“Vēlamies parādīt, ka sparģeļi nav tikai luksusa ēdiens restorānā!” Ievas Cibuļskas ģimene audzē sparģeļus un nogādā tos pircējiem pa tiešo no lauka 19
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pirms trim gadiem iestādījām pirmās vadziņas. Bija doma pamēģināt, bet, kad sapratām, ka sparģeļi ir tiešām gardi un tos var ēst kartupeļu vietā, lauku palielinājām. Vēlamies parādīt, ka sparģeļi nav tikai luksusa ēdiens restorānā, bet gan katram pieejams, viegli pagatavojams un uzturvērtībām bagāts dārzenis,” stāsta Ropažu novada zemnieku saimniecības “Cibiņas” saimniece Ieva Cibuļska.
Viņa stāsta, ka iepriekšējos gados ģimene audzējusi dažādus kultūraugus – ķiplokus, melones un arbūzus, bet sparģeļi saimei tik ļoti iegaršojušies, ka nolēmuši pievērsties nopietnai audzēšanai un produkciju pārdot arī citiem. Pirmie stādiņi pirkti no lietuviešiem. Tad izveidojusies noturīga sadarbība ar audzētājiem Nīderlandē, kuri piedāvā tieši Latvijas klimatam piemērotus stādus.
To, ka izvēlētais virziens ir pareizs, apliecina Ievas biznesa idejas nupat gūtā uzvara Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā “Laukiem būt”, kura mērķis ir mudināt jauniešus izvērst uzņēmējdarbību laukos. Konkursā rīkotajās mācībās eksperti palīdzējuši pilnveidot biznesa plānu, sakārtot finanšu aprēķinus, kā arī apgūt uzņēmējdarbības teoriju, tirgus analīzi, pārdošanas iemaņas. “Jauniešiem iesaku nelaist garām iespēju un startēt konkursā arī nākamgad, jo tas ir labs atspēriens sava sapņa īstenošanā,” teic Ieva.
No lauka – uz galda
Viņa arī atzīst, ka sparģeļi esot samērā niķīgs augs attiecībā uz laikapstākļiem. Ja ir silts un saulains, tie aug griezdamies, bet, tiklīdz kļūst vēss un lietains, sparģeļi aug lēnām un stiegrainiem asniem. Tāpat jārūpējas par vienmērīgu mitrumu un, galvenais, lauks regulāri jāravē – gan ar kapļiem, gan zemes frēzi. Audzēšanai izvēlēti divgadīgie zaļo sparģeļu stādi, jo to audzēšanas tehnoloģija ir vienkāršāka salīdzinājumā ar baltajiem sparģeļiem.
Ražas novākšana sākas maijā, labos laikapstākļos sparģeļus griež pat divreiz dienā, jo tie ir augšanas rekordisti – stāds diennakts laikā pamanās izaugt pat līdz 18 centimetriem
“Tā kā svarīgākais priekšnoteikums šo dārzeņu lieliskajai garšai ir to svaigums, sparģeļus neuzglabājam, bet realizējam tajā pašā dienā, kad nogriežam. Līdz ar to klients saņem sparģeli tieši no lauka – atbilstoši mūsu zīmola sauklim “No mūsu dobes uz jūsu galda!””stāsta Ieva.
Pieprasījums aug
Jautāta par noietu, Ieva teic, ka ģimenes zīmolu “Cibiņu sparģeļi” viņa lielākoties reklamējot sociālajos tīklos. “Tur publicēju visu par un ap sparģeļiem, kā arī informēju, kad tos varēs iegādāties. Lai gan latvieši vēl jāpieradina pie sparģeļiem, tomēr tie, kas ir pagaršojuši šo dārzeni, priecājas tieši par vietējo ražu un sezonā steidz to bagātīgi lietot. Pieprasījums ir milzīgs, pērn klienti rindā gaidīja pat nedēļu. Šobrīd neplānojam sparģeļus piedāvāt veikalu tīkliem, liksim akcentu uz sadarbību ar restorāniem. Sezonas laikā apmeklēsim arī pa kādam tirdziņam, lai būtu tuvāk klientiem un sajustu pārdošanas garšu klātienē,” tā Ieva, piebilstot, ka domā arī par pārstrādi.
“Kad sākām piebarot mazo dēliņu, kā vienu no pirmajiem biezenīšiem gatavoju tieši tvaicētus sparģeļus, un mani pārsteidza, cik biezenis ir garšīgs, un arī mazajam tas ļoti garšoja. Pārskatīju lielveikalu plauktus un secināju, ka sparģeļi pārstrādātā veidā nav nopērkami. Tā nu radās ideja, ka jāpamēģina dot sparģelim arī pievienoto vērtību, pārstrādāt to kādā produktā. Izdomāju sparģeļus marinēt, lai būtu piedāvājums arī nesezonas laikā, tāpēc ar nepacietību gaidu maiju, lai to pamēģinātu,” tā Ieva.
Viņa arī uzskata, ka mājražošanas nozarei kopumā ir laba perspektīva – lai gan pašu pieredze vēl tikai uzņem apgriezienus, ir skaidrs, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotiem dabiskiem produktiem aug, turklāt pašmāju ražotāju atbalstīšana kļūstot arvien populārāka. Arī birokrātija šajā ziņā neesot tik liela, lai jaunos cilvēkus atturētu no pārtikas biznesa attīstīšanas laukos.
