Ne sarežģītākais, bet pirmais 0
“Rail Baltica” ir pirmais no TEN-T projektiem, kam jābūt gatavam, bet, ja tas sabremzēsies, piešķirto naudu pārliks citiem projektiem.
Beidzot savienoti ar pārējo Eiropu – tā Eiropas Savienības lielo transporta maģistrāļu lielākajā ikgadējā pasākumā Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā jeb TEN-T dienās – šonedēļ prezentē daudzi ceļu tīklu projekti. Piemēram, Īrija aizstāv tuneļa ideju uz Britu salām. Ar Vāciju savienotu sliežu ceļu vēlas Dānija. Cauri Alpiem urbties vēlas, piemēram, “Euralpin” no Lionas uz Turīnu, kā arī Karavankes ceļā otru paralēlo turneli no Slovēnijas uz Austriju.
Visiem šiem projektiem atvēlēts 23 miljardu eiro liels budžets, no kura 5,6 miljardi iezīmēti Baltijas valstu ārtvilcienu dzelzceļa projektam. No tehniskās sarežģītības viedokļa “Rail Baltica” noteikti nav grūtākais projekts, bet tas no citiem atškiras ar to, ka tas ir pārrobežu projekts, kurā iesaistītas vairāk nekā divas valstis, un ka tas iesaistītās valstis pirmoreiz ar sliedēm savieno ar pārējo Eiropu. “”Rail Baltica” ir ES augstākā prioritāte, jo pirmoreiz savieno Baltijas valstis ar ES vientoto tirgu,” ceturtdien vēlreiz norādīja ES transporta komisāre Violeta Bulca. Viņa atzina, ka “daudz interešu un lobiju aizmugurē”, bet “ES nodefinējusi prioritātes” un viņa ir “priecīga, ka saistības tiek izpildītas”. Komisāre saņēmusi apliecinājumu no visu triju valstu ministriem, valdībām, parlamentiem un pat prezidientiem, ka tās tiks ievērotas arī turpmāk. Viņa piebilda, ka “tas, kā tehniski projekts tiks īstenots, ir pašu Baltijas valstu ziņā”.
CEF (Connecting Europe Facility) budžeta centralizācija nozīmē, ka katrs eiro tiks lietderīgi izmanots, “LA” skaidroja kāda augsta Eiropas Komisijas amatpersona. Dzelzceļa līnijai jābūt uzbūvētai 2025. gadā, un tas ir pirmais no TEN-T projektiem, kam jābūt gatavam, bet, ja “Rail Baltica” neizmantos piešķirtos līdzeļus, tos pārliks uz citiem projektiem. “Ikviens cents no 23,6 miljardu investīcijām tiks izmantots,” viņš norādīja.
Lai īstenotu visus dalībvalstu pieteiktos tranporta tīklu lielprojektus deviņos ES transporta koridoros, līdz 2030. gadam nepieciešami 500 miljardi eiro, atgādināja komisāre. Tas dos papildus 1,8% IKP pieaugumu, radīs apmēram 13 miljonus cilvēkgadu darba vietas.
Viņa nedeva skaidru atbildi, vai nākamajā finanšu periodā varēs turpināt īstenot Kohēzijas projektus ar esošo līdzfinansējuma 85% likmi. 2. maijā Eiropas Komisija prezentēšot budžeta ietvaru turpmākajiem septiņiem gadiem, 6. jūnijā Bulca sola darīt zināmu, kādus lielos ES transporta projektus plānots īstenot laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam.
