Egils Līcītis: Parādījies latviešu politiķis, kurš iepaticies krieviem 13
Kad vēl gurdais prezidents pēc hospitalizācijas atgūs dienesta stāvokli un no jauna iedarbosies kā tvaikmašīna, iespējami pagriezieni valsts dienas kārtībā. Kopīgā līdzjušanā arī no krievu puses tika izrādīta uzmanība un pat lūgšanās, lai Vējoņa veselības ligas pārietu un sirdzējs augšāmceltos. Tā ir zīme, ka prezidenta sabiedrības vienotāja loma no simboliskas nokļūst priekšplānā. Pēc ilgiem laikiem parādījies latviešu politiķis, kurš ieinteresējis krievu vēlētāju daļu, negarlaiko līdz nāvei, bauda sabiedrības cieņu un atbild ar – es jūs mīlu. Biedriskais Raimonds iepaticies ne tikai tautiešiem.
Pagaidām abpusējās patikšanas izrādīšana ir “formas pēc”. Kāpēc lai cittautiešiem nesimpatizētu stalts, ar augsti paceltu galvu, Pleskavā dzimis prezidents, kurš neizskatās pēc krievu mazākuma apspiedēja? Tāds vienkāršs, par kuru plašas dvēseles cilvēki spriež – ar šo puisi varētu ieraut sotaciņu. Tāds augstsirdīgs, gatavs palīdzēt. Ja latvieši apries prezidentu, ka tas paņēmis suni no patversmes (populists), tad krieviem acīs ieriesīsies asaras.
Attiecībās ar 25% balsotāju resursu latviskās partijas atrodas stabilā nullpunktā. Politiķi nemāk uzrunāt krievus. Trīc bikses, ka ivanuškas nahrenizēs tuvošanās mēģinājumus. Tamdēļ arī otra puse pārvēršas par akmeni. Nav citas izvēles, kā nobalsot par veco mīklu “Saskaņu”, kas krieviem vajadzīga kā salauzts, izmetams (bet žēl) širmis. Nav piedāvājuma vairāk pieslieties Latvijas valstiskumam. Īpaši šai ģeopolitiskajā situācijā “Saskaņas” adoptētie jūtas apmaldījušies. Ne visi mestu gaisā cepures, urravotu un gavilētu, sveicot Putina atnākšanu. Protams, ir ļautiņi, uzskatos stingri kā staroveri, kuriem Eiropa ārpus russkij mir ir ļoti tāls kontinents, bet varbūt daļa vienkāršās krievu tautas pašreiz vēlas, lai to sagrābj aiz apkakles un pieliek meklēt izslavētos “kopīgas saskarsmes punktus”?
No prezidenta puses būtu valstiski Maskavas propagandas purvā ievestiem palīdzēt iziet sausākā vietā. Saprātīgi jāizmanto biklas uzticības fluīdu strāvojums. Nevajag ar spēka lietošanu mēģināt mācīt krieviem uzvedību, bet jārunā daudz, godīgi un atklāti. Arī to, ka Krievijas iztēlotais spožums un pretenzijas būt par globālu lielvaru ir gaužām abstraktas, kurpretim Kremļa līderu negodīgums taustāms, un starptautiski noteiktās kārtības pārkāpumi tieši pierādāmi.
Vējonis vēl nav kļuvis par svētbildi, un valsts galvas oreols nav iemirdzējies, lai purčikā sauktu – da zdrastvujet naš preziģent! Tomēr iekšējo saprašanos iespējams organizēt, lai Vējoņa lokanība izpaustos ne tikai basketa laukumā. Jāatmet uzrunu klišejiskums, jāmeklē, kas iekustinātu tos, kas mums dzīvo blakām. Jāliek cittautiešiem pablenzt spogulī – cik ilgi sēdēsim peļķē ar Urbanoviča žmekiem!
Atšūsim viņus, neliksimies zinis? Tad dzirdiet skubinājumus no Antonijas ielas – neiemiedziet, nepagurstiet cīnīties par savām tiesībām un valodu! Un “Saskaņai” ir jauni ekspansijas nodomi – davai, pārņemt valsti caur pašvaldību vēlēšanām, kad uz Daugavpils listi par 1. numuru sūtīs kruto Elksniņu, uz Jūrmalu Dolgopolovu, ofensīva būs Liepājā, Jelgavā, Salaspilī. Vēlētājam Ivanovam būs izšķiršanās un izvēle.
