Ne tikai uz Ķīnu, bet arī uz ziemeļiem 0
Lai arī Latvija ir izveidojusi dzelzceļa pārvadājumu savienojumus ar Ķīnu, pie līdz šim sasniegtā apstāties nedrīkst, šonedēļ VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) organizētajā starptautiskajā konferencē “Globālās transporta kustības izaicinājumi” pauda starptautiski transporta, loģistikas un tehnoloģiju eksperti.
Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerības sekretariāta direktors Odgeirs Danielsens atzīmēja, ka Latvijai ir jāņem vērā, ka Ķīna nav koncentrējusies uz sadarbību tikai vienā virzienā. Proti, tā par sadarbības iespējām runā arī ar citām Eiropas ziemeļu reģiona valstīm un to galvaspilsētām – Helsinkiem, Tallinu, Viļņu. “Rīgai ir jāraugās ne tikai uz austrumiem un rietumiem, bet arī uz ziemeļiem, tam ir labs potenciāls,” uzsvēra Danielsens, piebilstot, ka nenoliedzama Latvijas priekšrocība ir dzelzceļa savienojumi ar Krieviju.
Automatizētas sistēmas un citas tehnoloģijas
Pieminot nākotnes tehnoloģiju sniegtās iespējas, Danielsens aicināja kravu apstrādē plašāk izmantot automatizētas sistēmas, kā arī būt drosmīgiem un turpināt spert soļus ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves projekta īstenošanā. Liela nozīme pozīciju nostiprināšanā Latvijai būs savstarpējai komunikācijai un sakaru nostiprināšanai visos virzienos.
To, ka digitalizācija ir viens no attīstības stūrakmeņiem, kas var nodrošināt ekonomisko izaugsmi un attīstību, konferencē uzsvēra “Siemens Mobility Oy” izpilddirektors Somijā un Baltijas valstīs Juha Lehtonens. Kā spilgtu piemēru viņš minēja noliktavu Somijā, kur tiek izmantotas elektrificētas lokomotīves, kas darbojas gan ar dīzeļdegvielu, gan elektrību, savukārt kravu iekraušana tiek veikta pilnībā automatizēti un iekraušanas dokumentācija ir digitalizēta. Transportā un pārvadājumos viens no nākotnes izaicinājumiem ir procesu automatizācija, tostarp arī bezpilota tehnoloģiju izmantošana, prognozēja Lehtonens.
“LDz” prezidents Edvīns Bērziņš atzīmēja, ka “Latvijas dzelzceļš” jau patlaban izmanto bezpilotu lidaparātus jeb dronus infrastruktūras apsargāšanā, ar 3D tehnoloģiju “LDz” drukājis lokomotīvju detaļas. Tāpat, rūpējoties par satiksmes drošību, ar dažādu sensoru palīdzību tiek izmantotas viedās tehnoloģijas, lai padarītu pakalpojumu ērtāku un pārvadājumus drošākus.
Latvija – transporta mezglu centrs
Transporta un loģistikas nozarē arvien lielāka loma ir multimodāliem transporta savienojumiem, atzina eksperti. Konferences laikā izskanēja arī ideja, ka Latvija varētu būt pirmā valsts, kur būtu iespēja ieviest hipermodālus, proti, ne tikai dažādu transporta veidu, bet arī digitāli integrētus savienojumus un kļūt par visu transporta mezglu centru reģionā.
Zviedrijas dzelzceļa operatoru asociācijas izpilddirektors Bjorns Vesterbergs pauda, ka transporta un loģistikas nozare, tostarp dzelzceļa sektors, saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Kravu pārvadājumu organizēšanā arvien lielāka loma ir digitalizācijai, un daudzi uzņēmumi pasaulē jau ir ieviesuši jaunās tehnoloģijas, tādējādi veicinot pārvadājumu nozares attīstību. “Patlaban tiek attīstīti multimodālie transporta savienojumi, liela loma turpmāk būs tā dēvētajiem hipermodālajiem jeb digitalizētajiem savienojumiem, un Latvija varētu būt pirmā valsts, kas šādus savienojumus ievieš,” uzsvēra Vesterbergs. Īpaši būtiski tas ir arī kontekstā ar Eirāzijas savienojumiem, jo “Jaunā zīda ceļa” paplašinājumi arī kļūst digitālāki, nekoncentrējoties tikai uz fiziskajiem transporta savienojumiem.
Runājot par Latvijas lomu tranzīta savienojumos, Vesterbergs uzsvēra “Rail Baltica” projekta nākotnes potenciālu, kā arī sadarbības aktivizēšanu ar Zviedriju, paplašinot prāmju satiksmi un palielinot vidēja mēroga konteineru pārvadājumu apjomus. “Rīga ir ļoti labā pozīcijā, īpaši nākotnes kontaktiem ar Zviedriju.”
Par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību un nākotnes iespējām stāstīja “Belintertrans – Transport-Logistics Center” ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Jančevskis, uzsverot, ka jau līdz šim labās sadarbības ietvaros ar Latviju ir izdevies palielināt pārvadājumu apjomu, un nākotnē tiem ir potenciāls vēl vairāk palielināties. Kā veiksmīgu savstarpējās sadarbības projektu Jančevskis minēja ekspresvilcienu, kas kravu starp abu valstu galvaspilsētām pa dzelzceļu var nogādāt mazāk nekā diennakts laikā – un tas ir ātrāk nekā sākotnēji prognozētais laiks. Viņš uzsvēra, ka šim projektam noteikti sekos citi, tomēr vienlaikus jāatvieglo procedūras, kas saistītas ar robežu šķērsošanu, jo tās ietekmē pārvadājumam nepieciešamo laiku un izmaksas.
Jāpārvar šķēršļi
Pārrunājot riskus, kas kavē turpmāko attīstību, “LDz” meitasuzņēmuma SIA “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols atgādināja, ka Latvija atrodas uz Eiropas Savienības ārējās robežas, kas palielina atbildību par visu Eiropas Savienības politikas dokumentu ievērošanu, un tas dažus sadarbības jautājumus transporta jomā padara par izaicinājumiem. Vienlaikus ir daudz politikas instrumentu, kas atrisinātu atsevišķus sadarbības šķēršļus, uzlabojot procedūras, – piemēram, digitalizācija, kur Latvija jau ir starp līderiem dzelzceļa nozarē.
Noslēdzot konferenci, eksperti dalījās pārdomās, kādi soļi Latvijai būtu jāsper, lai tā kļūtu par reģiona izcilības centru un līderi starptautiskajos transporta savienojumos. Izskanēja ierosinājumi attīstīt līdzšinējās sadarbības saites ar partneriem, veidot sakarus un piedāvāt pakalpojumus vienotā pakotnē, kā arī piedāvāt dažādu veidu preču pārvadājumus. Eksperti bija vienisprātis, ka dažādu procedūru atvieglošanai ir nepieciešama aktīva rīcība, lai pārvarētu šķēršļus, kas kavē ceļu uz sasniegumiem.
