Bīstamais vieglums: maztauku produktos bieži vēl vairāk cukura 0
Pārtikas ražotāji arvien biežāk piedāvā produktus, kuru tradicionālajā receptūrā ieviestas izmaiņas, lai tie būtu veselīgāki. Vienos ir maz tauku, citos nav cukura, sāls vai glutēna. Taču vēlmei par katru cenu samazināt ogļhidrātu vai taukvielu īpatsvaru mēdz būt ne tikai ieguvumi, bet arī savas ēnas puses.
“Light” speķītis ar majonēzi
Uztura un ājurvēdas speciāliste Guna Vilka uzskata, ka ne vienmēr tieši tauki padara mūs resnus, beztauku vai maztauku produkti dažkārt slēpj viltīgu noslēpumu: “Psiholoģiskais triks ir vienkāršs – redzot uz iepakojuma šo uzrakstu, pircējs nospriež, ka, to ēdot, arī viņam pašam būs mazāk tauku. Liekā svara vaininieks patiesībā ir cukurs un tā nesējs – insulīns. Tas ir hormons, kuram viena no funkcijām ir spēja sintezēt taukus. Ēdot daudz cukuru saturošu produktu, insulīns lieko enerģiju novieto rezervēs, respektīvi, taukos.”
Uztura speciāliste par visbīstamākajiem uzskata tieši tos maztauku produktus, kuros nereti ir ļoti daudz cukura: “Lai uz produkta iepakojuma varētu rakstīt – diētisks (angliski mēdz apzīmēt ar “light”), tam jāsatur par 30% mazāk tauku nekā oriģinālam. Āķis slēpjas citur: tauki ir viens no garšas radītājiem. Lai produkts bez taukiem būtu garšīgs un to pirktu, ražotājam jāpievieno garšas pastiprinātāji, cukurs vai, vēl sliktāk, sintētiskais saldinātājs. Saldinātāji, manuprāt, traumē mūsu garšas kārpiņas. Ķermenis saņem signālu – salds, bet tam nekas neseko. Un gribas ēst vēl un vēl.”
Tā jau ir, ka cilvēki, izvēloties pārtikas produktus, mēdz vadīties pēc maldīgiem pieņēmumiem. Piemēram, “beztauku” nenozīmē, ka produktā nav daudz kaloriju. Tikai tāpēc, ka produkts nesatur taukus, tas nenozīmē, ka tas ir veselīgs, un otrādi. Piemēram, jogurts tiek uzskatīts par veselīgu produktu, bet tajā pašā laikā daudzi beztauku jogurti satur daudz cukura vai pat sintētiskās krāsvielas.
Tomēr uztura speciāliste Ksenija Andrijanova uzskata, ka bailes no šiem produktiem ne vienmēr ir pamatotas. Piemēram, pienu pārstrādes procesā var attaukot, neizmainot tā kvalitāti, tādēļ vājpiena produkti ir laba izvēle tiem, kas rūpējas par savu svaru un holesterīna līmeni.
“Diemžēl daudzi nevēlas mainīt savus ēšanas paradumus. Tā vietā, lai ēstu īstus, pilnvērtīgus produktus, kuru sastāvā ir tauki, bet mazā daudzumā, viņi izvēlas saēsties produktus ar samazinātu tauku daudzumu. Cilvēkiem gribas gan turpināt daudz ēst, gan neuzņemt no ēdiena visu, ko tas sniedz. Arī piesātinātie dzīvnieku valsts izcelsmes tauki, ko satur sviests, krējums un siers, veselam cilvēkam nav kaitīgi, ja vien tos ēd ar mēru un ja uzturā lieto pietiekami daudz augļu un dārzeņu,” domā K. Andrijanova.
Ko likt cukura vietā?
