Ne tikai jaunas robežas… Kāpēc šīs pašvaldību vēlēšanas ir svarīgākas par iepriekšējām 15
Ināra Egle, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldību vēlēšanas šā gada 5. ne tikai jūnijā izmainīs Latvijas novadu karti, bet arī ienesīs pārmaiņas reģionālajā politikā, kurā varētu ienākt jauna politiķu paaudze. Tagadējo 119 pašvaldību vietā būs 42 pašvaldības – vēlēšanas notiks 35 novados un sešās valstspilsētās. Rīgā tās jau bija pērn.
Daļa domju priekšsēdētāju šajā amatā vada pēdējās nedēļas – izteikts vairākums no viņiem kandidē vēlēšanās, bet daudzi – ne vairs kā sarakstu līderi, kas jau ir signāls tam, ka paaudžu maiņai vietējā politikā noskaņojas arī partijas. No visiem pašvaldību vadītājiem vēlēšanās nestartē 15 vietējie līderi.
Gaidāmās vēlēšanas ir kā pagrieziena punkts starp aizvadītajām desmitgadēm pašvaldību darbībā un jauno dzīvi, kas sāksies jau lielajos novados un valstspilsētās – tas ir nosaukums, ar kuru tika aizstāts agrākais lielo pilsētu apzīmējums “republikas pilsētas”. Līdz šim tās bija deviņas – Rīga, Daugavpils, Jūrmala, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.
Reformas sagatavošanas laikā tām pievienoja arī Ogri. Jēkabpils, Ogre un Valmiera ir apvienotas ar apkārtējiem novadiem. Līdz ar izmaiņām novadu kartē varētu notikt arī paaudžu maiņa vietējā politikā, jo daudzu kandidātu sarakstu galvgalī ir jauni uzvārdi, bet arī tie pieredzējušie mēri, kuri vēl startē ar pirmo numuru, vairs nevar justies tik pārliecināti par izredzēm vēlreiz vadīt novadu vai pilsētu, jo vairāku pašvaldību apvienošana ir palielinājusi konkurenci.
Tās iznākums būs zināms jūnijā, kad varēs redzēt, kuriem politiskajiem spēkiem izdevies veiksmīgāk izveidot valdošās koalīcijas un iegūt vadošos posteņus novados un pilsētās. Tas arī noteiks politisko spēku patieso ietekmi reģionos, kur tā šoreiz varētu sadalīties starp lielāku partiju skaitu. Līdz šim novados spēcīgākā bija Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Reģionu apvienība, bet ne viena, ne otra nav pārstāvētas valdībā.
Vairs ir tikai daži vietvalži, kuri pretendē uz deputāta mandātu arī pēc vairāk nekā 25 gadiem amatā vai pat vadījuši pašvaldības kopš neatkarības atjaunošanas. Šoreiz “Mājas Viesis” uzrunāja tikai tos novadu vadītājus, kuri vēlēšanās vairs nekandidē.
Viņiem katram šis laiks paliks atmiņā ar kaut ko savu – ne tikai ar kopīgi izdzīvotiem braucieniem uz Rīgu, lai protesta akcijās pie Saeimas iestātos par lielāku finansējumu pašvaldībām, vai neseno cīņu par sava novada robežām, kurā iesaistījās arī lielie lauku uzņēmēji ar smago tehniku.
Katram no uzrunātajiem mēriem – Ērgļu novada priekšsēdim Guntaram Velcim, Naukšēnu novada vadītājam Jānim Zumentam, Pāvilostas novada priekšsēdētājam Uldim Kristapsonam un viņa Neretas kolēģim Arvīdam Kviesim – bija savi iemesli, kas pamudināja aiziet no pašvaldību politikas, un savi atšķirīgi plāni, ko vēlētos darīt pēc pilnvaru beigām.
