Nē, tie nav fizikas skolotāji! Atklāj, cik daudz un kuru priekšmetu mācībspēku trūkst Rīgā 40
“Rīga nav nekāds izņēmums, tāpat kā citur Latvijā arī galvaspilsētā trūkst skolotāju, šobrīd skolās trūkst apmēram 100 pedagogu,” TV24 raidījumā “Ziņu TOP. Rīga runā” izteicās Laima Geikina, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja (neatkarīgā deputāte), Kustība “Par!”.
Vakanču ir vēl vairāk.
Mūzikas, sporta, latviešu valodas, pirmsskolas skolotāju trūkst visvairāk.
Mēs ļoti mērķtiecīgi strādājam, lai piesaistītu STEM skolotājus un izveidotu šo STEM ekosistēmu Rīgā. Esam izveidojuši unikālu piedāvājumu, kur integrējam interešu izglītības iestādes, kas palīdz mācībās formālās izglītības iestādēm un tas vainagojas ar to, ka šajā ziņā mēs kaut kā tiekam galā.
Viņa gan norāda, ka par izglītības sistēmu visu jādomā kopumā, ne tikai izceļot konkrētus priekšmetus.
Jau ziņots, ka “labs skolotājs ir tāds, kurš spēj ieinteresēt,” trešdien uzrunā Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonijā pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidents norādīja, ka bieži vien informāciju, datus, gadaskaitļus un formulas mūsdienu bērni un jaunieši prot atrast daudz ātrāk nekā pieaugušie, taču atrast motivāciju bieži vien ir grūtāk.
”Motivāciju vismaz šobrīd nevar piespēlēt ne mākslīgais intelekts, ne kāda moderna viedierīce. Vēlmi izzināt, attīstīties, tiekties uz jaunām virsotnēm var dot tikai ģimene, skola un skolotāji,” sacīja prezidents.
Tāpat viņš atzīmēja, ka labs skolotājs ne tikai uz bērniem skatās, bet viņus ierauga, ne tikai klausās, bet sadzird. Tāpat labs skolotājs ne tikai māca to, ko pats grib iemācīt, bet mēģina izzināt, ko tad grib bērni, un palīdz viņiem gribēt vairāk.
Rinkēvičs atzīmēja, ka īpaši svarīgi šo gribu radīt jauniešos, kas šķietami negrib neko un netic sev nemaz, un šādu bērnu nav maz. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka pedagogi spēj viņus pārvērst par tiem bērniem, kas ir gatavi noticēt, ka viņi uz kaut ko ir spējīgi.
Kā trešo laba skolotāja pazīmi prezidents minēja to, ka pedagogs nav pazaudējis bērnu sevī, toties bērniem un jauniešiem ļauj pieaugt, mēģināt, kļūdīties, mācīties.
Savukārt kā ceturto laba skolotāja pazīmi prezidents nosauca spēju pieņemt, ka viņa mācību priekšmets nav vienīgais, labākais un pareizākais, kā arī nenoniecināt bērnus, kurus viņa stundas īpaši neaizrauj. Viņaprāt, svarīgākais ir nevis tas, kas bērnam nepatīk un neinteresē, bet gan tas, kas viņu interesē.
”Kas zina – varbūt jaunietim, kurš dievina latviešu literatūru, bet necieš fiziku, tomēr būs interesanti padomāt, cik ilgā laikā pie konkrētas gaisa temperatūras bija jāizkūst vai jāsalūst tam ledus gabalam Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā”. Svarīgi, lai Lāčplēša dienā nav kāds, kas svinētu Lāčplēša dzimšanas dienu,” sacīja prezidents.
Tāpat, prezidenta ieskatā, labs skolotājs ir arī labs kolēģis. ”Labam skolotājam kolēģis nav konkurents, bet gan sabiedrotais. Un labs skolotājs piedalās izglītības sistēmas pilnveidē,” sacīja Rinkēvičs.
Prezidents norādīja, ka, apmeklējot skolas Latvijā, viņam ir prieks dzirdēt, ka daļa no skolotājiem, redzot, ka kaut kas mācību programmā nav līdz galam labi, nāk, piedalās un to labo.
Prezidents uzsvēra, ka pedagogi, pie kuriem nonāks Ata Kronvalda balva, nāk gan no pilsētām, gan no novadiem. Šie pedagogi māca gan eksaktās zinātnes, gan sociālās zinātnes, gan valodas, kā lielās, tā mazās skolās. ”Tas nozīmē, ka nav vienas pareizās vietas, kur rodas labi skolotāji,” sacīja prezidents.
Kā ziņots, trešdien Rīgas pilī Ata Kronvalda fonds un Valsts prezidents apbalvoja izcilākos skolu kolektīvus un skolotājus pagājušajā mācību gadā.
Šogad balvas tika pasniegtas Latvijas skolu reitinga, Zvaigžņu reitinga un Ata Kronvalda balvas laureātiem.
Ata Kronvalda balvu par skolēnu motivēšanu sasniegt izcilus rezultātus saņēma seši pedagogi, tostarp Riebiņu vidusskolas vēstures skolotāja Ārija Pudule, Rīgas franču liceja franču valodas skolotāja Inta Murāne un J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas vācu valodas skolotājs Kirils Soklakovs.
Tāpat balvu saņēma Jaunogres vidusskolas bioloģijas skolotāja Anna Roddate, Cēsu Valsts ģimnāzijas kultūras un mākslas skolotājs Māris Bušmanis un Daugavpils zinātņu vidusskolas fizikas skolotāja Larisa Koroševska.
Fonds jau 35.gadu piešķir balvu, kurā tiek apzināti izcili pedagogi no visas Latvijas. Skolotāji, zinātnieki un studenti ar ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā.
Līdz 2024.gadam šo balvu ir saņēmuši 179 pedagogi.
