Kas liktu attīstīt sabiedrisko transportu kā lētāko un ekoloģiskāko transporta veidu? 14
Raitis Mazjānis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropā eksistē definīcija, kas virza sabiedrību uz maza izmēra un neliela maksimālā ātruma transportlīdzekļu īpatsvara palielināšanu: “Mikromobilitāte ir personiskās pārvietošanās veids, kas izmanto ierīces un transportlīdzekļus, kas sver līdz 350 kg un kuru energoapgāde, ja tāda ir, tiek pakāpeniski samazināta un izslēgta, sasniedzot noteiktu ātruma ierobežojumu, kas nepārsniedz 45 km/h. Mikromobilitāte ietver arī tādus tikai ar cilvēka spēku darbināmus transportlīdzekļus kā, piemēram, velosipēdi, slidas, skrituļdēļi un skrejriteņi.”
Pašlaik Latvijas normatīvajos aktos ir šāda definīcija: “Mikromobilitāte – cilvēku pārvietošanās ar kājām vai videi draudzīgu transportlīdzekli, kas paredzēts vienai personai un kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai dabai draudzīgs dzinējs.”
Uzskatu, ka noteikti jāatstāj galvenais kritērijs – “cilvēku pārvietošanās kājām”, jo tas liktu attīstīt sabiedrisko transportu kā lētāko un ekoloģiskāko transporta veidu.
Arī citi nozīmīgi faktori ietekmēs un dažādos automobiļu parku un to tehnoloģijas no 2025. līdz 2035. gadam. Tiks veikts politisks, ekonomisks un regulējošs spiediens, lai samazinātu transportlīdzekļu degvielas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Auto lietotāji vairāk saskarsies ar ierobežojumiem attiecībā uz naftas darbinātu transportlīdzekļu lietošanu noteiktās pilsētu teritorijās.
Rodas jauni mobilitātes veidi, sākot no kopbraukšanas transportlīdzekļiem līdz motorolleriem, jauni sabiedriskā transporta veidi un, iespējams, pat lidojošas automašīnas. Tas viss attīstīsies un dažādosies kā mobilitātes pakalpojuma pieaugums.
Nedrīkst aizmirst galveno – uzdevums ir pēc iespējas ātrāk, ērtāk un lētāk pārvietoties no A līdz Z.
Pašlaik mikromobilitāti vairāk attiecinātu uz Rīgu, jo tikai Rīgā ir problēma ar piesārņojumu un sastrēgumiem. Un šeit risinājums ir attīstīts sabiedriskais transports (autobusi, trolejbusi, tramvaji un elektrovilcieni), kas darbojas visā Rīgas metropolē (priekšpilsētās līdz 50 km rādiusā no centra).
Otrs risinājums – attīstīts kvalitatīvu veloceļu tīkls ar tendenci augt līdz pat 50 km rādiusam, jo modernie skrejriteņi, elektrovelosipēdi un citi mikromobilitātes transporta līdzekļi ir spējīgi attīstīt ātrumu līdz 45 km/h, kas nozīmē, ka no Ādažiem līdz Rīgas centram varētu nokļūt pusstundas laikā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
