Bērzu sulas sāk tecēt. Kā urbt, lai kokam nenodarītu pāri? 4
Nupat tā lieta atkal iet vaļā: sulas sāk tecēt! Tātad meklējam urbjus, gādājam traukus un steidzam… nolaist bērziem asinis?
Mēra sajūta
Neapšaubāmi, katram cilvēkam pavasarī vajadzētu izdzert vismaz spaini svaigas bērzu sulas. Pat dakteri apgalvo, ka nekas labāks nav izdomāts, lai kārtīgi izskalotu un attīrītu organismu.
Pragmatiski rēķinot, nelielai ģimenei sezonā pilnīgi pietiek ar viena stalta bērza pienesumu. Kam tāda nav, jāiztiek ar svešu piedāvājumu, jo sulas ieguve ir arī labs sezonāls bizness. Diemžēl šķiet, ka pēdējos gados šo dabas dāvanu jau ievāc tik negausīgi, ka var tirgot uz katra ielas stūra, lai pēcāk saskābušu un duļķainu acīmredzot izgāztu zemē. Nav jābūt fanātiskam floras draugam, lai apjaustu nodarīto kaitējumu, sākot no veģetācijas traucējumiem un beidzot ar rētām, kas tā arī neaizaug.
Šis lielā mērā ir attieksmes jautājums. Prātīgs saimnieks savam bērzam pagalma malā vai dārza stūrī katru pavasari neuzbrūk ar lielo svārpstu, iespējams, to dara tikai ik pēc gada un ar mazo urbjmašīnu. Varbūt viņš vispār tam neķeras klāt, atļaujas vien kādam tievākam zaram galu nogriezt un pudeli tur piesiet? Arī tā sulas mēdz ievākt pašu izgaršošanai. Daudz neiztek, toties ir pilnīgi dzidra, saldāka un labāk uzglabājama. Kur un kā meklējams zelta vidusceļš?
Kanādiešu pieredze
Bērzu sulas pārstrādes uzņēmuma SIA “Sula” vadītājs Linards Liberts, kurš pēdējos gados kļuvis par atzītu autoritāti šajā jomā, iesaka izmantot īpaši saudzīgu ieguves metodi, kuru pats aizguvis no kanādiešu kļavu sulas tecinātājiem. Urbuma diametrs ir vien 7 mm, dziļums – tikai 30–40 mm (sula veidojas starp mizu un koksni, tāpēc vairāk nav nepieciešams!), un tas esot tikai oda dzēliens, nevis nopietna operācija, pēc kuras vajadzīga ilgāka atlabšana. Proti, nākamajā gadā šī vieta stumbrā grūti pat atrodama!
Linards Liberts izmanto arī atbilstīgu aprīkojumu – speciālas plastikāta tapas, uz kurām karina metāla turētājos iestiprinātus plastmasas maisus. Vienkārši, ātri un ērti, un ieguvei lielākos apjomos tas sevišķi svarīgi. Starp citu, viņš šādus komplektus Ikšķilē piedāvā pārdošanai, jo viss ražots Latvijā, ieskaitot skārdnieka darinātos turētājus, kas atgādina platus veļas knaģus.
Vēl jāpiebilst, ka šajā uzņēmumā sulu pārstrādā līdz pēdējai pilītei, tostarp darina vīnus.
Vietējie izgudrojumi
Šķiet, plastmasas maisus izmanto arvien vairāk, tie vieglāk pieejami nekā izlietotās piecu litru ūdens kanniņas. Liepājas pusē, piemēram, aprobēta versija, kad stumbrā zem urbuma iesit platu tekni – metāla profilu savienojumu, ap kuru pie bērza piesien maisu. Oriģināli, tomēr drusku ķēpīgi, turklāt pastāv risks, ka maiss var atdalīties vai arī iemantot sūci, jo piepildās uz zemes, nevis paliek karājamies kokā.
