Ne visi tauriņi ir draudzīgi. Atklātas līdz šim Latvijā nereģistrētas tauriņu sugas 0
Karstās vasaras dēļ šogad konstatētas vairākas līdz šim Latvijā nereģistrētas tauriņu sugas. Tām pagaidām nav doti latviski vārdi. Viens no jaunajiem tauriņiem pieder pundurvērpēju dzimtai, cits – zilenīšiem, teic Latvijas Dabas muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs.
Katru gadu Latvijas tauriņu sugu saraksts kļūst garāks, no tā netiek svītroti arī gadiem ilgi neredzēti lidoņi.
Šobrīd Latvijā reģistrētas jau 2570 tauriņu sugas, visvairāk pūcītes, sprīžmeši, tinēji un gartaustkodes.
Tiklīdz mainās klimatiskie apstākļi, augu valsts, cilvēka ietekme, mainās arī tauriņu izplatības areāls. “Dažas sugas parādās un pazūd, citas parādās un paliek, citas ir bijušas, bet vairs nav. Ir tauriņi migranti, kuri nemitīgi mēģina apgūt jaunas teritorijas: atlido, bet neaizķeras, nākamgad mēģina atkal. Citi atkal mūsu teritoriju izmanto, lai vairotos, un pēc tam lido uz dienvidiem, lai pārziemotu. Līdzīgi, kā to dara gājputni.
Piemēram, admirāļi jeb lielie nātru raibeņi ierodas Latvijā pavasarī, lai vairotos, un rudenī lido uz Āfriku ziemot. Arī miroņgalvas jeb sfingi dara tāpat,” tauriņu dzīves fineses atklāj kukaiņu pētnieks N. Savenkovs. Latvijā sastopamas apmēram 200 migrējošo tauriņu sugu, kas šeit atlido, pārvarot pat vairākus tūkstošus kilometru.
“Šī bija unikāla vasara, daudzas dienvidu sugas izdarīja rāvienu uz ziemeļiem,” piebilst N. Savenkovs. Līdz ar to Latvijā reģistrēto tauriņu sugu sarakstu izdevies papildināt ar deviņiem jauniem nosaukumiem.
Vai kāds no šiem tauriņiem būs arī uz ilgāku palikšanu? Iespējams. Taču jaunās sugas ir samērā neitrālas, parasts tauriņos neieinteresēts cilvēks tās var arī nepamanīt. Tas nav tā kā ar 2007. gada jaunpienācēju – zirgkastaņu raibkodi, kas kļuvusi par nopietnu apgrūtinājumu mūsu dabai.
Tieši šis tauriņš ir vainojams tajā, ka jau jūlijā sāk brūnēt kastaņu lapas.
Šīs sugas izplatīšanās uz citām teritorijām notiek ar lapām, kurās paslēpušies šie kaitēkļi. Tas var notikt gan ar gaisa plūsmām, gan pielīpot pie transportlīdzekļu riepām u. tml.
Tikpat strauji kā zirgkastaņu raibkode Rietumeiropā šobrīd izplatās vēl kāds tauriņš, kas bojā robīnijas jeb baltās akācijas. “Kopš 2015. gada šī tauriņu suga strauji izplatās Rietumeiropā. Tā konstatēta arī Baltkrievijā un Lietuvā, Kuršu kāpās. Taču izskatās, ka iejaukušies klimatiskie faktori un sugas izplatības areāls stabilizējas, nesasniedzot Latvijas teritoriju,” spriež N. Savenkovs. “Mums par laimi,” viņš piebilst, jo šis tauriņš varbūt arī nav tik postošs kā zirgkastaņu raibkode, taču arī šī tauriņa kāpuri izalo augu, šajā gadījumā – robīniju lapas.
Jaunas sugas Latvijā ienāk, ne tikai pateicoties karstākām vasarām un siltākām ziemām, bet arī cilvēku darbības rezultātā. Piemēram, no Ziemeļamerikas Eiropā kopā ar kartupeļiem atvesta kartupeļu gartaustkode.
Šo nosaukumu N. Savenkovs improvizē, jo latviešu valodā šim tauriņam nav dots vārds. Šis tauriņš sagādā diezgan lielas problēmas Eiropas lauksaimniekiem. Šī tauriņa izplatību ierobežo klimats. Tas bieži sastopams pie Vidusjūras, Grieķijā, Kanāriju salās, Spānijā. Tā kā kartupeļus no dienvidu reģioniem ved arī uz Latviju, tad varam atvest arī šo nelūgto viesi.
“Tā nav tikai teorija. Atvēru kartupeļu maisiņu un pēkšņi, skatos, neliels tauriņš izšaujas. Jā, kartupeļu gartaustu kode, pats to biju ķēris Bulgārijā. Maisiņā atradu vecu kokonu. Acīmredzot kāpurs izlīdis no kartupeļa un iekūņojies, bet brīdī, kad atvēru iepakojumu, es to tauriņu atbrīvoju,” stāsta N. Savenkovs. Kartupeļu gartaustkode nepapildināja Latvijas tauriņu sugu sarakstu, jo šīs sugas eksistence Latvijā nav pierādīta. Viens divi tauriņi vēl neveido populāciju.
Dažas tauriņu sugas, kas Latvijā pagājušajā gadsimtā bija samērā bieži sastopamas, nav redzētas gadiem. “Tādi piemēri ir. Suga pieminēta literatūrā, bet pēdējos 20 vai 40 gadus mēs to nevaram atrast.
Ir pamats domāt, ka dažas sugas ir izzudušas pilnīgi klimata izmaiņu dēļ.
Tas vispirms attiecas uz ziemeļniekiem – sugām, kas Latvijā bija kā ledus laikmeta relikti. Šiem tauriņiem Latvijā ir kļuvis pārāk karsti burtiskā nozīmē. Un, tā kā šīm sugām migrācija nav raksturīga, tad, domājams, tuvākajā laikā tās varētu pie mums neparādīties,” stāsta tauriņu pētnieks.
Īpaši aizsargājamo un reti sastopamo tauriņu sugu sarakstā šobrīd iekļauta 21 suga. Piemēram, pēdējie melnā lācīša atradumi reģistrēti pirms vairāk nekā 35 gadiem, un tādēļ var uzskatīt, ka šī suga Latvijas teritorijā ir izmirusi. Šim tauriņam priekšspārni ir melni ar bāliem plankumiem, pakaļspārni dzelteni ar melniem plankumiem, vēderiņš sarkans ar melniem punktiem. Šie tauriņi aktīvi naktī, bet dažkārt var iztraucēt arī dienas laikā. Tauriņa kāpuri dzīvo uz pelašķiem, pienenēm, zemenēm un citiem lakstaugiem. Arī pelēcīgi melnā tragantzirņu pūcīte pēdējo reizi konstatēta Šķaunē 1975. – 1976. gadā.
Lielais purvraibenis pēdējo reizi konstatēts Sedas purvā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un Teiču rezervātā 1987. gadā. Tā kā ir zināmas populācijas Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā, tad, visticamāk, ir arī Latvijā, tikai jāveic izpēte sūnu purvos, kur parasti šis tauriņš mitinās. Tauriņš ir dzeltenīgi ruds ar melniem plankumiem. Aktīvi dienas laikā. Kāpuri dzīvo uz lācenēm, arī uz zilenēm un dzērvenēm. Sūnu purvos varētu meklēt arī šī tauriņa mazāko brāli – mazo purvraibeni, kurš pēdējo reizi manīts Palsmanes purvā 1980. gadā.
