“Ne soli atpakaļ!” prasa zemnieki 0
Šodien Briselē sākas ES līderu samits, kurā skatīs ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam, tostarp finansējumu lauksaimniecībai un Kohēzijas fondā – divām Latvijai vissvarīgākajām pozīcijām.
Vakar trīs lielākās lauksaimnieku organizācijas – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un Zemnieku saeima – ir nosūtījušas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim aicinājumu aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju intereses Eiropadomē.
Kā zināms, Latvijas lauksaimniecības produktu ražotājiem tiešo maksājumu līmenis būs tikai 35% un Eiropas Komisijas priekšlikums paredz, ka no 2017. gada līdz 2020. gadam tas būs 54% no ES vidējā tiešo maksājuma līmeņa. Šādu situāciju lauksaimnieki vērtē kā nepieņemamu, jo “Eiropas institūciju priekšlikumi ir pretrunā ar godīgas konkurences principu un Latvijas ražotāji pakāpeniski tiks izstumti no vienotā tirgus nevienlīdzīgu konkurences apstākļu dēļ.”
Lauksaimnieki aicina Valdi Dombrovski “aizstāvēt Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības nākotni šajā izšķirošajā brīdī”, teikts aicinājumā.
Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka maksājumu līmenim jābūt vismaz 80% no vidējā ES tiešo maksājumu apjoma, bet ne mazāk kā Rumānijai, t. i., ap 77%, turklāt uzsverot, ka prasība jāpilda bez pārejas perioda, sākot jau ar 2014. gadu.
Aptaujātie lauksaimnieki nedod iespēju premjerministram sarunās atkāpties. Biškopis Guntars Melnis piesaka: “Ministru prezidentam jābūt nelokāmam par šiem Latvijas zemnieku jautājumiem. Un sirdī jāizprot šī zemnieku sāpe, un tad viņam pietiks spēka sasniegt mums vēlamo rezultātu šajās sarunās.”
“Kur ir godīgums pret visiem lauksaimniekiem? Mēs esam līdzvērtīgi ražošanā ar citiem Eiropas lauksaimniekiem, būtu tik mums tāds pats atbalsts,” vēlreiz atgādina Gunta Čepuka, mājražotāja Codes novadā.
“Ja Eiropas Savienībā mūsu lauksaimniekiem netiks panākti līdzvērtīgi maksājumi, tad Latvijas lauksaimniecība ir apdraudēta,” uzskata Agris Veide, bioloģiskā piena ražotājs un gaļas liellopu audzētājs Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecībā “Liepas”, kurš pērn Briselē piedalījies zemnieku protesta akcijā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Briselē brīdinājis ES kolēģus, ka Latvija neatbalstīs pašreizējo piedāvājumu bloka daudzgadu budžetam.
“Šobrīd izskatās, ka iespēja vienoties ir ļoti zema, jo Eiropadomes prezidenta priekšlikums par finansējumu Latvijai ir nepieņemams, un Latvija par to nevar balsot,” komentēja ārlietu ministrs Rinkēvičs.
Arī Finanšu ministrs Andris Vilks šaubās, vai daudzgadu budžetu šajā samitā izdosies apstiprināt. “Man neliekas, ka kāda no pusēm būs gatava piekāpties,” pauda politiķis. Ministrs vakar uzsvēra, ka Latvija šajās sarunās no savām pozīcijām neatkāpsies un kompromisu iespējas par Latviju interesējošiem jautājumiem ir ļoti mazas.
“Latvija varētu izmantot veto tiesības neizdevīgam Eiropas Savienības daudzgadu budžetam,” vakar atzina Ministru prezidents. “Jāizmanto visi atļautie līdzekļi, lai panāktu Latvijas intereses, tādēļ premjers atzinīgi vērtē Latvijas un pārējo Baltijas valstu zemnieku iniciatīvu šajā svarīgajā brīdī atrasties pie Eiropas Komisijas ēkām un vēlreiz uzsvērt mūsu prasības. Veto tiesības ir galējais līdzeklis, līdz tam jāizmanto visas pārējās iespējas panākt mums vēlamo risinājumu,” atbildēja viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Latvija līdz veto pozīcijai varētu nenonākt, jo iespējams, ka no šīm sarunām izstāsies viena no lielvalstīm – Lielbritānija, pieļāva finanšu ministrs.
