Kā piensaimnieki vērtē iespēju pārorientēties uz gaļas ražošanu? 2
Rihards Valtenbergs, z/s “Valti”: “Gaļas nozare nav tik ienesīga. No vienas piena govs ienesīgums ir līdzvērtīgs divām vai pat trim gaļas govīm. Ja cilvēki grib laukos dzīvot, tad skaidrs, ka gaļas nozare būtu viena no tām, uz ko pārorientēties, bet šajā nozarē arī viegli neiet. Tā visiem līdzekļiem mēģināts panākt, lai nedarbojas Liellopu izsoļu nams. Par to, ka gaļas nozarē neiet viegli, liecina tas, ka gaļas cenas ir divas līdz trīs reizes mazākas nekā ieguldītais. Kautuve par bulli maksā divus eiro/kg kautsvarā. Lai vienu kilogramu gaļas saražotu, jāiegulda četri līdz seši eiro. Pienu valstī saražojam divreiz vairāk, nekā spējam patērēt, bet vietējam tirgum vajadzīgi aptuveni 300 gaļas šķirņu buļļi, un vairāk mums nepieprasa. Tas ir dīvaini, jo visu laiku gaļa tirgū ir pieejama, tikai paliek atklāts jautājums par tās izcelsmi. Krīze jau mūžīgi neturpināsies, bet šobrīd gan piena, gan gaļas cenas ir viszemākās Eiropas dalībvalstu vidū. Ilgi tā turpināties nevar. Vajadzīgs valsts atbalsts.”
Sandra Vitkovska, z/s “Pļaviņas”: “Rudenī likvidējām septiņas govis, kas ražoja ap 30 tonnu piena gadā, jo nevienam pienu nevajadzēja. Novembrī tika izsludināta pieteikšanās atbalsta saņemšanai tām mazajām saimniecībām, kas pārstrukturizējas, un mūsu projekts ir apstiprināts. Taču pagaidām vēl neesam sākuši tā īstenošanu, jo turpinās saskaņošana starp vairākām instancēm. Kad saņemsim naudu, pirksim minitraktoru un tad rudenī jābūt skaistai trušu mājai un rudens avenēm. Paralēli esam sākuši saimniekot bioloģiski.”
Dace Pastare, LPKS “Māršava” vadītāja: “Ja cilvēks laukos grib strādāt, tad atradīs veidu, kā to darīt. Zemnieks spēj pielāgoties un atrast veidu, kā darboties. Nopietni runājot, jautājums ir par to, cik spītīgi zemnieki spēs turēties pretī iznīcības vilnim. Nedomāju, ka gaļas nozare būs glābiņš. Latvijā joprojām ir liels procents kontrabandas gaļas. Jāņem vērā, ka gaļas lopa izaudzēšana ir laikietilpīgs un darbietilpīgs process, tā nav ne vista, ne trusis un pat ne cūka. Kas varētu izvilkt nozari? Tas būtu daudznozaru profils – graudi vai kas cits. Dažs varbūt pārdos savu zemi graudkopjiem. Saimniecības izvilks kāda specifiska niša vai produkts, ko paši ražo. Lielu daļu saimniecību glābs tas, ka tās darbojas stabilos kooperatīvos. Un, jo lielāka saimniecība, jo lielākas iespējas tai būs izdzīvot.”
Ieva Rutkovska, z/s “Vītoliņi” saimniece: “Katram jāpieņem savs lēmums. Ja cilvēks jūtas vienlīdz labi kā piensaimnieks un gaļas lopu audzētājs, tas ir apsveicami. Bet katram jāizvērtē riski. Ja pārorientēšanās ir valstisks piedāvājums, tad jāsaprot, kādi katram bijuši ieguldījumi un ko atļauj Eiropas regulas. Savulaik jau cukura nozari likvidējām. Vai Latvijas zemē, kur zāle spiežas cauri asfaltam, ir prātīgi neslaukt pienu? Domāju, ka valstiski piedāvājumiem un lēmumiem ir jābūt ļoti pārdomātiem. Es tikai vienu nevaru saprast – ja mēs ražojam vislētāko pienu Eiropā, kādai jābūt uzņēmumu vadībai, lai šo pienu nevarētu pārdot tālāk pasaulē?”
Ilze Aizsilniece, LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja: “Šobrīd intensīvi jāturpina meklēt jaunus noieta tirgus, kuros pārdot Latvijā saražoto piena produkciju. Tas ir jādara ne tikai katram piena pārstrādes uzņēmumam individuāli, bet arī atbildīgo ministriju līmenī. Tieši tādēļ, ka nav iespēju, kur saražotos piena produktus eksportēt, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nestrādā ar pilnu jaudu. Papildus jāatzīmē, ka arī Latvijā šobrīd netiek izmantoti visi potenciālie piena produkcijas patērētāji – skolas, bērnudārzi un cietumi, kur galvenokārt izmanto lētākā iepirktā produkta politiku, nevis dod priekšroku Latvijā ražotajam.”
Uzziņa
* Kopējais liellopu ganāmpulku skaits gada laikā ir samazinājies par 7,9%: 2014. gada decembrī reģistrēti 21 977 liellopu ganāmpulki; 2015. gada decembrī – 20 233 liellopu ganāmpulki. No šiem ganāmpulkiem 2014. gadā pienu pārstrādei realizēja 8352, bet 2015. gadā – 8086 ganāmpulki.
* Slaucamo govju skaits laikā no 2014. gada decembra līdz 2015 gada decembrim sarucis par 3415 dzīvniekiem: 2014. gadā bija reģistrētas 165 878 govis; 2015. gadā – 162 463 govis.
Avots: Lauksaimniecības datu centrs
