Ne visi ir noziedznieki. Saruna ar Vācijas vēstnieku Latvijā Rolfu Šuti 14
Jaunais gads atnāca ar nepatīkamu pārsteigumu no Vācijas, kur patvēruma meklētāji bija veikuši noziegumus pret sievietēm Ķelnē, piemēram, uzmācīgi apgrābstot viņas. Vēlāk atklājās, ka līdzīgi noziegumi pastrādāti arī citās pilsētās. Par to, kā notikušais ietekmēs Vācijas līdz šim atbalstošo attieksmi par labu bēgļu uzņemšanai, “LA” intervijā stāsta Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute.
– Kāds noskaņojums ir Vācijā pēc Jaungada nakts notikumiem Ķelnē, kur imigranti uzbruka sievietēm?
Rolfs Šute: – Jaungada notikumi Ķelnē ir viens no lielajiem tematiem, kas Vācijā tiek apspriests medijos un sabiedrībā. Politiķi diskutē par to, ko varam darīt, lai šādus gadījumus novērstu. Ļaujiet man runāt par jau zināmajiem faktiem. Jaungada naktī pie Ķelnes Doma bija pulcējušies apmēram 1000 cilvēku, kuri pēc tam sadalījās mazākās grupiņās un veica noziegumus, galvenokārt pret sievietēm. Šobrīd ir ap 600 iesniegumu policijā, galvenokārt no sievietēm, tomēr lielākoties par noziegumiem pret īpašumu. Piemēram, par naudas un mobilo telefonu zādzībām, un daļa ir par seksuālajiem noziegumiem. Ir jau identificēti vīrieši, kuri, iespējams, veica šos noziegumus un pašlaik atrodas policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, prokuratūra ir sākusi kriminālvajāšanu. Lielākā daļa no aizdomās turamajiem ir no Alžīrijas un Marokas. Kā notikušo vērtēt, ja ir liela interpretāciju buķete? Būtiska ir politiskā nostādne šo notikumu izvērtējumā. Vācijā labējie nacionālisti apvaino patvēruma meklētājus un ārzemniekus dažādos noziegumos. Ir cilvēki, kas domā, ka Ķelnē notikušie uzbrukumi ir mūsu bēgļu politikas iznākums, taču tas tā nav. Mums jābūt uzmanīgiem, izsakot vērtējumus. Ļaujiet man minēt vienu piemēru – Vācijā dzīvo desmit procentu ārvalstnieku un vēl kopumā 20% cilvēku izcelsme ir saistīta ar migrāciju. Ķelnē dzīvo ap miljons cilvēku, no kuriem 15% ir ārvalstnieki – turki, cilvēki no arābu zemēm, Balkāniem. Lielākā daļa ārvalstnieku Vācijā kopumā ir lieliski integrējušies sabiedrībā. Starp viņiem nav augstākas kriminalitātes kā starp vāciešiem – to apliecina iepriekš veikti pētījumi. Kāda ir situācija ar patvēruma meklētājiem, kas valstī ieradušies nesen? Vācijas Federālā kriminālpolicijas pārvalde ir veikusi pētījumu, kurš liecina, ka, piemēram, kriminālnoziegumi nav raksturīgi bēgļiem no Sīrijas vai Irākas, būtiski lielāks šis koeficients ir bēgļiem no Ziemeļāfrikas un Balkānu valstīm. Ar Alžīriju mums pastāv atpakaļuzņemšanas līgums, turklāt šajā valstī nav karadarbības.