Sapņa piepildījums – asfaltēts ceļš
Ērgļu novada priekšsēdim Guntaram Velcim bija 36 gadi, kad viņš kļuva par Ērgļu pagasta padomes priekšsēdi. Viņš ir ērglēnietis, beidzis Ērgļu pamatskolu, tad Cēsu mūzikas vidusskolu un toreizējo Latvijas Valsts konservatoriju, strādājis Ērgļu bērnu mūzikas un mākslas skolā, plašāk pazīstams kļuva kā kapelas “Propoliss” mūziķis, piedaloties arī “Mikrofona” aptaujās.
Piedāvājums iesaistīties vietējā politikā rezultējās ar 24 gadiem, kas aizvadīti pašvaldības vadītāja amatā. Tagad G. Velcis domā, ka vienam cilvēkam nevajadzētu vadīt pašvaldību ilgāk nekā trīs sasaukumus – tie būtu 12 gadi. Viņš gan apzinoties, ka nav korekti to teikt, ja pats amatā bijis divreiz ilgāk.
“Jaunos vajag laist,” piebilda G. Velcis, kurš Ērgļu novadu izveidoja vēl pirms 2009. gada pašvaldību reformas, vienojoties par apvienošanos ar Jumurdu un Sausnēju. Sapratuši, ka ir jāapvienojas brīvprātīgi, “lai neiekļūtu tajā milzīgajā ķīselī – labāk izveidot pašiem novadu, nekā ļaut sevi samalt miltos”. Toreiz katram, kas apvienojās, deva 200 000 latus infrastruktūras attīstībai.
Priekšsēdis atceras vairākus notikumus, par ko ir prieks – arī par Jumurdas saieta nama atklāšanu Ērgļiem pievienotajā pagastā. Taču kā īpašu notikumu G. Velcis atceras 2013. gada 14. jūniju, kad tika pabeigta Rīgas–Ērgļu autoceļa asfaltēšana, par ko pašvaldība bija cīnījusies daudzus gadus.
Tas iedeva dzīvību šai teritorijai, un pieauga arī uzņēmēju interese par to. Tiesa, tiem uzņēmējiem, kuriem ir ražotnes kā Ērgļos, tā Vecpiebalgas novada Inešos, no Ērgļiem uz Inešiem tālāk jābrauc pa ļoti sliktu zemes ceļu.
“Man nav mode skatīties atpakaļ,” sacīja G. Velcis, kurš nebija noskaņots daudz runāt par pagātni. Katram laikam savs – pirms 20 gadiem bijis vieglāk strādāt, jo tad nebija tik daudz normatīvo dokumentu un birokrātijas. “Taču darbs ir darbs. Dari tik nost. Vienā brīdī ir jāpasaka, ka pietiek,” piebilda G. Velcis, atzīstot, ka nelielā novadā nav kā Saeimā, kur var vēlētājiem pamāt ar roku no ekrāna – te visi iet uz vienu un to pašu veikalu, ikviens var pienākt klāt un pateikt savas domas vai pretenzijas.
Šie ir bijuši vairāk nekā 20 gadi faktiski bez atvaļinājuma, jo uz tālruņa zvaniem jāatbild jebkurā laikā un satikto cilvēku jautājumus nevar ignorēt. Aiziešanai no amata viņš gatavojas bez nožēlas. “Man ir labas sajūtas. Ir jāpadara kaut kas cits vai kādu laiku nav jādara nekas,” piebilda ilggadējais Ērgļu novada priekšsēdis, kura vadītā pašvaldība iekļauta jaunajā Madonas novadā.
Veiksme mantota no kolhozu laikiem
Arī Naukšēnu novada domes priekšsēdētāju Jāni Zumentu pirmo reizi ievēlēja amatā pirms 24 gadiem, kad viņam bija 28 gadi. Arī viņš ir visu mūžu saistīts ar Naukšēniem. Taču atšķirībā no kolēģa J. Zuments skaidri zina, ko vēlas darīt – pāriet darbā uz izpildvaru.