Plaša daudzveidība ir izmantoto tapiņu risinājumos. Caurdurts šampanieša pudeles plastmasas korķis kā stiprinājums urbumā – nudien nav slikti! Pievieno lokanu atbilstīga diametra ūdens caurulīti, kādas piedāvā visos būvmateriālu veikalos, un novadi sulu, kur ērtāk nolikt trauku! Tad to var noslēgt tā, ka ne mušas, ne lietus netiek klāt (attiecīgā diametra caurumiņš tradicionālās kanniņas vāciņā). Starp citu, arī implantācijas vietu var izvēlēties augstāk stumbrā. Runā: jo tālāk no saknēm, jo sula gardāka!
Modernie materiāli paver jaunas iespējas. Acīmredzot pagājis laiks, kad sulas tecinātāji taisīja glītas koka tapiņas vai renītes, kaut gan 20–25 mm diametrā, un iesita tās vien pāris centimetru dziļumā. No šā viedokļa cieņu izraisa entuziasti, kas joprojām darina koka caurulītes. Nav taču liela māksla no abiem galiem izurbt 10 mm caurumu kaut vai slotas kāta 20–25 cm garā fragmentā un vienu no tiem padarīt mazliet konisku, lai var ciešāk noslēgt urbumu. Iespējams, motivācija tomēr ir cita – nemaitāt dabisku produktu!
Metāls un plastmasa
Veselais saprāts liek domāt, ka neko ļaunu sev nenodarīsim, ja sulu izlaidīsim cauri nerūsējoša tērauda, alumīnija, kapara caurulītei – tās var ērti iedzīt urbumā, vienīgi jāpiemeklē atbilstīga diametra urbis. Vai arī izmantosim pašdarinātas skārda piltuvītes, ko viegli iesist stumbrā. Un tomēr katrs gadījums ir īpašs, galu galā – kas zina, kādas ķīmiskas reakcijas iespējamas, izmantojot nosmērēto atgriezumu, kas kaut kad instrumentu kastē iesviests.
Ar plastmasu vienkāršāk – ir tādas, kas paredzētas pārtikas produktu fasēšanai, pirmām kārtām PET pudeles, kur vienlīdz labi jūtas gan stiprinātais alus, gan sintētiskās limonādes, un visas pārējās, kas domātas citiem mērķiem. Piemēram, tapām itin labi noder stingrās metāliskās caurulītes, ko izmanto elektrības vadu noslēpšanai, bet, vai tās veselīgas sulu tecināšanai, – cits jautājums. Tāpat kā plastmasas maisi, kas ir tik dažādi, tostarp atkritumu savākšanai paredzētie.
Iespējams, šī ir tikai cimperlīga piekasīšanās. Sak, ja kas gadīsies, visu slikto uzreiz izskalosim!
Ābeces patiesības
Sulu tecināšanai piemēroti vidēja vecuma koki, vēlams tādi, kas aug saulainā vietā, vislabāk – pakalnā. Dzirdēts, ka no 70–80 gadu veca bērza pavasarī varot iegūt līdz 200 litru sulas, pat aptuveni 20 litru diennaktī! Diemžēl nevienam no tiem nav dzimšanas apliecības, tāpēc orientierim lai kalpo diametrs – ne mazāks par 30–40 cm. Resnāki, protams, arī der, bet tievākus par 20 cm nudien nevajadzētu aiztikt…
Normālos pavasaros sulas tek aptuveni mēnesi, līdz sāk plaukt pumpuri. Kad tērcīte apsīkst un kļūst duļķaina, process jāpārtrauc. Urbums kokam ir potenciāls infekcijas avots, jo tajā var iekļūt sēnes, kas izraisa koksnes trupēšanu. Ja bērzs nav noskatīts kā potenciāls malkas avots, šo vietu uzreiz cieši aiztapo un, ja tas sevišķi mīļš, vēl noziež ar māliem. Ko iesākt ar sulām, kas vēl nav izdzertas, – tas lai paliek saimnieces kompetencē!
