– Kāpēc ziņas uzbrukumiem Ķelnē medijos parādījās ar novēlošanos un radās aizdomas, ka fakti tika apzināti noklusēti? 14
– Diendienā sekoju līdzi ziņām Vācijas medijos, tādēļ nevaru piekrist jūsu izvirzītajam apgalvojumam. Mediji var ziņot, ja viņiem ir pieejama informācija. Mēs zinām, ka par notikušo fakti sākotnēji nebija atklāti pasniegti, tomēr tā bija Ķelnes policijas kļūda. Es nevaru medijiem neko pārmest. Tā bija policijas nespēja tikt galā ar notiekošo un informāciju. Tā nav nejaušība, ka ir atkāpies Ķelnes policijas priekšnieks un arī tās preses pārstāve.
– Vācijas kanclere Angela Merkele pieļāvusi iespēju deportēt cilvēkus, ja tiks pierādīta viņu dalība uzbrukumos. Cik reāla ir šāda Vācijas valdības rīcība?
– Notikušajam būs tiesiskas sekas, mūsu likumi kļūs skarbāki. Pašlaik mūsu likumos ir noteikts, ka par maziem sodiem, piemēram, pret īpašumu, nav pamata izraidīt cilvēkus no valsts. Turpmāk to varēs izdarīt, ja Vācijai ar valsti, no kuras nāk pārkāpējs, ir atpakaļuzņemšanas līgums. Alžīrijas prezidents mūsu kanclerei deva solījumu, ka Alžīrija ir gatava uzņemt pie sevis savus pilsoņus, kas veikuši pārkāpumus, ja izdosies pierādīt viņu izcelsmi. Daudzi patvēruma meklētāji neuzrāda savus dokumentus, tādēļ ir praktiskas problēmas ar viņu identitātes noskaidrošanu. Ja jaunais regulējums stāsies spēkā, tad, piemēram, par mobilā telefona zādzību cilvēku varēs izraidīt no valsts.
– Bet kā ar sīriešiem – ja viņi būs pastrādājuši kādu noziegumu, uz kurieni izraidīs viņus? Sīrijā ir karš.
– Vācu tiesas nepieļaus cilvēku izraidīšanu uz valsti, kurā norisinās pilsoņu karš un ir draudi dzīvībai. Jebkura Vācijas tiesa šādu pieprasījumu noraidīs. Turklāt mums nav pierādījumu, ka kādi sīrieši būtu piedalījušies Ķelnes uzbrukumos.
– Kā Ķelnes notikumi ietekmēs Vācijas pozīciju jautājumā par bēgļu uzņemšanu?
– Kā jau minēju, mums jāspēj situāciju diferencēt – nevar vienā katlā samest ārzemniekus, ziemeļafrikāņus, musulmaņus un citas sabiedrības grupas. Vācijā ir cilvēki, kas uzskata, ka visi ārzemnieki ir noziedznieki un visi musulmaņi ir teroristi. Vācijā dzīvo nepilni 10 procenti ārvalstnieku, aptuveni 20 procentiem cilvēku izcelsme ir saistīta ar migrāciju, no kuriem lielākā daļa ir lojāli pilsoņi, piemēram, turki. Mēs kopā sadzīvojam ļoti labi. Risks ir tajā, ka tāda kustība kā “Patriotiskie eiropieši pret Eiropas islamizāciju” (PEGIDA) un partija “Alternatīva Vācija”, kuras abas ir naidīgas pret ārzemniekiem un rasistiskas, visu metīs vienā katlā. Viņi ir populisti. Tādēļ politiķu uzdevums ir skaidrot notikušo un atšķirības, nevis nodarboties ar populismu un aizspriedumiem. Sabiedrība ir jānomierina, bet politiķiem saviem vēlētājiem jāsniedz konkrēta atbilde par stāvokli saistībā ar patvēruma meklētājiem. Jāatceras, ka ne visi patvēruma meklētāji ir noziedznieki, bet ne visi ir eņģeļi. Pērn Vācijā ieradās 1,1 miljons bēgļu, kas ir vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, starp viņiem, protams, atradīsiet arī dažus noziedzniekus. Paldies Dievam, Vācijā nav notikuši terorakti. Parīzes teroraktus veikušie cilvēki lielākoties bija Francijā uzauguši cilvēki. Ar ES esam vienojušies, ka mums uzņemamo bēgļu skaits jāsamazina. Kanclere Angela Merkele ir uzsvērusi, ka mēs nevaram uzlikt uz robežas žogus, tomēr arī ilglaicīgi katru gadu uzņemt 1,1 miljonu patvēruma meklētāju mēs nevaram. Notiekošajam nepieciešams daudzpusīgs risinājums. Jāvēršas pret bēgļu krīzes cēloņiem – risinot jautājumus par karadarbības izbeigšanu Sīrijā, atbalstot Turciju patvēruma meklētāju izmitināšanā, nodrošinot Sīrijas kaimiņvalstis ar pārtiku bēgļiem, kā arī izveidojot bēgļu reģistrācijas centrus Dienvideiropas valstīs.