Tā būtu iespēja palikt Naukšēnos un pēc būtības darīt to pašu, ko tagad, bet tikai citā statusā bez iespējām piedalīties jaunā Valmieras novada domes politisku lēmumu pieņemšanā. Katrā tagadējā novada centrā darbu varētu organizēt vietējā pārvalde, kādas jau tagad ir pagastos, bet par to lems jaunā dome. J. Zuments uzskata, ka ir godīgi jau tagad skaidri to pateikt.
Kā zināms, pārvaldes vadītāja un deputāta amati nav savienojami – tie, kas kandidē, bet vēlāk noliek mandātus, savā ziņā māna vēlētājus. J. Zuments pieminēja arī to, ka ievēlēšana domē jau nav garantēta “un tad diez vai kā vēlēšanās izbrāķētais es vairs gribētu pretendēt uz amatu izpildvarā”.
Jānis Zuments pirms ievēlēšanas bija fizkultūras skolotājs un volejbola treneris. Viņš nedomā, ka būtu piedzimis ar vadītājam nepieciešamām īpašībām. Darbā palīdzēja tas, ka viņš jūtas kā īsts Naukšēnu patriots, “kas visam dzīvoja līdzi – priecājos par naukšēniešu panākumiem un pārdzīvoju, ja kādam neveicās”.
Pirmais pārbaudījums bijis Naukšēnu arodvidusskolas slēgšana 1998. gadā. Nevienam nebija skaidrs, ko darīt ar vēsturisko ēku kompleksu un cilvēkiem, kas tajā strādāja. Drosmīgajai idejai skolā izveidot jauniešu pāraudzināšanas jeb sociālās korekcijas izglītības iestādi sākumā bijusi pretestība, bet tas tomēr notika.
Valsts piešķīrusi finansējumu teritorijas sakopšanai, atrasts arī erudīts un apsviedīgs skolas direktors Didzis Čākurs. Tā bijusi iespēja palīdzēt daudziem nelaimē nokļuvušiem bērniem, kuri nekādas problēmas Naukšēniem neradīja, atceras J. Zuments. Ēku kompleksam nebija apkārt sētas, un to var aplūkot arī tūristi. Iestāde pastāv joprojām, taču tagadējā Izglītības un zinātnes ministrijas vadība uz to vairs neskatoties tik atbalstoši.
Naukšēni ir neliela pašvaldība ar daudziem spēcīgiem uzņēmējiem, zemnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem ražotājiem. Bezdarba līmenis te esot ap 3%. Topošajā Pašvaldību likumā paredzēts, ka no 2024. gada visās vietvarās būs jāizveido pašvaldības policija, bet Naukšēnos tā ir jau kopš 1996. gada, novadam ir savi brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kas ir pieprasīti arī ārpus tā robežām.
Veiksmīgas attīstības pamati esot ielikti kolhozu laikos, pēc tam izveidotā paju sabiedrība bijis tas pamats, uz kura bāzes turpināt veiksmīgu saimniekošanu, atzīst J. Zuments. Viņš citu pēc cita sauc nozares, kurās nodarbināti šejienieši, sākot ar graudkopību, dārzeņu audzēšanu, beidzot ar lopkopību – pēdējos gados tieši piena lopkopība vēršas plašumā, jo īsā laikā četri uzņēmēji uzbūvējuši lielas fermas ar 300 un arī 500 govīm.
Lai tas viss notiktu, pašvaldībai ir jārūpējas par kvalitatīvu dzīvi – lai būtu bērnudārzs, komunālie pakalpojumi, labi ceļi un sakopta vide, “jo cilvēki jau pievelkas sakoptai videi”, uzskata J. Zuments. Viņš atzīst, ka daudz kas ir sasniegts arī, “pateicoties sarunām politiskajā virtuvē un varas gaiteņos”.
J. Zuments vairāk nekā desmit gadu bija Latvijas Zemnieku savienībā un ir šai partijai pateicīgs par atbalstu. Tagad viņš tajā vairs nav. Var noprast, ka tas saistīts ar nepieciešamību tuvināties jaunajā Valmieras novadā pašlaik valdošajai partijai “Valmierai un Vidzemei”, lai palīdzētu savam novadam arī pēc vēlēšanām, pieļaujot, ka tai būs liela ietekme jaunajā domē.
