Agris Liepiņš: Simbolus uz naudas zīmēm uztver kā valdnieka varas apliecinājumu 98
Augusta sākumā Krievijas Centrālā banka laida klajā monētu sēriju, veltītu četrpadsmit valstu galvaspilsētu, to vidū Rīgas, “atbrīvošanai” no nacistiskās Vācijas okupācijas. Būtu labi, ja Krievijas bankas rīcību varētu izskaidrot vienīgi ar Maskavas individuālo skatījumu uz vēsturi. Mani māc šaubas, ka darīšana drīzāk ir ar Krievijas nākotnes skatījumu.
Pirms vairākiem gadiem Lielvārdē atradu Livonijas kara laikā noraktu naudas podu. Grozot pirkstos apsūbējušās sudraba ripiņas, sarunās ar arheologiem uzzināju daudz pārmācoša. Numismāti naudu lasa kā aizraujošu vēstures grāmatu – sudrabā iespiestie simboli vēstī par varas maiņām attiecīgajā reģionā, par politisko un ekonomisko piederību. Pēc ģerboņa var noteikt valdnieka namu, pēc iegravētajiem skaitļiem – viņa valdīšanas laiku. Sudraba ripiņās iekaltās zīmes liecina par tās kalēju varas klātesamību.
Šodienas modernajās demokrātijas valstīs mēs to nereti piemirstam. Vēl nesen vienlata monētas rotāja mīļi ezīši, pasaku Sprīdīši un Ziemassvētku zvaniņi. Mūsu dienās naudas dizains vairāk tiek uztverts kā lietišķās mākslas paraugs, mazāk kā politiskās varas apliecinājums. Bet valstīs, kur vēl aizvien dominē bezierunu vēlme pakļauties varai, simboli uz naudaszīmēm iegūst pilnīgi citu jēgu. Krievijā nostalģija pēc stingras rokas ir pārsteidzoši dzīva. Kā tālrādē teica vienkāršs Sibīrijas sādžas zemnieks: “Putins ir Krievijas cars. Kas es tāds esmu, lai apšaubītu cara lēmumus?”
Līdz ar to liela daļa iedzīvotāju Putina Krievijā simbolus uz naudas zīmēm uztver to pirmatnējā nozīmē – kā valdnieka varas apliecinājumu. Uz mūsu naudas zīmēm attēlotas “mūsu zemes” un “mūsu pilsētas”! Ja šodien kaut kāda pārpratuma dēļ nav mūsu, tad ar laiku atkal būs! Par to tik daudzu krievu cilvēku asiņu izliets! Vēstījums par pilsētām, kuras sarkanarmija “atbrīvoja” no fašisma, nebūt nav tik nevainīgs vēsturē ieciklējušos īpatņu redzējums. Plašsaziņas līdzekļos uzkurinot krievu patriotiskās jūtas par neaizmirstamo uzvaru, iestāsta, ka kritušo vectēvu vārdā nedrīkst pieļaut “fašisma atdzimšanu” Eiropā. Vienā jaukā dienā Putina ideoloģijas mašinērija var nozombētās tautas aktivitāti pagriezt sev vēlamā gultnē. Pievērsiet uzmanību – Krievijas televīzijas kanālos netrūkst pārraižu, kurās tiek apgalvots, ka Baltijā “atdzimst fašisms”, ka “brūnais mēris plosās” Ukrainā un virzās tālāk. Tā nacistu hidra, no kuras Eiropu atbrīvoja sarkanarmija, atkal paceļ galvu! Krievijas bankas nule kā izlaistās monētas lieliski iekļaujas Krievijas propagandas kopkorī un teicami kalpo Putina ideologiem kā instruments sabiedriskās domas veidošanai.
