“Accenture Latvia” vadītājs Maksims Jegorovs
“Accenture Latvia” vadītājs Maksims Jegorovs
Foto: Timurs Subhankulovs

Ne vienmēr ar labu prātu apveltītais ir dzimis pareizā ģimenē, pareizā pilsētā. Saruna ar Maksimu Jegorovu 1

Reti ir tie uzņēmumi, kas spējīgi ne tikai ņemt, bet arī dot. Kuri ne tikai pieņem izglītotos, bet arī paši māca. Turklāt teritorijā, kurā tie nav dibināti, – pārstāvēti vien ar filiāli vai meitasuzņēmumu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Tāds ir arī Latvijā viens no lielākajiem IT programmatūras izstrādātājiem – informācijas tehnoloģiju (IT) konsultāciju ārpakalpojumu uzņēmums “Accenture Latvia”, kas klientiem visā pasaulē palīdz ar dažādu tehnoloģisku risinājumu izstrādi, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Kompānijas Latvijas filiālē šobrīd strādā vairāk nekā 1500 darbinieku, un uzņēmums jau gadiem ne tikai nodrošina labi apmaksātas darba vietas, bet arī ar dažādām aktivitātēm mēģina uzlabot Latvijas izglītības sistēmu.

Globāls uzņēmums mazā Latvijā

CITI ŠOBRĪD LASA

Globāli “Accenture” ir Īrijā bāzēts uzņēmums, kas 52 valstīs nodarbina ap 450 000 cilvēku. Tā akcijas kotē Ņujorkas biržā. Aizvadīto 12 mēnešu kompānijas apgrozījums pasaulē – 39 miljardi dolāru – apmēram par 10 miljardiem dolāru vairāk nekā Latvijas IKP.

“Esam ļoti liels, globāls uzņēmums ar tikpat globāliem klientiem – mūsu klienti ir gandrīz visi uzņēmumi, kas ierindojas pasaules 100 lielāko kompāniju sarakstā. Klientu vidū ir, piemēram, “BMW”, “BBC”, “Discovery Networks”, “Henkel”, “Roche” u. c.”

“Accenture Latvia” ir izstrādājis arī programmu Somijas imigrācijas dienestam.

Katrai “Accenture” filiālei ir sava misija, bet tieši Latvijas birojā veidojam IT risinājumus – tos izgudrojam, izveidojam, analizējam un piegādājam klientiem visā pasaulē. Pilnīgi visus pakalpojumus eksportējam, jo Latvijā nav tik lielu uzņēmumu, ar kuriem mēs varētu sadarboties,” stāsta “Accenture Latvia” vadītājs Maksims Jegorovs, kurš kompānijā strādā jau kopš 2004. gada.

Kaut arī “Accenture” ar Latviju īsti nekas nesaista, Maksims ir pārliecināts, ka veselīgā ekonomikā bez šādiem globāliem uzņēmumiem iztikt nevar.

Proti, lai nodrošinātu konkurenci, ir svarīgi gan vietējie, gan globālie uzņēmumi. Kamēr esi savas valsts robežās, tikmēr viss liekas kārtībā, bet, tiklīdz izej no valsts robežām, situācija mainās.

“Otra lieta – jāņem vērā, ka Latvijas ekonomika ir ļoti maza. Līdz ar to ir svarīgi, lai mūsu tirgus aptvertu vismaz Eiropas ziemeļu daļu, lai mēs atgādinātu, ka mēs te esam.”

Izmēram ir nozīme

Interesanti, ka “Accenture” Latvijas birojs veidots pēc kompānijas Somijas biroja piemēra.

Reklāma
Reklāma

“”Accenture” vienmēr bijis ļoti sadalīts, tīklots uzņēmums, nav lielas centralizācijas. Tāpēc arī daļa mūsu ģenētikas nāk no Somijas, arī viens no mūsu pamata tirgiem tolaik bija ziemeļvalstis. Tagad puse produktu iet uz ziemeļvalstīm, bet otra puse uz Eiropu un ASV.”

“Esam lielākais vienas pilsētas “Accenture” tehnoloģiju centrs Eiropā. Jā, Londonā kopumā, protams, darbinieku noteikti ir vairāk, bet ne visi darbojas ar IT izstrādi. Tur daudz ir, piemēram, dažāda veida konsultantu, piemēram, finanšu,” teic Maksims.

Kompānija šobrīd aug strauji – divu gadu laikā darbinieku skaits pieaudzis vairāk nekā par 500 cilvēkiem.