Rīdzinieku miera osta
Latvijā ir divas pilsētas, kurām ir sava himna – Liepāja un Pāvilosta. Otrā ir kā miera osta arī daudziem rīdziniekiem. Pāvilostu par savējo sauc arī himnas autori – Uldis Marhilēvičs un Guntars Račs. Divdesmit gadus šo pašvaldību vada Uldis Kristapsons, kurš vispirms bija pilsētas, pēc tam novada priekšsēdis, bet tagad nolēmis pielikt punktu. Gribējis jau to izdarīt pirms astoņiem gadiem, bet tagad beidzot visi apstākļi tā sakrita, ka “tas ir pilnīgi un galīgi”.
Pāvilostas novads līdz ar šīm vēlēšanām beigs pastāvēt, jo tiek iekļauts Dienvidkurzemes novadā, bet tā domes vēlēšanās vairs nevarēs startēt no vēlētāju apvienību sarakstiem. U. Kristapsons nekad nav bijis nevienā partijā un arī nevēlas stāties. Viņam ir bažas, kas ar Pāvilostu notiks, ja no tās jaunajā domē nebūs neviena deputāta. Partiju sarakstos esot vairāki kandidāti no Pāvilostas, bet viņi ir zemākās vietās un, ņemot vērā nelielo iedzīvotāju skaitu novadā, izredzes neesot lielas, jo citās teritorijās šie cilvēki nav tik zināmi.
Nedrošības sajūtu pastiprina tas, ka Pāvilostas novads ir pratis gudri saimniekot un ietaupīt naudu, bet tagad viss finansējums aizies kopējā katlā. Pašvaldības ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju esot vieni no augstākajiem reģionā, sacīja priekšsēdis.
Tas tiesa, te mājvietu atraduši daudzi rīdzinieki, kas novadā ir deklarējušies un maksā arī nodokļus. Taču tas nenotiekot pats no sevis – ir jārada infrastruktūra, patīkama vide, jāizkopj tradīcijas, lai viņi te vēlētos dzīvot. Kad U. Kristapsons sācis vadīt pašvaldību, tā bijusi uz finanšu stabilizācijas robežas ar nodokļu parādiem. Tajā laikā juka laukā zvejnieku akciju sabiedrības, alus darītava, cilvēki zaudēja darbu.
“Man ir tā laime, ka esmu nācis no uzņēmējdarbības vides un zinu, cik grūti tie lati vai eiro nāk, tāpēc uzskatu, ka nauda ir nevis jātērē, bet gudri jāiegulda,” sacīja U. Kristapsons. Viņš piesardzīgi izturas pret pašvaldību aizņemšanos, lai bērniem un mazbēniem nav vecāku ņemtie parādi jāatdod. Zināms, ka jaunajos novados daudzviet apvienojas pašvaldības ar ļoti atšķirīgu finansiālo situāciju. Nelielie novadi ir norūpējušies, ka viņiem tagad būs uzkrautas pilsētu saistības.
Pāvilostas ostas sakārtošana ir tas, ko U. Kristapsons minēja kā pirmo, jo ostas uzņēmēji ir lielākie darba devēji. Pašvaldībā ēkas esot nosiltinātas, sporta laukums uzbūvēts, promenāde izveidota, viņš turpina uzskaitījumu. Tas vislabāk zināms tikai savējiem. Pa visu Latviju Pāvilostas vārds izskanēja pirms pāris gadiem, kad uzņēmējs Argods Lūsiņš jūras krastā bija uzbūvējis peldlīdzekli, kas vairāk līdzinājās būvei.
Pēc rezonanses sabiedrība “māju – kuģi” uzņēmējs pārvietoja dziļāk iekšzemē. Esot gājis visādi, bet “esmu centies būt ar savu mugurkaulu un neprotu locīties”, sacīja U. Kristapsons, kurš visu dzīvi ir saistīts ar Pāvilostu. Nekur projām braukt netaisās, jo te esot viss – meži, jūra. U. Kristapsonam ir arī zvejnieku saimniecība, un viņš, visticamāk, atgriezīsies uzņēmējdarbībā, bet kādu laiku gribētu atpūsties “no visa tā, ko radīja šī nepārdomātā reforma”.
