Foto no LA arhīva

Pētījumā par karabīņu munīcijas nāvējošo iedarbību noskaidrojās, ka lodēm ir pietiekama nāvējošā iedarbība tikai līdz zināmam attālumam – un dažām tādas nav vispār.

Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus

Lasīt citas ziņas

Jau kādu laiku ir pieejams vāciešu Karla Gremzes un profesora Dr. Zigfrīda Rīgera veiktais noslēguma ziņojums „Visaptverošs pētījums par svinu nesaturošo patronu nāvējošo iedarbību”. Tajā ietvertās atziņas ir balstītas uz vairāk kā 11 000 šāvienu atskaitēm un DEVA (Vācijas Medību un sporta ieroču pārbaudes centrs) veiktajiem šāviņu eksperimentiem, izmantojot ballistiskās ziepes un dažādas svinu saturošas un nesaturošas lodes. Medniekiem svarīgi būtu uzzināt par Gremzes un Rīgera noteiktajiem maksimālajiem trāpījuma attālumiem pārbaudītajām patronām. Trāpījuma efektu ietekmē dziļuma iedarbība / iespiešanās dziļums, enerģijas atdeve, kā arī enerģijas atdeves izplatījums. Pēc pētnieku uzskatiem lodes ieejas dziļumam jābūt vismaz 30 cm. Vēlamā enerģijas atdeves vērtība ir vismaz 100 džouli uz centimetru. Turklāt pirmajos 15 lodes ieejas dziļuma centimetros enerģijas atdevei jābūt vismaz 1500 džouliem. Tikai sasniedzot šos kritērijus, ir iespējama pietiekama nāvējošā iedarbība uz medījumu.

DAŽĀDI ROBEŽĀTRUMI

Ļoti svarīgs ir lodes robežātrums, kas tiek iedalīts tālāk sadalīšanās robežātrumā un deformācijas robežātrumā. Pēc Kneubīla (Kneu­bühl) domām ar sadalīšanās robežātrumu ir jāsaprot trāpījuma ātrums, sākot ar kādu lodes kodols (atlikušā masa) saglabā vairāk kā 90% no sākotnējās masas. Ar deformācijas robežātrumu jāsaprot trāpījuma ātrums, sākot ar kādu lodes kodolam, kura atlikušā masa saglabā vairāk kā 90% no sākotnējās masas, nav palielinājies šķērsgriezums šāviena virzienā. Jaunievedums ir medību robežātrums. Gremze/Rīgers savā pētījumā to definē šādi: trāpījuma ātrums, ko mēra metros sekundē un ar kādu patrona mērījuma vidē neizpilda medību robežsniegumu (robeždziļums pārsniedz 30 cm, robežiedarbība  pārsniedz 100 J/cm, robežiedarbības stāvoklis no šāviena puses 1-15 cm). Turklāt viena kalibra vienādām lodēm var būt atšķirīgi medību robežātrumi, ja tām ir atšķirīga lodes masa. No tā visa katram lodes veidam var noteikt maksimālo iedarbības saistībā ar drošu nāvējošo iedarbību (skatīt tabulu).

KONSTRUKCIJA IR SVARĪGĀKA PAR MATERIĀLU

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Ziema pašlaik nav uz ilgu laiku… Sinoptiķi atklājuši, kad atkal kļūs siltāks un sniegs nokusīs

Mājas

Vienkāršs triks, kā mandarīnus nomizot ātri un ērti, pat nesasmērējot rokas

Pētījuma rezultāti liecina, ka svinu saturošās, tā arī svinu nesaturošās lodes atbilst drošas nāvējošās iedarbības nosacījumiem. Trāpījuma ātruma un lodes iedarbības mijiedarbībā lodes efektīvais trāpījuma attālums, medījot pārnadžus, primāri ir atkarīgs no konstrukcijas. Ne visas pārbaudītās lodes atbilda Gremzes/Rīgera noteiktajiem medību ložu snieguma kritērijiem skatīt tabulu). Šis pētījums kalpo kā labs pamats, savlaicīgi izvēloties medību patronas pēc to snieguma. Tas ļauj medniekam izmeklēt saviem specifiskajiem medību apstākļiem piemērotāko kalibru un patronas.

12 no 45 pārbaudītajām lodēm nespēja nodrošināt pietiekamu nāvējošo iedarbību no 100 metru attāluma.

Trāpījuma ātrums, ko mēra metros sekundē un ar kādu lode mērījuma vidē vairs neizpilda medību robežsniegumu. Tā medību robežātrumu definē  Gremze/Rīgers.

Tabula – pārbaudīto patronu iedarbības attālums