var iegādāties brīvi. 28. aprīlī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis atzīst, ka vēl nav nepieciešams visiem iedzīvotājiem publiskās vietās valkāt maskas, kā tas notiek daudzviet Eiropā, kur saslimšana plašāka, taču situācija var mainīties.
Pirms Lieldienām premjers Krišjānis Kariņš, uzrunājot sabiedrību, aicina šūpoties vieniem, lai atkal visi kopā būtu Jāņos, un viņa piebilde: “Rādām viens otram savas olas!” uzjautrina daudzus.
13. aprīlī Valsts policija informē, ka pirmo reizi par karantīnas un pašizolācijas noteikumu neievērošanu piemērojusi maksimālo naudas sodu – 2000 eiro. Tas piespriests kādam vīrietim, kurš, būdams slims, pārkāpis pašizolāciju un devies izbraukumā ar savu auto.
Mēneša beigās izskan mediķu brīdinājumi, ka Latvijai Covid-19 krīzē vislielākā problēma būs veselības aprūpes sistēmas kapacitāte. Mēneša ritumā dienā vidēji diagnosticē 16 saslimšanas gadījumus, bet slimnīcā tobrīd ārstējas 40 ar koronavīrusu sasirguši pacienti.
MAIJS
PASAULĒ
Par Covid-19 saslimšanas centriem pasaules mērogā kļūst ASV, Krievija un Brazīlija – turklāt pēdējās prezidents Žairs Bolsonaru turpina noliegt vīrusa bīstamību un arī vēlāk, jūlijā, kad jau saslimis pats, neievēro pašizolāciju.
Savukārt Ķīna 23. maijā paziņo, ka pēc ilgāka laika pirmo reizi tajā nav reģistrēts neviens jauns Covid-19 saslimušais.
Mēneša beigās par pandēmijas epicentru kļūst ASV – tur mirušo skaits pārsniedz 100 tūkstošus – vairāk, nekā prasīja Korejas un Vjetnamas kari un daudz neatpaliekot no Pirmā pasaules kara laikā kritušo skaita, kad kaujās dzīvību zaudēja 116 tūkstoši amerikāņu.
Visā pasaulē Covid-19 pārslimojušo, atveseļojušos cilvēku skaits pārsniedz vienu miljonu, un ANO brīdina par psihiskās veselības krīzi, kādu izraisa Covid-19 dēļ ieviestie izolācijas pasākumi, ilgais baiļu un neziņas periods, kā arī ekonomiskās grūtības.
LATVIJĀ
4. maija Latvijas Neatkarības atjaunošanas svētkos, par spīti apaļajai 30. gadadienai, jāiztiek bez publiskiem sarīkojumiem. Citējot “Latvijas Avīzi”, tos svin “attālināti, bet lepni un vienoti”, turklāt dažādas akcijas un izstādes piedāvā digitālā vide. Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam, taču daļu ierobežojumu mīkstina. Sabiedrību sanikno “Uzvaras dienas” svinētāju pulcēšanās pie pieminekļa Pārdaugavā 9. maijā par spīti liegumiem.
Sākot ar 12. maiju, sabiedriskajā transportā pasažieriem obligāti jāvalkā sejas un deguna aizsegi.
15. maijā Baltijas valstu savstarpējās robežas tiek atvērtas brīvai iedzīvotāju kustībai un izveidojas tā sauktais Baltijas burbulis.
No 29. maija viedtālruņu lietotājiem Latvijā pieejama un turpmākajos mēnešos kļūst populāra brīvprātīgā kontaktu fiksēšanas lietotne “Apturi Covid”, kas brīdina par saskaršanos ar inficētu cilvēku.
JŪNIJS
PASAULĒ
Saslimušo skaits pasaulē turpina augt, pārsniedzot 10 miljonu robežu, tomēr spriedze vairs nav tik liela kā pavasarī. Statistika liecina, ka no jaunā koronavīrusa miruši jau pusmiljons Zemes iedzīvotāju.
ASV Hārvarda universitātes zinātnieki, balstoties netiešās norādēs, izvirza teoriju, ka Covid-19 Ķīnā radies un sācis izplatīties vairākus mēnešus, pirms to oficiāli izziņoja 2019. gada nogalē. Proti, augustā, bet Pekina to noklusējusi.
LATVIJĀ
2. jūnijā vidusskolās sākās centralizēto eksāmenu laiks, kas noris atbilstoši laikmeta specifikai – skolēni sēž sejas maskās, distancēti. Kaut iepriekš bija runa pat par centralizēto eksāmenu atcelšanu, īpašas grūtības šādi jaunievedumi neradīja.
10. jūnijā beidzas gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija, taču vairākas normas, piemēram, drošības pasākumi pulcēšanās gadījumiem, paliek spēkā.
Epidemioloģiskās situācijas dēļ Līgo 23. jūnijā jāsvin pārsvarā ģimenes lokā, bez lieliem pasākumiem.
