Ne vairāk par 19 grādiem. Ierēdņiem nāksies ģērbties krietni siltāk 55
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministru kabinets no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Valsts prezidenta kancelejai (VPK) piešķīris 95 172 eiro, bet Valsts kancelejai (VK), kura apsaimnieko visu valdības ēkas kompleksu Rīgā, Brīvības bulvārī, – 165 010 eiro. Nauda paredzēta, lai šīs iestādes šogad varētu segt strauji pieaugošās komunālo pakalpojumu izmaksas.
Šā gada maijā mainījušies elektropiegādes līgumi, ko VK un VPK slēgušas ar piegādātājiem, un elektroenerģijas cena pieaugusi piecas reizes – no 0,0402 eiro līdz 0,2122 eiro par kWh (bez PVN). Arī Valsts administrācijas skolā kopš 2022. gada oktobra ir mainījusies elektroenerģijas cena – tā, salīdzinot ar 2021. gadu, esot palielinājusies piecas reizes. Savukārt siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis četras reizes – no 41,10 eiro līdz 170,59 eiro par MWh (bez PVN). VK secinājusi, ka naudas plānotajā budžetā nepietiks, lai segtu komunālo pakalpojumu izmaksas, tāpēc vajadzīgs papildu finansējums.
Finansiālas problēmas radušās arī VPK, kura no valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” iznomā piecus nomas objektus: Rīgas pili, Jūrmalas rezidenci un trīs dzīvokļus personām, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu (Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram).
Visu piecu nomas objektu apsaimniekošanas izdevumi, tostarp izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, tiek segti no VPK piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Arī VPK, izvērtējot atlikušo 2022. gada finansējumu, secinājusi, ka naudas nepietiekot, lai norēķinātos par komunālo pakalpojumu izmaksām.
Attālinātais darbs nedēļas nogalē
Jau augustā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar rezolūciju uzdeva visiem ministriem un VK direktoram Jānim Citskovskim iesniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par ministriju, tās iestāžu un kapitālsabiedrību plānotajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem gaidāmajā apkures sezonā un prognozēto ietaupījuma apjomu.
Bet ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei valdības vadītājs uzdeva līdz septembrim apkopot ministriju iesniegto informāciju, izstrādāt vadlīnijas, kurās ir noteikti kopējie mērķi enerģijas ietaupījumam gaidāmajā apkures sezonā.
Ņemot vērā šīs vadlīnijas, Brīvības ielas ēkā ir samazināta temperatūra līdz 19 grādiem, bet piektdienās darbs notiek attālināti un temperatūra telpās ir vēl zemāka, informēja Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.
Lai taupītu siltumu un elektrību, piemēram, Veselības ministrijā ļauts attālināti strādāt divas dienas nedēļā – ceturtdien un piektdien. “Nav tā, ka darbinieki nedrīkst nākt uz ministriju, bet jāņem vērā, ka šajās divās dienās būs aukstāks – kabinetos būs ne vairāk par 16 grādiem,” pastāstīja ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Silti neesot arī tagad, jo ministrijai apkure vēl nav pieslēgta, bet, kad tā būs, kabinetos uzturēšot ne vairāk par 19 grādiem.
Ministrijā no elektrības ir atslēgti liekie ledusskapji, gaiteņos gaisma esot minimālā režīmā – tā, lai nebūtu jātaustās pa tumsu. Samazināts arī to dienu skaits, kurās uzkopj telpas, tagad tas notiekot tikai divas dienas nedēļā. Ministrija atteikusies no savām telpām Klijānu ielā, kur strādāja viens no ministrijas departamentiem. Samazināts arī sadzīves atkritumu izvešanas apjoms. Ministrijas darbiniekiem ir ieteikts neizmantot sildītājus.
VID ēku neapgaismo
Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) visos objektos Rīgā un ārpus tās ir ieviests energotaupības režīms. Piemēram, VID galvenā ēka Rīgā, Talejas ielā 1, vakaros vairs nav apgaismota. VID sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja sacīja, ka VID ēkās un objektos kopumā elektroenerģijas patēriņš tiekot samazināts, pakāpeniski nomainot apgaismojumu uz LED gaismekļiem.
“Darba telpās, kamēr tas iespējams, jācenšas izmantot dabisko apgaismojumu, bet, izmantojot elektrisko apgaismojumu, tas noteikti ir jāizslēdz, atstājot telpu. Arī biroja tehnika jāizslēdz, kad tā netiek izmantota ilgāk par divām stundām.
Tiek rekomendēts tējkannā vārīt ūdeni tikai tik, cik tobrīd nepieciešams, un elektroierīces, kas netiek regulāri izmantotas, vispār atvienot no elektrības padeves,” skaidroja E. Teice-Mamaja. VID cenšas taupīt arī degvielu, rūpīgi izvērtējot katra darba brauciena nepieciešamību un iespēju robežās izvēloties organizēt tikšanās un citus darba pasākumus attālināti.
Ministrijas varēs prasīt naudu
Vai strauji augošās komunālo pakalpojumu izmaksas segs arī ministrijām un to padotības iestādēm? Primāri tas tikšot darīts jau piešķirtā finansējuma ietvaros, bet, ja tas nebūšot iespējams, ministrijas varēs prasīt papildu naudu Finanšu ministrijai (FM), kura izvērtēs pieprasījuma pamatotību, skaidroja FM komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis.
Nesen tika pārdalīts tas finansējums, kuru ministrijas nav izmantojušas neizpildītu programmu dēļ, un tas ieskaitīts valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, no kuriem nepieciešamības gadījumā varēšot segt pieaugošās izmaksas. FM jau esot saņēmusi pieprasījumu no Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas.
Pili izgaismos svētku dienās
Arī Rīgas pilī darba telpas tiek apsildītas līdz 19 grādiem, bet zālēs, kuras paredzētas reprezentācijas pasākumiem, temperatūra ir zemāka un tikai pasākumu laikā tā sasniedz 19 grādus, informēja Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga. Arī Rīgas pils fasāde vairs nav gaismas ieskauta – to izgaismošot vairs tikai atsevišķās svētku dienās, tajā skaitā arī 11. novembrī un 18. novembrī.
VP rezidencē Jūrmalā ir gāzes apkures sistēmas ar trīs gāzes katliem, kuri uzstādīti pirms trim gadiem. “Valsts nekustamo īpašumu” (“VNĪ”) korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļā informēja, ka tie strādājot paralēli, vadoties no nepieciešamības un laika apstākļiem. Šosezon, taupot resursus, apkure esot ieslēgta vēlāk, kā arī samazināta temperatūra telpās līdz 19 grādiem. Maksu par gāzi “VNĪ” piestādot VPK un ik mēnesi tās aptuvenās izmaksas esot 1000–1400 eiro bez PVN.
Vai Jūrmalas rezidenci prezidents vispār izmanto? Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis sacīja, ka Egils Levits izmantojot šo ēku prezidenta darba kārtības pasākumiem – oficiālām tikšanās reizēm gan ar pašmāju, gan arī ārvalstu amatpersonām, kā arī diskusijām. Valsts prezidents tur uzturoties vismaz vienu dienu nedēļā, lai radoši strādātu.
