Ne vienmēr vainīgs alkohols! 5 iemesli, kādēļ trīc rokas 0
Roku trīce apgrūtina ēšanu, parakstīšanos un citas ikdienā veicamas darbības. Tā sagādā arī lielu psiholoģisku diskomfortu. Par ko tā liecina? Vai to iespējams novērst? Vairāk skaidro Veselības centra 4 Parkinsona un citu kustības traucējumu slimību kabineta vadītāja, neroloģe, algoloģe, dr.med. Ligita Smeltere.
No gribas neatkarīgas ritmiskas muskuļu kustības var rasties arī veselam cilvēkam atsevišķās situācijās, piemēram, salstot, taču visbiežākais trīces iemesls ir stiprs uztraukums. Normāla parādība tā var būt smagas fiziskas slodzes brīžos, piemēram, sporta zālē maksimāla muskuļu sasprindzinājuma laikā vai kad iestājies muskuļu nogurums.
Progresē, taču lēni
Parasti, izpaužoties trīcei, slimniekam rodas bažas, vai tā neliecina par Parkinsona slimību, kas gan sastopama daudz retāk nekā esenciāls tremors – labdabīgāka un vieglāka trīces slimības forma. Latvijā nav precīzu statistikas datu, taču ASV ar to slimo aptuveni 7 miljoni cilvēku.
Nevajadzētu raizēties un domāt: ja sākušas trīcēt rokas, drīzumā drebēs arī galva un citas ķermeņa daļas. Tas ne vienmēr liecina par smagu slimību, un simptomus iespējams mazināt, iedrošina neiroloģe Ligita Smeltere.
Esenciāls tremors parasti parādās ap 40 gadu vecumu vai vēlāk ar minimālu vai epizodisku roku trīci, kad jāveic kāda precīza darbība, sasprindzinot rokas, piemēram, jāparakstās, jālieto dators vai telefons, jānotur kafijas krūze, taču atslābinoties tā pāriet.
Nereti tā ir ģenētiski noteikta slimība, un trīce bijusi arī tuviniekiem.
Visbiežāk trīc plaukstas un pirksti, taču var drebēt visas rokas, mīmikas muskuļi, mēle un balss. Ap 40% gadījumu pievienojas neliela galvas trīce, un izskatās, ka cilvēks it kā saka: “jā, jā, jā” vai “nē, nē, nē”.
Slimība ar laiku var nedaudz progresēt, taču tas notiek ļoti lēni. Ja tā bijusi jau ļoti ilgi – vairākus gadu desmitus, rokas var drebēt arī miera stāvoklī un tāpēc sāk atgādināt Parkinsona slimību.
Lai diagnosticētu kustību traucējumu slimības, ārsts veic dažādus speciālus testus, piemēram, pārbaudot, kā slimnieks spēj rakstīt un zīmēt, vai var novilkt taisnu līniju.
Traucētas kustības un līdzsvars
Parkinsona slimība visbiežāk sākas pēc 55–65 gadu vecuma, taču paretam ir arī jaunākiem cilvēkiem. To nosaka izmaiņas galvas smadzenēs, dopamīnu ražojošajās šūnās, tādēļ slimnieks lēni kustas un nespēj pietiekami ātri domāt.
Šajā gadījumā trīce ir tikai viena no vairākām pazīmēm, kas var būt arī pirmā vai visvairāk pamanāmā. Slimnieks pakāpeniski kļūst arvien lēnāks, bet parasti, kad ierodas pie ārsta, slimība ir noritējusi jau vairākus gadus. Nereti labu laiku pirms kustību traucējumiem mēdz pazust oža vai arī cilvēks jūt aromātu, bet nespēj to atpazīt. Raksturīgas pazīmes ir aizcietējums, miega traucējumi un depresija.