Pērn Veselības ministrija ierobežoja pārcukuroto pārtikas produktu klāstu skolās, ārstniecības un ilgstošās aprūpes iestādēs. Taču arī pirms tam daudzi pircēji veikalos rūpīgi pētīja produktu iepakojumu, lai noskaidrotu pievienotā baltā cukura daudzumu un izvēlētos tādu, kur tā mazāk vai nav vispār. Lai veicinātu veselīga dzīvesveida un uztura paradumus, daudzi pārtikas ražotāji, piemēram, “Valio” un “Food Union”, sākuši cukura daudzuma samazināšanas programmu, pārskatot receptūru un apņemoties pakāpeniski samazināt tā daudzumu savos produktos par 30% (tas atbilst Ministru kabineta noteikumiem par uztura normām bērnudārzu un skolu audzēkņiem). Līdzīga cukura samazināšanas programma norit arī Somijā.
K. Andrijanova norāda, ka tā ir atzīstama prakse, taču veikalu plauktos atrodami arī produkti, piemēram, jogurts, ar samazinātu kaloriju daudzumu, kam cukura vietā pievienoti saldinātāji, krāsvielas, jo bez tiem jogurts būtu negaršīgs. Līdz ar to šie produkti nav ieteicami, it īpaši bērniem. Ir pētījumi, kas apliecina, ka saldinātāji nekaitē veselībai, bet ir arī tādi, kas pierāda pretējo. Tiem, kas nevēlas lietot cukuru, uztura speciāliste iesaka izvēlēties dabisko augu valsts saldinātāju – stēviju.
“Jaunākajā Oksfordas medicīnas žurnāla numurā cukurs un mākslīgie saldinātāji tiek asociēti ar lieko svaru. Ājurvēda kā alternatīvu saldajai garšai piedāvā lakricu, fenheli, arī mūsu pašu vīgriezes,” komentē G. Vilka.
Taču arī dabiska cukura alternatīva receptūrā ne vienmēr garantē, ka produkts būs veselīgs. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes speciālistu 2014. gadā veiktais pētījums par akril- amīda samazināšanas iespējām rudzu maizē apliecināja, ka cukura daudzums nav galvenais cēlonis akrilamīda klātbūtnei maizē. Izrādās, to būtiski ietekmē žāvētu augļu piedeva.
Akrilamīds ir viela, kas var veidoties cieti saturošos produktos, tos apstrādājot augstā temperatūrā – cepot, fritējot un grauzdējot. Maizē vislielākā akrilamīda koncentrācija ir garozā. Jāpiebilst, ka Starptautiskā vēža izpētes aģentūra akrilamīdu atzinusi par potenciāli kancerogēnu vielu.
Uzmanību – slepenie resninātāji!
G. Vilka min vairākas rūpnieciski ražotu produktu sastāvdaļas, kas veicina liekā svara veidošanos. Viens no tiem ir nātrija glutamāts, ko visvairāk satur rauga ekstrakti, pusfabrikāti – ātri pagatavojamās zupas un mērces, garšvielu sāls, čipsi. Saskaņā ar ājurvēdu liekā svara profilaksē liela nozīme ir arī rūgtajai, asajai un savelkošajai garšai, kas piemīt, piemēram, dārzeņiem un rūgtiem augiem, jo tās gremošanas sistēmai liek strādāt pastiprinātā režīmā. Ja ražošanas procesā šīs vērtīgās rūgtvielas tiek nomāktas ar cukuriem vai garšas pastiprinātājiem, gremošanas process kļūst lēnāks un tauki nevis “sadeg”, bet uzkrājas.
“Īsti aptaukotāji ir pārtikas produkti, ko piedāvā ātrās ēdināšanas uzņēmumi. Šķiet, kas tad tur īpašs – baltmaizīte, kam pa vidu kotlete vai cīsiņš. Ieskrien bistro, paķer ēdienu un skrien tālāk. Lai apēstu maltīti, kas satur vidēji 800 kaloriju, pietiek ar trim minūtēm! Bet, lai ķermenis un gars būtu apmierināts, lai rastos sāta sajūta, vajadzīgas vismaz 20 – 30 minūtes! Tāpēc jau apmeklētāji šajās ēstuvēs tik bieži izvēlas lielas porcijas. Šādi uztura paradumi neveicina tā saukto laimes hormonu izdalīšanos. Tas notiek tikai tad, ja ēdiens tiek uzņemts apzināti,” saka Guna Vilka.