JŪLIJS
PASAULĒ
Parādās ziņas, ka Covid-19 ielavījies arī ASV Baltā nama administrācijas aprindās un miris 2012. gadā ASV republikāņu kandidāts prezidenta amatam, uzņēmējs Hērmens Keins. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps mudina cilvēkus atgriezties darbā: “Ar laiku viss būs kārtībā. Ar laiku izrādīsies, ka man bija taisnība. Jūs zināt, es teicu – vīruss izzudīs. Es to varu atkārtot.”
ES valstu līderi 21. jūlijā vienojas radīt 750 miljardu eiro fondu bloka ekonomikas atjaunošanai.
LATVIJĀ
“Augustā jau varēs pulcēties festivālos. Sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā vairs nav obligātas,” 1. jūlijā raksta “Latvijas Avīze”.
23. jūlijā SPKC Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norāda, ka Latvijā saslimstības rādītāji ir stabili zemi un pagaidām “esam izgājuši ar minimāliem zaudējumiem”. Katrs piektais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tiekot ievests, un infekcijas izplatīšanās vēl skaitās izsekojama.
AUGUSTS
PASAULĒ
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 11. augustā paziņo, ka Krievijā reģistrēta pasaulē pirmā vakcīna “Sputņik V” pret jauno koronavīrusu. Pasaule šo ziņu uztver ar lielu skepsi, jo vakcīna nav izgājusi klīnisko izmēģinājumu ciklu un paziņojumam ir politiska nokrāsa.
Aizvien skaļāki kļūst brīdinājumi par otrā viļņa tuvošanos. Pasaulē ar Covid-19 saslimušo skaits ir jau vairāk nekā 25 miljoni.
LATVIJĀ
Pandēmijas apstākļos 11. augustā Aglonas bazilikā sākas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku pasākumi. Šoreiz bazilikas teritorijā drīkst atrasties ne vairāk kā 500 dievlūdzēju, sakrālajā laukumā – ne vairāk par 3000.
SEPTEMBRIS
PASAULĒ
Mēneša vidū Eiropā kļūst skaidrs, ka atnācis Covid-19 otrais vilnis. Daudzās kontinenta valstīs pozitīvo analīžu īpatsvars testos pārsniedz 3% rādītāju uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Līderis ar vairāk nekā 300 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir Spānija.
ANO Ģenerālā asambleja ikgadējo sanāksmi 22.–29. septembrī Ņujorkā pirmo reizi notur virtuāli, un sanāksmju zālē drīkst atrasties tikai viens diplomāts no katras valsts.
LATVIJĀ
Jaunā mācību gada sākums 1. septembrī sākas neierasti, bez kopīgā svinīgā pasākuma visām klasēm, skolēni pulcējas ārā, skolās vairs nedrīkst ieiet vecāki. “Sākam mācīties un distancēties,” tā “Latvijas Avīze”.
Septembrī uzmanības centrā Covid-19 uzliesmojuma uzņēmumā SIA “Kuldīgas tekstils” dēļ nonāk Kuldīga. Lai kontrolētu situāciju, novada pašvaldība kopā ar E. Gulbja laboratoriju īsteno pilotprojektu siekalu analīžu veikšanai.
Epidemioloģiskā situācija Latvijā tomēr joprojām skaitās viena no labākajām Eiropā, līdz 21. septembrī diennakts laikā konstatē 35 jaunus inficētos, kas ir lielākais vienā dienā reģistrēto pacientu skaits kopš 3. aprīļa. Saslimušo īpatsvars ir aptuveni pieci uz 100 tūkstošiem.
OKTOBRIS
PASAULĒ
Oktobra pirmajās dienās kļūst zināms, ka ar Covid-19 saslimis pret šo slimību skeptiskais ASV prezidents Donalds Tramps.
Pasaulē mēneša sākumā ir vairāk nekā 40 miljoni reģistrētu saslimšanas gadījumu, taču PVO lēš, ka Covid-19 varētu pārslimot 760 miljoni jeb aptuveni katrs desmitais pasaules iedzīvotājs.
Daudzās Eiropas valstīs sākas koronavīrusa dēļ ieviesto ierobežojumu pretinieku demonstrācijas, kas turpinās novembrī.
LATVIJĀ
Septembra/oktobra mijā kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pirmo reizi pārsniedz pavasara rādītājus. 3. oktobrī apstiprina 23,3 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Otrais vilnis klāt arī Latvijā. Kopumā pandēmijas laikā mirušo skaits tajā brīdī ir 38.
3. oktobrī par pūļa testēšanas metodi ar siekalu testiem pēc Kuldīgas parauga izšķiras vēl viena Covid-19 problēmpilsēta – Daugavpils. 6. oktobrī saslimšanu ar Covid-19 Rīgā konstatē diviem LU Vēstures un filozofijas fakultātes studentiem. Augstskolas jau augustā tika mudinātas iespēju robežās nodrošināt mācības attālināti, tomēr lielākā daļa šo ieteikumu vērā neņēma.
7. oktobrī ievieš obligātu mutes un deguna aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportā.