“No vienas puses, vienmēr esam teikuši, ka izmēram ir nozīme, jo izmērs nosaka industrializācijas pakāpi. Jo lielāks esi, jo vairāk vari investēt.”

Viens no Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, pēc Jegorova domām, ir tas, ka mums vārds “industrializācija” asociējas ar kaut kādiem nepareiziem salīdzinājumiem, kas balstās uz padomju laiku – vissliktāko iespējamo industrializācijas piemēru.

“Otra lieta – industrializāciju jau neviens nav atcēlis – ja cena par kādu pakalpojumu vai produktu ir pārāk augsta, tad to var samazināt, būtiski palielinot ražošanas apjomus. Šī matemātika, kā bija pareiza, tā arī palikusi pareiza,” uzsver Jegorovs.

Aizpilda tukšos CV

“Accenture” nu jau kļuvis slavens ar investīcijām izglītībā, nodrošinot dažādas iespējas jaunajiem programmētājiem. Protams, ar cerību, ka lielākā daļa no viņiem beigās izvēlēsies strādāt tieši tur. Jo darbaspēka trūkumu neviens nav atcēlis arī šajā uzņēmumā.

“Mēs Latvijas izglītībā un studentu piesaistē, apmācībā investējam simtiem tūkstošu eiro ik gadu. Lai viņi spertu pirmos soļus savā profesijā. Palīdzam risināt tukšā CV problēmu, kad atzīmes it kā ir labas, bet darba pieredzes nav. Sapratām jau sen, ka studentam prasīt darba pieredzi nav pareizi.”

Protams, lai to mainītu, nākas investēt līdzekļus, bet “Accenture Latvia” uzskata, ka katram cilvēkam jābūt iespējai sasniegt savus mērķus.

“Tā iekārtots, ka ne vienmēr talantīgais un ar labu prātu apveltītais ir dzimis pareizā ģimenē, pareizā pilsētā. Tāpēc esam gatavi dot iespēju ikvienam, cenšoties izcelt lielākos talantus.”

Globālā tirgū nevari konkurēt ar viduvējībām – jābūt pašiem labākajiem. Latvija ģeogrāfiski ir tālu no “Zīda ceļa” un lielām ekonomikām – Ķīnas, Lielbritānijas, Francijas, kuru acīs neesam pārāk interesanti. Tāpēc mums visu laiku jāizceļas, izpildījuma kvalitātei jābūt augstākajā līmenī, uzsver Maksims.

“Ja uz visu skatītos kā uz problēmu, tad mēs drīz kļūtu par šizofrēniķiem,” tā atbild “Accenture Latvia” vadītājs, jautāts, cik liela ir darbaspēka problēma. Viņš uz to skatās kā izaicinājumu.

“Šobrīd “Accenture Latvia” strādā ap 1500 cilvēku, Latvijas augstskolās šogad izsniedza 700 IT diplomu. Pirms pieciem gadiem bijām 750 cilvēku, tolaik Latvijas augstskolās izsniedza 700 diplomu. Vēl pirms vairākiem gadiem bijām simts, bet augstskolās arī tad izsniedza 700 diplomus. Turklāt mēs neesam vienīgie šajā biznesā,” teica Maksims.

Šobrīd uzņēmumā strādā arī apmēram 338 darbinieki no 30 valstīm, kas daļēji risina darbaspēka izaicinājumu, taču, kā teica M. Jegorovs, tas nav ideālais risinājums.

Ideālais risinājums joprojām būtu darbaspēks no Latvijas universitātēm, tostarp ārvalstu studenti, kuri pāris gadus uzturējušies Latvijā un jau daļēji integrējušies sabiedrībā. Integrāciju viņš uzskata par ļoti svarīgu. Kopumā viņš tuvāko gadu laikā cer uz 3000 IT studiju absolventiem.

Cer uz izglītības reformu

M. Jegorovs norādīja, ka šobrīd Latvijā IT speciālistu pūlis izaudzis līdz kādiem 30 tūkstošiem galvu, kas ir neslikts rādītājs salīdzinājumā, piemēram, ar lielo Ukrainu, kur ir apmēram 50 000 IT speciālistu.

Kāpēc nepalielinās absolventu skaits? Pirmkārt, demogrāfiskā situācija tam nekādi nepalīdz. Otrkārt, to kavējusi neesošā izglītības reforma, kura gan beidzot pieņemta un par kuru neslēptu prieku izrādīja arī Maksims.

