Ne visi gatavi minimālās algas celšanai 6
Kā lauksaimniekam celt minimālo algu, ja piena pašizmaksa ir 26 centi par litru, bet reālā iepirkuma cena – 20 centi? Šādu jautājumu uzdod viens no lielākajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, SIA “Pampāļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko, kad viņam vaicāju viedokli par iecerēto minimālās algas palielināšanu. Viņš ir viens no tiem uzņēmējiem, kas uzskata – šobrīd tam nav pienācis īstais laiks.
Vidzemē saimniekojošās z/s “Jaunstrūkas” īpašnieks Valdis Circenis teic, ka viņa vadītajā saimniecībā neviens nestrādā par minimālo algu, līdz ar to minimālās algas palielināšana par 20 – 30 eiro viņa uzņēmumā nekādas lielas problēmas neradītu. Tomēr saimnieks novērojis, ka apkārtējos pagastos darbojas nelielas saimniecības, kam šāda iecere varētu būt apgrūtinoša. Jau pašlaik tās nespēj darbiniekiem samaksāt minimālo algu, turklāt viņi nevar arī nodrošināt pilna laika slodzi. Circenis gan domā, ka minimālā alga jāceļ kaut vai tāpēc, lai neveicinātu cilvēku aizbraukšanu peļņā uz citām valstīm.
Minimālās algas palielināšanu atbalsta arī AS “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. “Mums nepieciešams dot skaidru signālu sabiedrībai, ka atalgojuma izmaiņas notiek. Kopā jāsaprot, ka atalgojumam jābūt lielākam, lai mēs varētu aicināt pie sevis strādāt jaunus darbiniekus.” Taču atalgojuma kāpumam jāiet roku rokā ar produktivitātes palielināšanu.
Jāatgādina, ka labklājības ministrs Jānis Reirs rosinājis palielināt minimālo algu līdz 407 eiro pašreizējo 370 vietā, kā argumentu minot rūpes par mazāk aizsargāto sabiedrības daļu. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis neatbalsta strauju minimālās algas celšanu un pieļauj, ka tā varētu būt 10 eiro robežās. Pagājušajā nedēļā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē konkrēti lēmumi vēl netika pieņemti.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa jau izteikusies, ka minimālo algu var palielināt tikai ar nosacījumu, ka notiek ekonomikas izaugsme. Taču šobrīd par to nekas neliecinot, līdz ar to grūti esot saprast, kāpēc Finanšu un Labklājības ministrijas apsver ierosinājumu par minimālās algas celšanu. “Ministriem būtu jārēķinās ar to, ka minimālās algas celšana nozīmē arī papildu nodokļu maksu uzņēmējiem un papildu nākotnes izdevumus arī valsts budžetam, piemēram, bezdarbnieku un slimības pabalstu izmaksām,” “LA” pauda LTRK valdes locekle.
Straujš minimālās algas pieaugums radītu konkurētspējas samazināšanos Latvijas uzņēmējiem ārējos tirgos, un tas var ietekmēt eksporta rādītājus. Tāpat jārēķinās, ka minimālās algas pieaugums un izlīdzināšanās ar vidējās algas apmēriem dažos reģionos un tautsaimniecības nozarēs var novest pie ēnu ekonomikas līmeņa palielināšanās, nodarbinātības līmeņa krišanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, kas savukārt kopumā tikai mazina ekonomikas izaugsmi, brīdina Zariņa. Cits piedāvājums gan ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kas rosina līdz pirmskrīzes līmenim palielināt neapliekamo minimumu, lai tas sasniegtu 130 eiro.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sociālajā vietnē “twitter” gan piekrīt bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara vēstītajam, ka “pieaugoša minimālā alga netraucē konkurētspējas un nodarbinātības pieaugumam. EST ar esošo 430 eiro un plānoto 470 eiro bezdarbs sarucis līdz 4,2%,” tomēr uzskata, ka politiķiem ir jārīkojas drosmīgi un jānosaka atšķirīgi minimālās algas līmeņi reģionos. Uz to gan ekspolitiķis Juris Pūce atbild, ka “jāsāk ar to, ka reāli jāsadala LV divos sociālekonomiskos reģionos (arī statistikā) – Lielrīga un Ne-Lielrīga”. Un tas reāli nākamajā plānošanas periodā palielinātu ES fondu finansējumu ārpus Lielrīgas.
Finanšu ministrija jau norādījusi uz vairākiem riskiem minimālās algas palielināšanas gadījumā. Proti, minimālās algas paaugstināšana, kas būtiski apsteidz produktivitātes pieaugumu, palielina uzņēmumu izmaksas un mazina konkurētspēju ārējos tirgos, kas var negatīvi ietekmēt eksportu. Kopš 2014. gada darba samaksa augusi straujāk nekā produktivitāte un to tieši ietekmējusi straujā minimālās algas celšana. Ministrijā arī uzskata, ka tas radīs papildu izmaksas uzņēmējiem un var negatīvi ietekmēt nodarbinātību, un apdraudēt jaunu darba vietu veidošanu reģionos.
Der atgādināt, kāda ir situācija abās kaimiņvalstīs. Lietuvā šogad minimālā alga augusi par 25 eiro un tagad veido 350 eiro mēnesī, bet Igaunijā tā augusi par 40 eiro, veidojot 430 eiro mēnesī, liecina “Swedbank” apkopotā informācija. Savukārt ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums Lietuvā zemāko ienākumu saņēmējiem palielināts par 34 eiro (no 166 uz 200 eiro mēnesī), kamēr Igaunijā tas pieaudzis par 16 eiro (no 154 uz 170 eiro). Arī Lietuvā ir spēkā neapliekamā minimuma diferencēšana pēc algas apjoma, tomēr tas pilnā apmērā tiek piemērots ik mēnesi jau algas izmaksas brīdī un zemāko ienākumu saņēmējiem ir divtik liels kā Latvijas strādājošajiem. Atvieglojums par apgādājamo Igaunijā gan palicis nemainīgs (154 eiro), turpretī Lietuvā tas dubultots – no 60 eiro līdz 120 eiro par katru apgādībā esošo personu.
