Nē – pludmalei un fiziskam darbam, jā – ūdenim un ēnai. Mediķu ieteikumi, kā pārciest karstās dienas 1
Lai saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka pēc iespējas mazāk dienas vidū uzturēties tiešajos saules staros, aģentūru LETA informēja NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane.
Tāpat mediķi rekomendē uzņemt šķidrumus pietiekamā daudzumā, izvēlēties atbilstošu apģērbu, kā arī rūpēties par bērniem un sirmgalvjiem.
Šajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū rušināties dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā – no plkst.11 līdz 15.
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai lakatiņu.
Tāpat bērni var pārkarst, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
Dienests aicina ņemt vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību norises gaitu, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu.
Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – viņiem jānodrošina telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu, aicina NMPD.
Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī dzert ūdeni pietiekamā daudzumā.
Nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā mediķi iesaka uzņemt šķidrumu vairāk nekā parasti – padzerieties vēl pirms parādās slāpes. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni. Tāpat tiek rekomendēts nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju jeb ķermeņa atūdeņošanos.
Vienlaikus tiek mudināts plānot savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē.
Ja tomēr jādodas ārā, jāvalkā cepure un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Tāpat būtu jāņem līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī jālieto saules aizsargkrēms.
Lai atvēsinātos, varētu vairākas reizes dienā iet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli.
Mediķi tostarp aicina ievērot piesardzību peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī, uzsver NMPD.
Palīdzības sniegšanai pārkaršanas gadījumā cietušais būtu jānovieto pusguļus vēsākā vietā vai ēnā, jāatģērb un jāmitrina ar vēsu ūdeni cietušā piere, kakls vai krūtis. Tostarp jādot dzert vēsu ūdeni un jārada gaisa plūsma. Nepieciešamības gadījumā būtu jāizsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Ja karstajā laikā rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai, iepriekš sazinoties telefoniski, jāvēršas pie dežūrārsta, dodieties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.
Vakaros no plkst.17 līdz plkst.8 un brīvdienās visu diennakti mediķa padomu var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Bet, ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums – nekavējoties jāmeklē palīdzību slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai zvanot uz 113.