Ne televīzijā, ne radio šogad jaunu kultūras pārraižu nebūs 0
Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā kultūras pro-grammu piedāvājums šogad pamatā palicis iepriekšējais. Arī 2012. gadā visi, kas interesējas par latvisko dzīvesziņu, Latvijas Radio varēs klausīties tradicionālajam latviskajam mantojumam veltīto “Laika rata riti”, bet par kultūru vispār – raidījumu “Kultūras rondo”.
Tāpat sevišķi pārsteigumi nav gaidāmi televīzijā: raidījumi “100 g kultūras”, “Ielas garumā”, “100 g kultūras. Kinoklubs”, “100 g kultūras. Nacionālie dārgumi”. Turpināsies iepriekš aizsāktā tematisko mēnešu tradīcija. Jūlijs paies folkloras festivāla “Baltica 2012” zīmē, aprīlis – “Lielā Kristapa”, bet marts tiks veltīts Lielajai mūzikas balvai.
Tostarp nesenā iedzīvotāju aptauja, ko veica pērn janvārī izveidotā Sabiedriskā konsultatīvā padome, kura pārstāv 43 nevalstiskās organizācijas, liecina – cilvēki gribētu vairāk jaunu kultūras raidījumu un tieši – par tradicionālo kultūras mantojumu un latvisko dzīvesziņu. Jaunajā sabiedriskajā pasūtījumā tādi gan nav iekļauti.
Auditorijas viedokli neņem vērā
“Nav tādu instrumentu, ar kuriem šobrīd varētu izmērīt, vai sabiedrības prasība pēc kultūras pārraidēm ir nodrošināta,” situāciju skaidro Sabiedriskās konsultatīvās padomes pārstāve Rasma Pīpiķe. Šī organizācija tika izveidota ar mērķi informēt par sabiedrības vēlmēm Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), kas pārrauga programmu saturu.
NEPLP pārstāve Dace Buceniece uzskata – būtu vajadzīgi ne vien jauni kultūras raidījumi, bet arī kvalitatīva to satura izvērtēšana. Iemesls, kāpēc programmu izvērtēšanas un veidošanas procesā sabiedrības viedoklis izpaliek, ir tas, ka Padome nevar atļauties to noskaidrot. “Tagad mūsu rīcībā vairs ir tikai kvantitatīvie rādītāji – dati par raidījumu reitingiem no TNS,” ainu ilustrē D. Buceniece, kura ir priecīga par SKP veikto iedzīvotāju aptauju.
Tiesa, uz jautājumu – kāpēc, pamatojoties uz tās rezultātiem, NEPLP nav licis radio un televīzijai sagatavot jaunas kultūras pārraides, D. Buceniece atbild – padomei nav tiesību to pieprasīt. “Televīzija un radio ir redakcionāli neatkarīgi un paši lemj, kādas pārraides piedāvāt. Mēs nosakām kvantitatīvo sadalījumu, piemēram, to, ka konkrēts procents no satura tiek veltīts kultūrai,” padomes kompetences skaidro D. Buceniece.
Savukārt SKP pārstāve R. Pīpiķe uzskata, ka šādai programmu izvērtēšanai nepietiek vien ar skatītāju reitingu datiem un kultūrai veltīto stundu skaitu. Būtu arī aplami domāt, ka tad, ja raidījumam maz skatītāju, tas konkrētajai sabiedrības daļai nav vajadzīgs.
Neīstenotas ieceres
Jau tuvākajā laikā R. Pīpiķes vadībā SKP un sabiedrības grupu pārstāvji izstrādās šādus objektīvos kritērijus, ar kuriem gada nogalē vētīs, vai kultūras pārraižu piedāvājums sabiedrību apmierina. Bet tikmēr televīzija un radio turpina piedāvāt ierastās kultūras programmas. “Latvijas radio 1” direktore Inese Matjušonoka teic – kultūrai veltīto raidījumu klāsts un garums programmā 2012. gadā saglabāts līdzšinējais un par jaunām tematiskām pārraidēm tuvākajā nākotnē netiekot domāts, jo klausītājs ar piedāvājumu esot apmierināts. To radio darbinieki zinot, regulāri telefoniski sazinoties ar auditoriju.
LTV 1 direktore Baiba Šmite teic, ka televīzija zina par iedzīvotāju vēlmi atkal skatīt reiz tik iemīļoto raidījumu “Klēts”. Tomēr atsākt raidījuma veidošanu neplāno. Televīzijai netrūkstot vēl citu neīstenotu ieceru – piemēram, folkloras spēle visai ģimenei, kurai joprojām tiek meklēti sponsori.
