Pasaules banka: augstskolas jāfinansē atbilstoši darba rezultātiem un attīstības iecerēm 1
Pārmaiņas Latvijas augstākās izglītības finansēšanā ieviešamas pakāpeniski, aizvien vairāk sasaistot finansējumu ar augstskolu sasniegumiem, turklāt nepieciešams būtiski palielināt valsts budžeta dotāciju augstskolām.
Tie ir galvenie secinājumi, kas radušies Pasaules bankas (PB) ekspertiem, kuri pētīja esošo augstskolu finansēšanas kārtību un ieteica risinājumus, kā to uzlabot. PB pārstāvji – Pasaules bankas vecākā izglītības speciāliste Nina Arnholda, Vācijas Augstākās izglītības centra direktors Franks Cīgels, Nīderlandes Augstākās izglītības politikas pētniecības centra direktors Hanss Vosensteins un Tamperes universitātes pasniedzējs Jusi Kivisto – secinājuši: lai augstskolas attīstītos, tām jāpiešķir nauda ne tikai par studentu apmācīšanu, tātad budžeta vietām, bet tās jāfinansē atbilstoši darba rezultātiem un attīstības iecerēm. Augstskolu finansēšana, ņemot vērā to darba rezultātus, nozīmē, ka tiktu vērtēta arī augstskolas darbība zinātnē, tās ietekme uz tautsaimniecības attīstību, spēja smelties naudu ne tikai valsts un studentu kabatā, bet arī citos finanšu avotos. Ja valdība atbalstīs PB ierosinājumu īstenošanu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būs jālemj par konkrētiem kritērijiem, pēc kuriem vērtēs augstskolu sasniegumus. PB eksperti uzskata: daļai kritēriju būtu jābūt vienādiem visām augstskolām, bet daļai – individuāliem, ņemot vērā katras izglītības iestādes specifiku. Viens no veidiem, kā varētu mērīt augstskolas darba efektivitāti, ir pētīt, cik pelna to absolventi.
Vajag miljonus
PB eksperti darbu sāka pagājušā gada nogalē, un par viņu darbu samaksāti 200 000 eiro. Gana liela summa, tāpēc svarīgi, lai ekspertu ieteikumi tiktu ņemti vērā. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete atzīst: galvenais šķērslis pārmaiņu īstenošanai ir finansējuma trūkums. Eksperti izstrādājuši trīs scenārijus jaunā modeļa ieviešanai. Pirmais paredz, ka finansējums būtiski pieaug, otrais – ka pieaug nedaudz, bet trešais – ka nepieaug nemaz. Kaut arī IZM prasīs valdībai papildu finansējumu augstākajai izglītībai, “mums jābūt gataviem visiem scenārijiem”. Tātad ministre pieļauj, ka papildu finansējumu varētu arī nesaņemt. IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa toties teic, ka trešo modeli IZM pagaidām neizskatot. Viens no pirmajiem darbiem, kas būtu jāveic augstskolām, saņemot papildfinansējumu, ir mācībspēku algu palielināšana. No nākamā gada budžeta jaunajās politikas iniciatīvās IZM augstākajai izglītībai prasījusi 27 miljonus eiro; augstskolu finansēšanai sola novirzīt arī struktūrfondu līdzekļus. Iecerēts, ka uz finansējumu attīstībai varēs pretendēt visas augstskolas, arī privātās.
Eksperti norādījuši: esošais augstskolu finansējuma apjoms neatbilst mērķiem, kas augstskolām būtu jāsasniedz. Tātad valsts tām izvirza gana augstas prasības, bet naudu to izpildei nedod. J. Kivisto: “Piemēram, ja augstskolas saņemtu vairāk naudas pētniecībai, tad arī to darba rezultāti šajā jomā būtu labāki.” F. Cīgels piebilst: nebūtu pareizi vienkārši “iemest sistēmā” lielāku naudu, papildu piešķīrums jāsaista ar augstskolu darba rezultātiem. Eksperti iesaka jauno sistēmu ieviest pakāpeniski. H. Vosensteins teic: “Šoka terapija nav labākais veids jaunā modeļa ieviešanai. No vecā modeļa jāatsakās pakāpeniski.” Piemēram, sākotnēji finansējums budžeta vietām joprojām varētu būt 80 procenti no valsts devuma augstskolām.
