Ne visi grib eiropeisku Maķedoniju 0
Maķedonijā nedēļas nogalē notikušajā referendumā vairākums dalībnieku atbalstījuši valsts nosaukuma maiņu, kas nepieciešama, lai pavērtu šai Balkānu valstij ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, tomēr balsotāju aktivitāte bijusi zema, kas var sarežģīt referenduma rezultātu apstiprināšanu.
Jāizmanto vēsturiskā iespēja
Referenduma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu: “Vai jūs atbalstāt dalību Eiropas Savienībā un NATO, pieņemot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku?” Vienošanos, kas paredz (bijušās Dienvidslāvijas Republikas) Maķedonijas pārdēvēšanu par Ziemeļmaķedoniju, jūnijā parakstīja Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs un Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs. Pagaidu rezultāti liecina, ka 91,3% vēlētāju atbalstījuši Maķedonijas pārdēvēšanu, taču referendumā piedalījusies tikai trešā daļa no 1,8 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu. Lai referendumu atzītu par notikušu, tajā bija jāpiedalās vismaz pusei balsstiesīgo.
Analītiķi atzīmē, ka pēdējos gados desmitiem tūkstošu no Maķedonijas savulaik reģistrētajiem 2,1 miljona iedzīvotāju ir devušies darba un labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm, tāpēc referendumā piedalījušos vēlētāju skaits varētu būt proporcionāli lielāks attiecībā pret samazinājušos iedzīvotāju skaitu. Premjera Zaeva valdība iepriekš norādījusi, ka referendumam ir konsultatīvs raksturs. Tas nozīmē, ka valdība var apstiprināt referenduma iznākumu kā tautas gribas atspoguļojumu, neskatoties uz aktivitātes līmeni. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka referenduma rezultāti sniedz vēsturisku iespēju. “NATO durvis ir atvērtas,” viņš piebildis.
Cer izbeigt konfliktu ar Grieķiju
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu desmitiem gadu ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija. Tagad vienošanās ar Grieķiju jāratificē Maķedonijas parlamentam, kur nepieciešams vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts. Tā kā Zaeva ministru kabinets ir mazākuma valdība, kuru 120 vietu parlamentā atbalsta 71 likumdevējs, būs jāpārliecina vismaz deviņi opozīcijas deputāti balsot par vienošanās ratificēšanu.
Vienošanās jāapstiprina arī Grieķijas parlamentā, kur daļa deputātu šaubās, vai pēc nosaukuma maiņas Maķedonija atmestu centienus piesavināties Grieķijas teritoriju un vēsturisko mantojumu. Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs paziņojis, ka “labākas vienošanās ar Grieķiju nav un nebūs”, piebilstot, ka nav alternatīvas valsts virzībai uz dalību ES un NATO.
Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un bloka paplašināšanās komisārs Johaness Hāns aicinājuši Maķedonijas parlamentu sākt darbu pie izmaiņām konstitūcijā, kas nepieciešamas valsts nosaukuma maiņai un centieniem iestāties ES un NATO. Johanness Hāns uzsvēris, ka viņš sagaida, ka visi politiskie līderi respektēs referendumā pieņemto lēmumu un to īstenos ar vislielāko atbildību, neskatoties uz politiskajām atšķirībām. “Šī ir vēsturiska iespēja ne tikai reģiona samierināšanā, bet arī valsts apņēmīgai virzībai uz priekšu pa Eiropas Savienības taku,” teikts Mogerīni un Hāna kopīgajā paziņojumā.
Ne visi grib eiropeisku Maķedoniju
Pretdarbību referendumam izvērsa Maķedonijas politiskā opozīcija, kur liela ietekme ir Krievijai, kas uzskata šo Balkānu valsti līdz ar Serbiju par savu tradicionālo sabiedroto. Pirms diviem gadiem, kad aktualizējās jautājums par Melnkalnes uzņemšanu NATO, Krievijas atbalstīta opozīcijas grupa mēģināja nogalināt Melnkalnes prezidentu Milo Džukanoviču un veikt valsts apvērsumu, lai nepieļautu tās pievienošanos NATO.
Sazvērestība tika atklāta, valsts apvērsums novērsts, un 2017. gada jūnijā Melnkalne oficiāli pievienojās NATO. Dažas dienas pirms referenduma Maķedonijas prezidents Gjorge Ivanovs uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā izmantoja ANO tribīni, lai aicinātu savus tautiešus nepiedalīties referendumā, nodēvējot vienošanos ar Grieķiju par “vēsturisku pašnāvību”.
Analītiķi atzīmē, ka sociālās saziņas tīklos referenduma priekšvakarā bija izvērsta kampaņa, kuras rīkotāju pēdas ved uz Krieviju, mudinot Maķedonijas vēlētājus nepiedalīties referendumā. Ja Maķedonijas parlamentā referenduma rezultāts netiks apstiprināts, tad nāktos rīkot ārkārtas vēlēšanas, paverot iespējas politiskām manipulācijām pašmāju un ārzemju polittehnologiem.