Baidās pazaudēt skatītāju
Brīdī, kad jauniem folkloras raidījumiem naudas nav, televīzija tomēr atradusi līdzekļus, lai uzņemtu un translētu jauno daudzsēriju mākslas filmu “Eņģeļu māja”. Turklāt ideja esot nākusi, tieši uzklausot sabiedrības viedokli: “Skatītāji ir pārmetuši, ka grib kaut ko vairāk arī no citiem žanriem,” par jauno programmu plānojumu stāsta B. Šmite.
Apsvērumi, kāpēc televīzija izvēlas īstenot to vai kādu citu skatītāju ideju, saistās ar prognozēto auditorijas lielumu. Valsts televīziju nodrošina ar divām trešdaļām nepieciešamā budžeta. Pārējais jānopelna pašiem, rēķinoties ar tirgus situāciju, lai, konkurējot ar privātajiem medijiem, piesaistītu reklāmdevēju.
Turklāt kvalitatīvi kultūras radījumi nav tie, kas publiku piesaista. TNS dati par pārraižu reitingiem liecina, ka, piemēram, “Lielo mūzikas balvu”, kas pērn iekrita 8. martā, skatījies 51 tūkstotis. Tajā pašā laikā TV3 rādīto mākslas filmu “Krēsla” noskatījušies 173 tūkstoši. “Sabiedrība Latvijā vērsta uz izklaidi,” teic B. Šmite. Viņa secinājusi, ka pat lielisks oriģinālraidījuma saturs ar perfektu vadītāju nespēj izkonkurēt izklaides šovus. Plānojot televīzijas saturu, televīzijas veidotāji atrodoties pastāvīgas dilemmas priekšā. No vienas puses, jāspēj nodrošināt pārraides, kas atspoguļo nacionālās vērtības un identitāti. No otras puses – jāraida izklaidējošs saturs.
Viedokļi
Vai jūs apmierina Latvijas televīzijas piedāvātais kultūras pārraižu skaits un saturs?
Skatītāja, sociālā darbiniece Liene Bebriša: “Manuprāt, salīdzinot ar citu kanālu piedāvājumiem, kultūras raidījumu klāsts Latvijas televīzijā ir ļoti labs. Sevišķi man patīk “100 g kultūras”, kas ir visaptverošs ieskats kultūras norisēs Latvijā. Vēl labprāt ieslēdzu televizoru, kad raida “Kinotēku”. Protams, gribētos, lai biežāk tiktu translētas mākslinieciski augstvērtīgās filmas.”
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Endrokrinoloģijas centra vadītājs Valdis Pīrāgs: “LTV 1. programmā pietrūkst kompetentu kultūras raidījumu vadītāju, kuri, pieaicinot piemērotus raidījuma viesus, spētu ne tikai izvēlēties problēmu, bet arī izrisināt to pietiekami augstā intelektuālā līmenī. Vadītāji vairāk ir moderatori, nevis analizē. Programmā būtu vēlams vairāk satura, kas stiprina mūsu pašapziņu, rādot tradicionālās kultūras un vēsturisko mantojumu un pieredzi. Aktuāls joprojām ir jautājums, vai televīzija apzinās, ka tās misija ir veidot un audzināt sabiedrību. Rodas iespaids, ka šobrīd prioritāte ir veidot plašai publikai domātas pārraides, lai nodrošinātu augstu reitingu.”
uzziņa
Sabiedriskās konsultatīvās padomes aptaujā piedalījušies 378 respondenti, no kuriem lielākā daļa (90%) atzinusi, ka nacionālajai identitātei un latviskumam ir jābūt prioritātei, veidojot televīzijas un radio programmas.
LTV1 kopējais sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai paredzētais budžets – Ls 2 329 498, no kuriem Ls 196 992 paredzēti kultūras tematikas atspoguļošanai.
Kultūras pārraides LTV1 šogad: “100 g kultūras”, “100 g kultūras. Nacionālie dārgumi”, “100 g kultūras. Kinoklubs”, LTV portretu izlase (videofilmas), “Ielas garumā”, “Spēlmaņu nakts”, “Top Latvijas Likteņdārzs”, “Lielais Kristaps” – balvu pasniegšanas ceremonija, “100 g kultūras gada balva”, teātra izrāžu ieraksti, arhīva demonstrējumi, “Kinotēka”, LTV dzeja.
LTV1 budžetam 2012. gadam papildus ir apstiprināti Ls 729 000 – licenču iegādei, neatkarīgo producentu raidījumu iegādei, mediju barteriem un citām programmas vajadzībām.