Reformas iespaidā nolēma nekandidēt
Neretas novada priekšsēdis Arvīds Kviesis darbu pašvaldībā atstās pēc 16 vietvarā nostrādātajiem gadiem. Viņa dzimtā puse ir Skaistkalnē, bet 40 gadus jau dzīvo Neretas pusē. Pirms ievēlēšanas par Pilskalnes pagasta priekšsēdētāju strādājis privātuzņēmumā. Pēc iepriekšējās reformas pagasts iekļāvās Neretas novadā, kas savos 12 pastāvēšanas gados esot ļoti mainījies uz labo pusi – ne tikai centrā, bet arī visos pagastos sakārtota infrastruktūra, uzskata A. Kviesis.
Viņš atceras 2016. gada budžeta pieņemšanu, kad budžets bija ievērojami lielāks nekā iepriekšējā gadā. Toreiz izdevies pārliecināt deputātus, ka līdzekļi jāiegulda ielu sakārtošanā, jo mazās pašvaldības Eiropas Savienības fondu finansējumu šim mērķim nevarēja piesaistīt. Tā katru gadu tiek atjaunota kāda iela, trotuārs vai laukums. Šogad plānots novadu ielu sakārtošanu pabeigt. Katram projektam esot savs stāsts, bet prātā palicis kāds starpvalstu projekts kopā ar Lietuvas un Baltkrievijas kolēģiem. Uzvarot konkursā izdevies uzbūvēt estrādi Ērberģē.
A. Kviesis ir pārliecināts, ka Neretas novads nepaliks bez pārstāvniecības jaunā Aizkraukles novada domē, jo Neretai esot savs spēcīgs saraksts, no tā politikā varētu ienākt jauni un izglītoti cilvēki. Zināms, ka neretieši izveidoja savu komandu vēlēšanās, kura startēs no partijas “Apvienība Iedzīvotāji”, kuru par savu izvēlējusies arī kāda lauku pašvaldību domubiedru grupa Jēkabpils novadā. Taču jaunās domes sākumu A. Kviesis neprognozē vieglu, jo tajā varot ievēlēt cilvēkus no daudziem sarakstiem. Tad paies laiks, kamēr sastrādāsies. Viņam arī ir bažas, ka vara attālināsies no iedzīvotājiem, jo lielas pašvaldības vadītājs fiziski nevarēs tā aizbraukt uz pagastiem un satikties ar iedzīvotājiem, kā tas ir iespējams tagad.
“Katram pašam jāzina, kad aiziet, jājūt tas laiks. Man tas bija brīdis, kad sāka īstenot administratīvi teritoriālo reformu. Tas ir sākums jaunam laikmetam pašvaldību dzīvē. Tā ir laba iespēja arī man sākt kaut ko jaunu,” sacīja A. Kviesis, kurš neesot reformas pretinieks, jo apzinoties, ka valsts nevar atļauties pašvaldību administratīvajos izdevumos tērēt tik lielus līdzekļus.
No politikas A. Kviesis neaizies, jo paliek “Vienotības” biedrs. Uz vaicāto, vai piederība partijai nav traucējusi, A. Kviesis atbildēja, ka tajā saskata vairāk plusus – ar partijas atbalstu ir labiekārtots arī Neretas parks, trotuārs pie vidusskolas, veikti uzlabojumi Sociālās aprūpes centra infrastruktūrā. Te jāatgādina, ka savulaik valdošie politiskie spēki atklāti izmantoja iespējas atbalstīt savu mēru pārstāvētās pašvaldības un par to stāstīja iedzīvotājiem.
