Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju dzer netīru ūdeni 1
Veselības inspekcijas pērn veiktā dzeramā ūdens auditmonitoringa rezultāti rāda, ka normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni no ūdens apgādes sistēmām saņem 81% valsts iedzīvotāju (2010. gadā – 65%).
Ir reģioni, kur dzeramā ūdens kvalitāte pērn uzlabojās, tomēr vairākos reģionos vērojama kvalitātes pasliktināšanās. Veselības inspekcija to secinājusi pēc laboratorijā veiktām analīzēm, kur izpētīti 214 paraugi no 164 ūdenssaimniecībām, kas piegādā vairāk nekā 100 m3 ūdens diennaktī. “Mēs nepietiekamā naudas daudzuma dēļ pārbaudām minimālo daudzumu paraugu, galvenokārt no lielajām ūdens apgādes sistēmām. Ja vairāk pārbaudītu arī mazās sistēmas, aina būtu cita…” teic Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.
Vissliktākais ūdens – Jelgavā un Jūrmalā
No pārskata izriet, ka lielākajai daļai iedzīvotāju Kurzemē (99,3%) un Vidzemē (96,5%) nav jāuztraucas par dzeramā ūdens kvalitāti. Rīgā, Pierīgā un Latgalē labu dzeramo ūdeni saņem 80 – 86,9% cilvēku. Savukārt Zemgalē – vien 42,5% iedzīvotāju. Iemesls galvenokārt ir saistīts ar paaugstinātu sulfātu koncentrāciju dzeramajā ūdenī.
Veselības inspekcija skaidro, ka jau vairākus gadus visbiežāk neatbilstība pēc ķīmiskajiem rādītājiem ir konstatēta Zemgalē un Pierīgā, kur ūdenī ir paaugstināta dzelzs un sulfātu koncentrācija. Pārējos reģionos ūdenī pārāk daudz dzelzs, bet Pierīgā un Rīgā – arī mangāns.
Problēmas ar mikrobioloģisko kvalitāti vērojamas arī Zemgales un Pierīgas reģionos, tomēr Zemgales reģionā dzeramā ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte salīdzinājumā ar 2012. gadu uzlabojusies. Savukārt ūdens ķīmiskā kvalitāte pērn pasliktinājusies Rīgas un Latgales reģionos.
Otra valsts nozīmes pilsēta ar vissliktāko dzeramā ūdens kvalitāti it kā ir Jūrmala, kur pērn piecos no desmit pilsētā ņemtajiem ūdens paraugiem konstatēts sulfātu koncentrācijas pārsniegums. S. Muceniece uzsver – Jūrmalā neatbilstības atklātas atsevišķu objektu, nevis centrālās pilsētas ūdens apgādes sistēmu paraugos, turklāt puse paraugu ņemta pirms ūdens piegādes sistēmas pārbūves. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes neatbilstība pilsētā samazinājusies par 50%.
No pērn izmeklētajiem paraugiem 22,9% neatbilda dzeramā ūdens ķīmiskajiem rādītājiem un 3,7% – kopējiem mikrobioloģiskajiem rādītājiem. Visbiežākie dzeramā ūdens ķīmisko rādītāju pārsniegumi bijuši saistīti ar dzelzs un duļķainības rādītājiem – 57% gadījumu. Vienlaikus ir palielinājies mangāna koncentrācijas neatbilstību biežums.
Ūdeni attīra par Eiropas naudu
Ūdenssaimniecības nozare ES 2007. – 2013. gada plānošanas periodā saņēma 1,5 miljardus eiro no Kohēzijas fonda un 2,4 miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības naudas, kas veido attiecīgi 29% un 6% lielu īpatsvaru no šo fondu kopējās Latvijai piešķirtās naudas summas. Cik mērķtiecīgi šī prāvā naudas summa tērēta?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ziņo, ka pēc projektu īstenošanas beigu termiņa 2015. gadā iespēja pieslēgties pie centralizētā ūdensvada būs 94% no aglomerāciju (apdzīvoto vietu ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem) mājsaimniecībām. 2006. gadā šis īpatsvars bija 84%. Aizvadītajā plānošanas periodā iespēja pieslēgties centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem ieguva vai vēl iegūs aptuveni 100 000 cilvēku. “LA” esam stāstījuši, ka mājsaimniecību mazās pirktspējas dēļ iespēju ievilkt ūdensvadu no jaunuzbūvētā centralizētā ūdensvada izmanto nedaudzi. Maz ticams, ka šajā plānošanas periodā situācija mainīsies tāpēc, ka pašvaldības varēs piešķirt dalīto maksājumu vai pat kreditēt. Ja nu vienīgi ar likumu liks pieslēgties obligāti, bet tas savukārt nebūs pieņemami tām mājām, kas izrakušas savas akas.
Līdz 2014. gada 28. februārim ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā pabeigti pavisam 46 projekti apdzīvotās vietās ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem. Patlaban īstenošanā ir 56 projekti un vēl divu projektu īstenošanas sākšana ir iecerēta tuvākajā laikā. Ūdensapgādes tīklu nomaiņa un izbūve vienlaikus uzlabo arī dzeramā ūdens kvalitāti.
Uzziņa
Ūdens lietotājs tā kvalitāti var pārbaudīt laboratorijā, kas akreditēta ūdens izmeklējumiem. To saraksts atrodams Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja mājas lapā www.latak.lv.
Valsts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” ūdens analīze maksā 35 eiro. Ja tiek pārbaudīts tikai kāds no aizdomīgiem elementiem – lētāk.
Dzeramā ūdens nekaitīgumu publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos (no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam) kontrolē veselības inspekcijas, kas veic arī neplānotas dzeramā ūdens pārbaudes pēc iedzīvotāju iesniegumiem.