Atšķirībā no esenciāla tremora, kad ir tikai trīce, Parkinsona slimībai raksturīgs arī stīvums, stājas un gaitas izmaiņas. Slimnieks staigā lēnām, sīkiem solīšiem, sakumpis, ar laiku viņam pasliktinās līdzsvars, gadās nokrist.
Ar parkinsonisma sindromu var izpausties arī vairākas citas slimības, piemēram, insults, multisistēmu atrofija, kā arī medikamentu blaknes. To mēdz novērot arī pēc smagām galvas traumām, vairāku retu slimību gadījumā. Atšķirt precīzāk slimību no sindroma var tikai pēc ilgāka laika – aptuveni pieciem gadiem. Ārstēšana ir līdzīga, taču Parkinsona slimības gadījumā zāles palīdzēs labāk.
Pastiprina uztraukums
Neiroloģe Ligita Smeltere novērojusi, ka pacienti ārkārtīgi pārdzīvo savu slimību, turklāt uztraukumā trīce pastiprinās vairākkārt, tāpēc nereti pat sāk vairīties no uzturēšanās sabiedrībā.
Uztverei, domām un emocijām ir ļoti liela nozīme – tās maina ķermeņa uzvedību.
Slimības izpausmi saasina arī zems pašvērtējums un nomāktība. Izveidot adaptācijas mehānismus, kā pieņemt trīci un izturēties sabiedrībā, var palīdzēt psihologs.
Iespējams mazināt
Esenciālu tremoru nevar izārstēt pilnībā, taču ir medikamenti, kuri būtiski samazina pat stipru trīci. Vieglākās Parkinsona slimības stadijās zāles uz laiku palīdz atbrīvoties no visiem simptomiem, taču vēlākās – tikai daļēji.
Atsevišķos gadījumos veic sarežģītu operāciju – dziļo smadzeņu stimulāciju, kad smadzeņu centros, kas izraisa trīci, ievieto elektrodus un stimulē to šūnas ar elektrību. Šī ārstēšanas metode Latvijā nav pieejama.
Bieži gadās, ka esenciālo tremoru sajauc ar Parkinsona slimību un ārstē ar nepiemērotiem medikamentiem. Neārstējot šo kaiti, tā vairāk neprogresēs, tomēr radīs arvien lielāku emocionālu diskomfortu. Atklājot Parkinsona slimību, svarīgi sākt zāles lietot laikus un – noteikti ievērojot speciālista rekomendācijas.
Ja ir izteikta galvas trīce un medikamenti nav palīdzējuši, atsevišķos gadījumos izmanto botulīna toksīna injekcijas, taču tā nav panaceja un jārēķinās, ka efekts nebūs ilglaicīgs. Botulīna toksīns ir inde, kas rada ķīmisku muskuļu inervācijas pārtraukšanu un lietojama ļoti prasmīgi un precīzi izvēlētā devā. Ievadot to lielākā daudzumā, nekā nepieciešams, var iestāties muskuļu vājums un galva nokarāties.
Kas vēl var izraisīt trīci
• Vielmaiņas slimības, piemēram, tireotoksikoze – vairogdziedzera pastiprināta darbība – un Vilsona slimība, kad aknās un smadzenēs izgulsnējas varš.
• Zems vai augsts cukura līmenis asinīs.
• Dažādu toksisku un stimulējošu vielu, narkotiku un ilgstoša alkohola lietošana.
• Ja pēkšņi pārtrauc lietot nomierinošus medikamentus.
• Vairākas zāles, piemēram, psihiatrijā lietojamie medikamenti neiroleptiķi.
SVARĪGI
Apkārtējiem vajadzētu pievērst uzmanību nevis trīcei, bet slimnieka personībai. Kādreiz it kā nejauši bez ļauna nodoma pateikti vārdi var viņu ļoti aizvainot un pat ietekmēt visu dzīvi, saasinot slimības norisi. Trīce nav pakļauta cilvēka gribai, taču mainās emociju ietekmē.