A. Kviesis neplānojot strādāt vietējā pārvaldē. Pēc pilnvaru beigām pievērsīsies radošam darbam. Iespējams, uzrakstīs vēl kādu grāmatu un strādās savā saimniecībā. Viņš atskārtis, ka savulaik bija pēdējais Pilskalnes pagasta priekšsēdētājs, jo 2009. gada reformas laikā pagastu iekļāva jaunajā novadā. Tagad būšot pēdējais Neretas novada vadītājs un arī pēdējais Sēlijas novadu apvienības* priekšsēdētājs.
Neretas novads ir daļa no Sēlijas, kuras labā kopā ar citiem pašvaldību vadītājiem esot daudz izdarīts. “Gribu pateikties visiem, kas stiprināja Sēlijas identitāti. Vislielākais paldies Valsts prezidentam Egilam Levitam. Viņš ir pirmais no valsts prezidentiem, kurš pievērsis tik lielu vērību piemirstajai Sēlijai,” uzsvēra A. Kviesis. Valsts prezidents Saeimā iesniedza “Latviešu vēsturisko zemju likumu”, kas pēc tā pieņemšanas noteiks, ka Sēlija būs Latvijas piektais kultūrvēsturiskais novads.
* Sēlijas novadu apvienībā ir Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novads. Tie visi ir iekļauti jaunajos novados un beigs pastāvēt kā pašvaldības ar savu vēlētu lēmējvaru – domi.
Uzziņa
Pašvaldību vēlēšanas 2021. gadā
Vēlēšanas notiek 5. jūnijā 35 novados un sešās valstspilsētās (Rīgā vēlēšanas nenotiek)
Uz 683 deputātu vietām ir pieteikts 5581 kandidāts 324 sarakstos
Visvairāk sarakstu iesniegts:
Ropažu novadā – 14 saraksti
Jūrmalā – 13 saraksti
Ogres novadā – 12 saraksti
Mārupes novadā – 11 saraksti
Aizkraukles novadā, Ķekavas novadā, Cēsu novadā, Daugavpils pilsētā un Jelgavas pilsētā – desmit saraksti katrā pašvaldībā
Vismazāk – trīs saraksti – iesniegti Valkas un Ventspils novadā
Iedzīvotāju skaita ziņā vislielākais ir Ogres novads – 61 378 iedzīvotāji, vismazākais – Valkas novads ar 8571 iedzīvotāju
Visvairāk kandidātu dzīvo:
Ogres novadā – 242
Jēkabpils novadā – 218
Ropažu novadā – 208
Rīgā – 191 kandidāts (Rīgā vēlēšanas notika jau 2020. gadā)
Jūrmalā – 191
Bauskas novadā – 187
Cēsu novadā – 186
Ķekavas novadā – 182
Tukuma novadā – 174
Aizkraukles novadā – 160
Jelgavas novadā – 159
Siguldas novadā – 159
Jelgavā 1– 58
Talsu novadā – 158
Valmieras novadā – 151
Dati: Centrālā vēlēšanu komisija
Interesanti
Pašvaldību vēlēšanās no 117 tagadējiem domju priekšsēdētājiem nekandidē:
Aknīstes novada priekšsēdētāja Vija Dzene
Amatas novada priekšsēdētāja Elita Eglīte
Apes novada priekšsēdētājs Jānis Liberts
Auces novada priekšsēdētāja Vija Keršus
Beverīnas novada priekšsēdētājs Jānis Fūrmanis
Ērgļu novada priekšsēdētājs Guntars Velcis
Ilūkstes novada priekšsēdētājs Stefans Rāzna
Naukšēnu novada priekšsēdētājs Jānis Zuments
Neretas novada priekšsēdētājs Arvīds Kviesis
Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Pētermanis
Pāvilostas novada priekšsēdētājs Uldis Kristapsons
Raunas novada priekšsēdētāja Evija Zurģe
Strenču novada priekšsēdētājs Jānis Pētersons
Vaiņodes novada priekšsēdētājs Visvaldis Jansons
Varakļānu novada priekšsēdētājs Māris Justs
• Dundagas novada domi rosināts atlaist, tās bijušais priekšsēdētājs Aldis Felts arī nekandidē vēlēšanās.
