– Vai Vācija spēs uzņemt visus patvēruma meklētājus? 14
– Starp bēgļiem, kurus uzņēmusi Vācija, lielākā daļa ir sīrieši, bet otrajā vietā ir cilvēki no Balkānu valstīm, kuras ir starptautiski atzītas par drošām. Kara bēgļus mēs turpināsim uzņemt, tomēr jau pērn ir samazinājies bēgļu skaits no Balkāniem un citām valstīm, kuras starptautiski atzītas par drošām. Iebraucējus no Balkāniem mēs sūtīsim atpakaļ uz viņu dzimteni. Būtisks ir Sīrijas konflikta risinājums, ir jāsēžas pie galda un jārunā, tajā ir jāpiedalās arī Krievijai, Saūda Arābijai, Irānai un ASV, jo visām ir savas intereses šīs krīzes kontekstā.
– Ja Vācijā cilvēki pauž atšķirīgu un kritisku nostāju par valdības īstenoto bēgļu politiku, vai tas ir sliktais tonis sabiedrībā?
– Tas ir tā saucamā politkorektuma jautājums. Ir cilvēki, kuri pēc notikumiem Ķelnē nākamajās vēlēšanās balsos par populistiem, piemēram, “Alternatīvu Vāciju”, un šī partija saskaņā ar pašreizējiem aptauju rezultātiem varbūt iegūs astoņus līdz desmit procentus balsu, bet vairākumu gan ne. Domāju, ka vairākums Vācijas iedzīvotāju labi saprot notiekošo, par spīti izaicinājumiem. Lielākās daļas iedzīvotāju un mediju skatījumā rasisms un ksenofobija neatbilst sabiedrības normām.
– Kas jums sakāms par slaveno latviešu teātra režisoru Alvi Hermani, kurš aizgāja no darba teātrī Hamburgā, iebilstot pret Vācijas bēgļu politiku, kurā aktīvi iesaistījies arī teātris. Turklāt žurnāls “Der Spiegel” decembra rakstā materiālam par šo situāciju bija lietojis virsrakstu “Ein Volksfeind” (“Tautas ienaidnieks” – vācu val., Ģ. V. )…
– Jūsu minēto publikāciju neesmu lasījis, tādēļ nevaru izteikt spriedumus… Protams, Vācijā ir cilvēki, kuri to vērtē kritiski, bet ir arī cilvēki, kuru izteikumi ir naidīgi pret ārzemniekiem.
– Latvijā cilvēkus, kuri aģitē par patvēruma meklētāju uzņemšanu, dažreiz sauc par “velkomistiem” (žargonisms, veidots no angļu vārda “welcome”). Kā ir Vācijā?
– Vācu tulkojums šim jēdzienam ir “Gutmenschen” (“labdari”, “labie cilvēki”. – Ģ. V.). Skaidri vēlos pateikt: ja mēs palūkojamies uz Eiropas valstu vēsturi, redzam, ka no katras noteiktos laika posmos ir bēguši cilvēki. Piemēram, no Vācijas nacionālsociālisma laikos bēga ebreji un politiskie disidenti. Ebreji ne vienmēr atrada sev durvis, aiz kurām būtu patvērums. Dažreiz bija valstis, kas viņus sūtīja atpakaļ uz Hitlera Vāciju, un šādi viņi tika aizsūtīti nāvē. Tā bija līdzīga situācija kā tagad ar bēgļiem. Diktatūru laikā Spānijā, Grieķijā un Portugālē daudzi šo valstu režīmu pretinieki atrada patvērumu Vācijā. Ja jūs runāsiet, piemēram, ar grieķu politiķiem, būsiet pārsteigts par viņu vācu valodas zināšanām, kuras viņiem ir no pēckara Vācijā un tās universitātēs pavadītā laika. Mums nav jāaizmirst par kara un politiskajiem bēgļiem. No Latvijas daudzi tika izsūtīti uz padomju gulaga lēģeriem, jo bija cilvēki, kas nevarēja aizbēgt. Kanclere Angela Merkele uzsver, ka Eiropa ir vērtību savienība. Ja cilvēkiem savā dzimtenē pastāv draudi dzīvībai un viņus politiski vajā, viņus var nogalināt vai arī bombardē, mums jābūt solidāriem.
