– Kā jūs vērtējat Krievijas intervenci Sīrijā? 14
– Mēs nevērtējam Krievijas iesaisti Sīrijā kā palīdzību, jo, kā mēs zinām, Krievijas galvenais mērķis nav cīņa pret “Islāma valsti”, bet pavisam citas intereses. Tomēr Vācija uzskata, ka šā konflikta risinājumā nevaram iztikt bez Krievijas līdzdalības. Mēs redzam, ka tās intereses ir sniegt atbalstu Bašara al Asada režīmam un veidot sev militārās bāzes, tomēr, lai no Sīrijas neplūstu jaunas bēgļu plūsmas, galvenajiem spēlētājiem ir jāapsēžas pie galda un jāsāk sarunas.
Bundesvērs nepiedalās sauszemes operācijās pret “Islāma valsti” un arī neveic bombardēšanu. Mēs nodarbojamies ar gaisa telpas izlūkošanu, izmantojot “AWACS” lidmašīnas, mums ir kuģi Vidusjūrā, kā arī palīdzam ar ieročiem kurdu spēkiem, jo viņi iet cīņā pret “Islāma valsti”.
– Bieži tiek runāts par Vācijas uzņēmēju interesēm Krievijā, ka to vārdā viņi gatavi upurēt principus laikā, kad notiek konflikts Ukrainā.
– Vācu uzņēmēji ir vācu uzņēmēji, un viņiem, saprotams, ir savas biznesa intereses. Vācijas tirdzniecības attiecības ar Krieviju ir ap 150 gadu senas un sniedzas vēl cariskās Krievijas laikos. Krievijā un Ukrainā darbojas Vācijas uzņēmumi, kuriem šajās valstīs ir savas pārstāvniecības. Tomēr jāuzsver, ka vācu uzņēmēji ievēro sankciju režīmu pret Krieviju, kaut arī tas viņiem nes zaudējumus. Nevar arī vērtēt pārmērā augstu Vācijas un Krievijas tirdzniecības attiecību apjomu, jo Krievija eksporta apjoma ziņā Vācijai ir 13. vietā. Mūsdienās lielākie Vācijas tirdzniecības partneri ārpus ES ir ASV un Ķīna.
– Kā Vācijā uztver notikumus Ukrainā, kuru Vācijas vēsturnieks Gerds Kenens sauc par “balto plankumu” daudzu pēckara vāciešu apziņā?
– Vācijas kanclere un valdība pieliek pūles, lai situācija Ukrainā uzlabotos – Merkele piedalās Normandijas formātā, bet Vācijas valdība kopumā aktīvi piedalās Minskas formātā. Vāciešu zināšanas par Ukrainu ir padziļinājušās, jo vairāk nekā divus gadus tā bija viena no galvenajām tēmām Vācijas medijos saistībā ar Maidanu, Krimas aneksiju un Donbasu. Ukrainas jautājumā mēs uzskatām, ka nav pieļaujama situācijas eskalācija un nepieciešams turpināt pārrunas.
– Nesen Vācijā pēc 70 gadu ilga pārtraukuma izdota Ādolfa Hitlera grāmata “Mana cīņa”. Kāpēc šis solis tika sperts?
– Hitlera grāmata izdota, pamatojoties uz Vācijas autortiesību likumiem, kuri paredz, ka 70 gadus pēc autora nāves jebkura grāmata pieejama izdošanai. Tiesības uz izdošanu piederēja Bavārijas federālās zemes valdībai. Līdz šim Vācijā bija aizliegts izdot šo grāmatu, pamatojoties uz likumdošanu par autortiesībām, kas attiecās uz visām publikācijām. Tagad autortiesības ir beigušās un grāmatu iespējams brīvi publicēt. Grāmatu izdeva Minhenes Mūsdienu vēstures institūts, pievienojot vēsturnieku skaidrojumus. Tie parāda, kādas briesmas var izraisīt Hitlera idejas. Tiesiski pastāv iespēja, ka grāmatu varētu izdot arī nekomentētā izdevumā, tomēr jāatceras, ka līdz šim tie, kurus interesēja šī grāmata, varēja to brīvi atrast internetā.