NOVEMBRIS
PASAULĒ
18. novembrī ASV farmācijas uzņēmums “Pfizer” un Vācijas “BioNTech” veiksmīgi noslēdz kopīgi izstrādātās vakcīnas izmēģinājumus. Efektivitāti atzīst 95% līmenī. 16. novembrī par izmēģinājumu starprezultātiem paziņo arī cita ASV kompānija – “Moderna”, kuras vakcīna solās būt 94,5% efektīva un vieglāk transportējama nekā iepriekš minētā. 23. novembrī par starprezultātiem tāpat informē “AstraZeneca” un Oksfordas universitātes zinātnieki, kuru kopražojuma pote esot 70–90% efektīva.
Mēneša sākumā Dānijas valdība liek izkaut ap 15 miljonus kažokzvēru fermās turēto ūdeļu, jo tām konstatēta jaunā koronavīrusa mutācija un pārnešana starp ūdeli un cilvēku. Vēlāk pie kažokzvēru izkaušanas ķeras arī citas valstis.
18. novembrī ap 7000 agresīvi noskaņotu Covid-19 ierobežojumu, tostarp sejas masku nēsāšanas, noliedzēju pulcējas Berlīnes centrā pie valsts parlamenta. Vācijas policijai pūļa izdzenāšanai pēc ilgiem gadiem nākas izmantot ūdenslielgabalus.
LATVIJĀ
Ar 9. novembri Latvijā izsludina ārkārtējo situāciju, kas cita starpā paredz tirdzniecības centru ierobežotu darbību brīvdienās un lielo būvniecības un saimniecības preču veikalu slēgšanu.
Pirmo reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas nenotiek Nacionālo bruņoto spēku militārās parādes 11. un 18. novembrī.
16. novembrī, gatavojoties vakcinācijas kampaņai, premjers Krišjānis Kariņš uzdod Veselības ministrijai divu nedēļu laikā izstrādāt vakcīnas pieejamības plānu.
Paralēli strauji aug agrāk mērenais slimnīcās ievietoto Covid-19 slimnieku skaits. 20. novembrī tas pārsniedz 400. Daudzi atceras veselības ministres Ilzes Viņķeles iepriekš teikto, ka Covid-19 pacientu gultasvietu robeža, pie kuras nav jāierobežo plānveida veselības aprūpes pasākumi, ir, maksimums, 500 gultas.
DECEMBRIS
PASAULĒ
Lielbritānija 2. decembrī pirmā pasaulē apstiprina “Pfizer” poti pret Covid-19 un 8. decembrī uzsāk masveida vakcināciju ar klīniski pilnībā izmēģināto un apstiprināto līdzekli. Vēl 5. decembrī par vakcinācijas sākšanu ar pilnībā nepārbaudīto “Sputņik V” paziņo Krievija.
19. decembrī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pavēsta, ka valstī izplatās jauns, par 70% lipīgāks koronavīrusa paveids, tādēļ ieviešams jauns karantīnas režīms Londonā un daļā Anglijas, bet britiem Ziemassvētkos labāk palikt mājās. Reaģējot uz šīm ziņām, nākamajās dienās vairāk nekā 50 pasaules valstis sāk slēgt vai ierobežot satiksmi ar Lielbritāniju.
21. decembrī Eiropas Zāļu aģentūra izšķiras par “Pfizer” un “BioNTech” kopražojuma potes apstiprināšanu, paverot ceļu vakcinācijas sākšanai ES. Dalībvalstis vakcināciju uzsāk 27.–28. decembrī.
LATVIJĀ
3. decembrī stājas spēkā valdības pieņemtie grozījumi rīkojumā, pagarinot valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, nosakot par pienākumu nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, izņemot mājās. Ēdienu visas ēdnīcas turpmāk drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai. Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās, brīvdienās ierobežo pārdodamo preču sortimentu, atstājot gandrīz tikai pārtikas un higiēnas preces, dzīvnieku barību. “Dzīvosim vientulībā līdz 11. janvārim,” komentē “Latvijas Avīze”.
Taču 12. decembrī divas savstarpēji nesaistītas grupas rīko “tautas sapulces” pie Brīvības pieminekļa un 11. novembra krastmalā. Nolūks – protestēt pret ierobežojumiem. Krastmalā sanāk ap pustūkstoša cilvēku, kaut normatīvi aizliedz masu pasākumus, kuros pulcējas vairāk par 25 dalībniekiem. Atnākušie pārsvarā bez sejas maskām. Policija situāciju vēro, bet spēku nepielieto.
22. decembrī ar valdības ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdes lēmumu uz divām nedēļām tiek pārtraukta plānveida stacionārās palīdzības sniegšana slimnīcās, jo Covid-19 slimnieku skaits stacionāros jau sasniedz 1000 (šo robežu pārsniedz 26. decembrī) un šiem cilvēkiem palīdzības sniegšana ir neatliekama.
Sestdienas, 26. decembra, rītā Latvijā nogādā pirmās vakcīnas pret Covid-19, bet vakcinēšana sākas 28. decembra, pirmdienas, rītā plkst. 8.02, kad vakcīnu saņem mediķi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Vakcīna ir kā gaismas stars tuneļa galā, žurnālistiem vēsti komentē RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