“Accenture Latvia” patiesi cer, ka tā uzlabos matemātikas un fizikas rezultātus. Šīs lietas vajadzīgas ne tikai uzņēmumam, bet arī ārstiem, zobārstiem un daudzām citām profesijām. Šobrīd puslīdz pienācīgā līmenī matemātikas eksāmenu nokārto kādi 10 – 20%, bet vajag vismaz 50%.

“Pamēģiniet iestāties Hārvardā vai kādā citā lielajā universitātē bez izcilības,” retoriski bilst Jegorovs.

Reformas ietvaros izmainīsies saturs un būs lieliskas iespējas vidusskolām specializēties, kļūt lielākām. Tas ies roku rokā ar skolotāju atalgojuma palielināšanos. Latvijā ir par kādiem 30% vairāk skolotāju nekā Vācijā uz tādu pašu bērnu skaitu.

Mums jāpanāk, ka skolotājs Latvijā nākamo gadu laikā saņem normālu algu – skolotāja darbs sabiedrībā ir viens no svarīgākajiem – kas ir ielaists skolā, to tālāk mainīt ir ļoti grūti.

“Kad pie mums brauc Dienvidkorejas kolēģi, stāstām par mūsu izaicinājumiem, kurus viņi vienkārši nevar saprast. Tur visiem ir skaidrs, ka jāmācās ir labi, ka matemātika ir ļoti svarīga.”

PĀRKĀPUMA BŪTĪBA

Sēkla

IT konsultāciju, tehnoloģiju pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmuma “Accenture” Latvijas filiāle “Accenture Latvia” dibināta 2002. gadā.

Sākotnēji uzņēmumā strādāja trīs cilvēki, bet jau 2003. gadā – 30.

Dīgšana

Latvijas IT nozarē “Accenture” ik gadu nodrošina 200 – 250 apmaksātas prakses vietas. Aptuveni 90% no praktikantiem kļūst par “Accenture” darbiniekiem.

Uzņēmums aktīvi strādā pie dažādiem izglītības projektiem, tostarp tos finansē. Izveidots IT izglītības fonds, “Accenture Bootcamps”, “Start IT” izglītības iniciatīva u. c., ar stipendijām atbalstīti labākie Latvijas IT bakalaura un maģistra darbu autori.

“Accenture Latvia” ir trīs biroji Rīgā – pēdējais atvērts šā gada septembrī –, kā arī viens Ventspilī.

Augļi

Latvijas filiāles apgrozījums laika periodā no 2017.gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. augustam bija 79,6 miljoni eiro, bet peļņa – 7,03 miljoni.

Vairākkārt iekļuvis Latvijas lielāko IT programmatūras izstrādātāju trijniekā.

Uzņēmums bieži atzīts par vienu no iekārojamākajām darbavietām Latvijā, kā arī par taisnīgākā atalgojuma maksātāju valstī.

Uzņēmumā šobrīd strādā 1550 darbinieki, tuvāko divu gadu laikā plānots pārsniegt 2000 darbinieku skaitu.

VĒRTĒJUMS: Ne tikai pelna, bet arī dod atpakaļ

“LMT” prezidents Juris Binde: “Accenture” Latvijas filiāle ir viens no lielākajiem Latvijas IT nozares dalībniekiem, kurš ne tikai izstrādā programmatūru, kuras lielākā daļa tiek eksportēta, bet arī aktīvi piedalās sabiedriskajās aktivitātēs, kuru mērķis ir paaugstināt valsts un sabiedrības izpratni par digitālo prasmju lomu kopējā tautsaimniecības attīstībā.

Pieprasījums pēc IT speciālistiem pieaug ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Lai to skaitu palielinātu, jau skolas laikā jāsniedz padziļinātas zināšanas informātikā, jāmaina priekšstati par programmēšanu, veicinot interesi izvēlēties IT nozari studijām un nākotnes profesijai.

Šobrīd programmēšanas priekšmets nav pieejams visiem vidusskolu skolēniem, tāpēc ļoti pozitīvi vērtējams “Accenture” ieguldījums informācijas tehnoloģijas izglītības jomā, izveidojot un attīstot “Start IT” izglītības iniciatīvu, lai palielinātu to Latvijas skolēnu skaitu, kuri padziļināti apgūst informātiku, kā arī palielinātu IT studentu skaitu Latvijas augstskolās.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.