Ne visas bodes saka STOP! Tikai daļa veikalu Latvijā izņem agresorvalstu preces 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī viena daļa Latvijas veikalu paziņoja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izņem agresorvalstu ražotās preces no saviem plauktiem, “Latvijas Avīze” pārliecinājās, ka citās bodēs Krievijas un Baltkrievijas ražojumu ir daudz – sākot ar atkritumu maisiem, kosmētikas un sadzīves precēm, beidzot ar pārtiku un uztura bagātinātājiem.
Šo preču pašizmaksa ir salīdzinoši zemāka par Eiropas Savienībā ražotajām, un, iespējams, tas ir galvenais iemesls, kāpēc tirgotāji tās ir ieinteresēti piedāvāt patērētājiem.
Preces no Krievijas
Viens no lēto preču veikaliem ir “Mere”, kas Latvijas tirgū ienāca pandēmijas karstākajā laikā ar devīzi “Zemas cenas katru dienu”.
Šī veikala sortiments salīdzinājumā ar atvēršanas laiku gan kļuvis trūcīgāks, tajā pašā laikā Krievijas un Baltkrievijas produkti sastopami plašā klāstā.
Te ir Krievijā ražoti atkritumu maisi, ziepes, gaisa atsvaidzinātāji, gultas veļas komplekti, autiņbiksītes bērniem un gludināmie dēļi. Tāpat iespējams nopirkt Krievijā ražotos saldumus – konfektes, vafeles un citus našķus, bet pretējā plauktā izvietoti Baltkrievu zefīri un Ukrainas konfektes.
Lielu izbrīnu tas neizraisa, jo “Meres” īpašnieki ir tieši saistīti ar Krieviju. Kā rāda “firmas.lv” dati, “Meres” īpašnieka SIA “Latprodukti” 61% īpašnieks ir Krievijas pilsonis Sergejs Šnaiders, kurš ir arī patiesais labuma guvējs, bet atlikušās uzņēmuma kapitāldaļas pieder vēl vairākiem Krievijas pilsoņiem, to vidū Andrejam Šnaideram.
Brāļi Šnaideri savu rūpalu Krievijā sāka ar alus un vieglo alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet pēc 2008. gada krīzes atvēra pirmo mazcenu preču veikalu “Svetofor”, un šis tīkls ļoti strauji attīstījās. Latvijā pirmais “Meres” veikals Rīgā tika atvērts pirms gada, un sākotnēji pie tā bija vērojamas milzu rindas.
Veikala būtība slēpjas visu izmaksu ietaupījumā, to skaitā preču uzglabāšanas, personāla, reklāmas, kas ļauj cenas uzturēt par 10–20% zemākas nekā citos veikalos.
Lai arī sākotnēji “Meres” vadība paziņoja, ka izpletīsies visās Latvijas pilsētās, tas pagaidām izdevies daļēji, jo vēl atvērti veikali Liepājā, Tukumā, Jelgavā un Ogrē. Kopumā “Meres” īpašnieku izveidotajā tīklā darbojas vairāk nekā 2000 veikalu, tostarp Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā tie darbojas ar “Svetofor” preču zīmi.
Maina īpašnieku
Vēl viens veikalu tīkls, kurā Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču ir pārpārēm, ir “Fix-Price”. Rīgā darbojas 12 šādi veikali, bet tie atrodas arī citās pilsētās. Tajos atrodami Krievijā ražotie atkritumu maisi un citas mājsaimniecības preces, kā arī higiēnas preces un pārtika – konfektes, sviestmaižu galetes, sausiņi, ābolu pastilas, jodēts sāls un baldriāna tabletes. Šajā veikalu tīklā netrūkst arī baltkrievu preču, tostarp pārtika.
“Fix-Price” īpašnieks ir SIA “FP LV”, kura pamatdarbība – parfimērijas un kosmētikas tirdzniecība.
Interesanti, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainījušies šī uzņēmuma īpašnieki.