Arī IZM iecerējusi PB ieteiktās pārmaiņas ieviest pakāpeniski, taču nekavējoties. Jau slēdzot līgumus par valsts budžeta finansējumu nākamajam gadam, tajos būs paredzēts ne tikai no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits, bet arī zinātnes bāzes finansējums. Nākotnē līgumos ar augstskolām paredzēts noteikt arī mērķus, kas tām jāizpilda. PB eksperti cita starpā norāda: visā Eiropas Savienībā augstskolas arvien vairāk kļūst finansiāli atkarīgas no Eiropas struktūrfondu devuma, bet Latvijā šī atkarība ir sevišķi izteikta. PB eksperti arī secinājuši: Latvijā ir viena no lielākajām augstskolu finansiālajām autonomijām Eiropā, taču būtu jāuzlabo augstskolu finanšu pārskatu kvalitāte.
Studijas – dārgas un nepieejamas
PB eksperti rosina apsvērt, vai nebūtu jāmaina esošā sistēma, kurā daļa studentu nemaksā par studijām neko, jo iekļuvuši tā sauktajā budžeta grupā, bet daļa sedz pilnu studiju maksu. Šo ekspertu ieteikumu I. Druviete kategoriski noraida: šāda pieeja varētu samazināt studentu skaitu, kas nav pieļaujams. Jāvirzās uz bezmaksas augstāko izglītību visiem. Šis solījums nav nekas jauns, taču, kad jautāju, cik tad ilgi virzīsimies, skaidru atbildi nesaņēmu. Jāpiebilst, ka arī eksperti norāda: budžeta vietu piešķiršana, ņemot vērā mācību sasniegumus, nevis ģimenes finansiālo stāvokli, samazina iespējas studēt jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm. J. Kivisto teic: finansiāli atbalstot studentus, būtu jāņem vērā ne tikai sekmes, bet arī nepieciešamība saņemt valsts atbalstu. F. Cīgels atzīst: daļai sabiedrības pārstāvju augstākā izglītība Latvijā ir nepietiekami pieejama. Viņaprāt, mazāka studiju maksa, ko maksātu visi, pieejamību nevis samazinātu, bet gan palielinātu. Esošajā budžeta vietu sistēmā F. Cīgels par labu atzīst vien to, ka budžeta vietas tiek piešķirtas, ņemot vērā pieprasījumu pēc speciālistiem darba tirgū. Pēc ekspertu domām, jāmaina arī studiju kreditēšanas sistēma, atsakoties no privātiem galvotājiem. Daļa studētgribētāju nevar tikt pie studiju kredīta tāpēc, ka nevar atrast bankai pieņemamu galvotāju.
IZM izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par Pasaules bankas pētījuma rezultātiem un priekšlikumiem jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai un turpmāko nepieciešamo rīcību”, ko drīzumā paredzēts izskatīt valdībā.
Viedokļi
Vai nebūtu taisnīgāk, ja studiju maksu, bet krietni mazāku, maksātu visi, kā to iesaka PB eksperti?
Kirils Solovjovs, Latvijas Studentu apvienības prezidents: “Mēs nepiekrītam PB ekspertiem. Atbalstām ministrijas nostāju, ka vajadzētu būt tā, ka studiju maksu nemaksā neviens. Tad nebūtu vairs jāuztraucas, ka izglītība nav pieejama. Par to, vai tas notiks tiešām tuvākajos gados, varēsim objektīvāk spriest, kad būs zināms nākamais izglītības ministrs un pieņemts nākamā gada budžets, kurā paredzēts finansējums bezmaksas studijām doktorantūrā.”
Inese Kaļiņina, Daugavpils Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja: “Domāju, ka Pasaules bankas ekspertu viedoklis nav jāatbalsta, jo virzāmies taču uz bezmaksas augstāko izglītību! Taču, kamēr tā nav ieviesta, studentam iespēja tikt budžeta grupā vai vēlme tajā palikt, ir kā pamudinājums būt čaklākam studijās. Piešķirt budžeta vietas, ņemot vērā sociālo stāvokli, nebūtu pareizi. Valsts stipendijas jau tiek dalītas, ņemot vērā ne tikai sekmes, bet arī sociālo stāvokli. Turklāt mazturīgiem studentiem sedz pusi no studiju maksas.”
