Ne pūkas! jeb Mednieku nacionālie svētki 1
Tajās pašvaldībās, kur slavenākās ūdenskrātuves ar pīļu valstību – Burtnieks, Lubāns, Engure – vietējie smej, ka ūdensputnu sezonas atklāšanu varot teju par valsts nacionālajiem svētkiem nodēvēt. Sabraucot vienkopus ne tikai jau zināmo, tā teikt, savējo kolektīvu biedri, bet sarodoties pīļu kārotāji no visas Latvijas.
Ar kādām domām un vēlmēm atkal kārtējā augusta vēsturisko sestdienu sagaida mednieki, vaicāju viņiem pašiem. Kopumā gan sarunās ieskanējās tumšā nots, proti, ka šī sezona sākas Āfrikas cūku mēra ēnā un tad arī priekam mazāk pamata. Tur, kur sērgas vēl nav, ar bažām saprot, ka diezin vai sveikā izspruks. Tur, kur ir, ievēros visus Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) amatpersonu ieteikumus un biodrošības pasākumus, pat uz pīlēm ejot.
Aldonis Vīksna, Mazsalacas novada MK Mazsalaca vadītājs: “Īpašu tradīciju pīļu medību atklāšanā mums nav. Tādi mazāki pulciņi domubiedru sanākam kopā un pārstaigājam vai nu gar bebru uzplūdinājumiem, vai kādiem dīķiem. Esmu ievērojis, ka Salacā šogad nav pīlēnu, un nevarētu teikt, ka būtu daudz arī lielo pīļu. Izskaidrojums – manuprāt, savairojušies plēsēji, galvenokārt ūdeles. Attiecībā uz šaušanas prasmi gan esmu pārliecināts, ka kolektīva mednieki trāpīs labi, jo pavasarī bijām Alojas šautuvē un patrenējāmies gan ar visiem skrejošajiem, gan lidojošajiem mērķiem. Rudenī pirms dzinējmedībām būs otra šaušanas iemaņu pārbaude, un tā ir obligāta visiem.”
Māris Stepītis, Auces novada MK Vecauce vadītājs: “Tradīcija pulcēties visiem uz pīļu medību sezonas atklāšanu zuda laikā, kad zemju īpašnieki noslēdza līgumus ar citiem kolektīviem un tā mēs zaudējām arī platībās esošos dīķus. Tagad domubiedru grupas plāno braukt uz visiem pieejamām publiskajām ūdenskrātuvēm.”
Bruno Kreicis, Alūksnes novada MK Ezerlāse vadītājs: “Pīles plānojam medīt bebru uzplūdinājumos. Cik pagaidām novērots, šogad perējums ir labs, un gan jau veiksies arī.”
Māris Siktārs, Mazsalacas novada MK Lībieši vadītājs: “Mums ir tradīcija reizi gadā, tas ir, uz pīlēm, braukt pie kaimiņu kolektīva uz Aloju. Kad pīļu balle godam pavadīta, noteiktajās dienās katrs medī individuāli.”
Kaspars Bokta, Amatas novada MMB Pērkons vadītājs: “Mūsu pusē pīļu ir daudz. Tas tādēļ, ka kolektīvā ir divas obligāti izpildāmas prioritātes: apkarot plēsējus un medīt postījumu vietās.”
Ēriks Bergs, MB Dundagas mednieki valdes loceklis: “Mums ir iespēja pīles medīt Baložu ūdenskrātuvē, un droši vien mednieki turp brauks individuāli. Pēdējā laikā kaut kā šīs medības nav tik aktuālas, un tāpēc sezonas atklāšanas tradīciju arī vairs nav.”
Andris Kalnozols, Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks, mednieks: “Pats uz pīļu medību sezonas atklāšanu nebraukšu, bet pieļauju, ka mūsu pusē 8. augustā viesmednieku skaits būs liels. Diemžēl, kopš Engures ezerā drīkst iebraukt katrs ar savu peldlīdzekli, pēdējos gados ir novērota tāda kā visatļautība jeb nedaudz pārprasta demokrātija. Agrāk, kad iebraukšana bija tikai no laivu bāzēm, arī kārtība bija lielāka. Tāpat paredzu, ka drīz vien pašvaldībai vajadzēs risināt jautājumu par medībām jūrā, it īpaši iepretī ciematiem un tuvu apdzīvotām vietām.
Vēl, domājot par šāgada pīļu medību sezonas atklāšanu, atceros profesoru Jāni Vīksni, kura mūža zinātniskais darbs faktiski saistās ar pīlēm un mūsu Engures ezeru. Ja vien no Vīksnes kādreizējiem kolēģiem vai studentiem nāktu kāds ierosinājums piemiņas vietas izveidošanai, pašvaldība noteikti šo iniciatīvu atbalstītu.”
Mārīte Ņukša, PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja: “Tā kā vairāki mūsu novadi un tātad arī tajos esošo mednieku kolektīvu apmedījamās platības atrodas Āfrikas cūku mēra sērgas zonā, gribētu aicināt medniekus padomāt par suņu izmantošanu pīļu medību laikā. Es gan par manā uzraudzības zonā esošajiem medniekiem varu teikt tikai labu, mēs ļoti labi saprotamies, sadarbojamies, tomēr visādi var gadīties. Sevišķi par drošību vajadzētu atcerēties tiem, kuri paši piemājas saimniecībā audzē cūkas.”
Sadarbībā ar Medību saimniecības atbalsta fondu