Līdz šī gada 3. martam uzņēmuma lielākā īpašniece ar 80% kapitāldaļu bija Krievijas pilsone Natālija Vinogradova, bet kopš 8. marta – Igaunijas pilsone Jeļena Enaeva, kura ir patiesā labuma guvēja. Faktiski tas nozīmē, ka uzņēmums formāli veicis izmaiņas, lai varētu darboties jaunajā situācijā.
Vai izņem no plauktiem
Jāatgādina, ka, sākoties Krievijas agresijai Ukrainā, vairāki Latvijas mazumtirgotāji paziņoja, ka aptur iepirkumus un izņems Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces no veikalu plauktiem. Par to paziņoja gan “Rimi Baltic”, gan “Maxima Latvija” un citi veikali.
Tomēr “Latvijas Avīze” pārliecinājās, ka dažos veikalos, piemēram, “Mego” joprojām var iegādāties Krievijā ražotu kosmētiku un citas preces.
“Mego” iepriekš bija vēstījis, ka sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu.
Mazumtirdzniecības tīkla “Citro” pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers atzīst, ka līdz šim “Citro” veikalos bijis neliels daudzums Krievijas un Baltkrievijas preču. Pēc ES sankciju ieviešanas pieņemts lēmums izņemt abu šo valstu preces no tirdzniecības.
Tiesa, lai nepalielinātu pārtikas atkritumu apjomu, tiekot iztirgoti tur jau esošie šo valstu ražojumi, bet netiek veikti jauni iepirkumi.
Arī “Elvi” tīkls kopš 25. februāra pārtraucis Krievijā un Baltkrievijā ražotu produktu iepirkšanu. Lai nevairotu pārtikas atkritumu apjomu, veikalos tiek iztirgoti tur jau esošie produkti, kas ražoti šajās valstīs, bet netiek un netiks veikti jauni preču iepirkumi, skaidro “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine. Krievijā ražotās preces veidojušas tikai ļoti nelielu daļu no kopējā preču klāsta.
Kas notiek ar izņemtajām precēm? “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā stāsta, ka pašreiz notiek izņemto preču inventarizācija un uzskaite. Tās tikšot uzglabātas “Maxima” noliktavās līdz brīdim, kad tiks saņemta detalizēta informācija par konkrēto preču apjomiem, lai uzņēmumā vienotos par tālāko rīcību.
Pieaug interese
“Elvi” skaidro, ka pircēju interese par Ukrainā ražotām precēm pēdējā laikā ir strauji augusi, taču kara dēļ ir apgrūtināta to ražošana un piegādes. “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā pastāsta, ka pašlaik “Maxima” veikalos kopumā nopērkams aptuveni tūkstoš Ukrainā ražotu preču dažādās kategorijās, piemēram, “Rollton” ātri pagatavojamās nūdeles, “Roshen” saldumi, “Sadočok” un “Jaffa” sulas, dažādi “Čumak” tomātu izstrādājumi, piemēram, kečups un tomātu pasta, “Maggi” ātri pagatavojamie makaroni un citi.
Visas “Maxima” veikalos pieejamās preces no Ukrainas apkopotas sarakstā mājaslapā. Pagaidām lielākā daļa Ukrainā ražoto preču ir pieejama “Maxima” veikalos, taču, ņemot vērā esošo situāciju uz Ukrainas robežas ar piegādes transporta kavēšanos, kā arī ierobežotām iespējām saražot jaunas preces, tas ar laiku varētu radīt atsevišķu preču iztrūkumu veikalos, piebilst veikalu tīkla pārstāve.
Savukārt “Citro” veikalos Ukrainā ražotu produktu apjoms ir neliels – tās ir ātri pagatavojamās maltītes “Rollton” un “Roshen” saldumi. Pagaidām vēl grūti teikt, kā pieejamo Ukrainas preču daudzums varētu mainīties, jo karadarbības radītās sekas un to ietekme uz ražošanu nav paredzami.
