Mejas valdība piedzīvojusi sāpīgāko sakāvi britu parlamenta vēsturē 0
Ja kādam šķita, ka otrdienas vakarā britu parlaments varētu pateikt “jā” Mejas panāktajam izstāšanās līgumam no ES, tad tie bija rūgti maldi, jo ar 432 balsīm pret un 202 par parlamentārieši izteica savu neapmierinātību.
Divas vēsturiskas izgāšanās
Pārsvars 230 pret ir vēsturiski lielākais skaits, kāds jebkad ir bijis britu parlamentā, un normālos apstākļos premjerministrs atkāptos. Taču šobrīd nav “normāli apstākļi”, to pierāda arī vēlākā trešdienas vakara leiboristu izgāšanās, organizējot neuzticības izteikšanu valdībai, kas gan tika noraidīta ar 325 pret 306.
Apgalvot, ka Terēzas Mejas piedāvātajam izstāšanās līgumam no ES atbalstītāju nebija, būtu nepareizi, jo pirms vēsturiskā balsojuma parlamentārieši tika aicināti apdomāt savu pozīciju un likt valsti un pilsoņu intereses pirmajā vietā, ne politiskās ambīcijas, un daļa arī aicinājumam atsaucās.
Cilvēki Apvienotajā Karalistē ir noguruši no politiskajiem skandāliem, ir vēlme pēc skaidrības – lai nu kāda tā būtu.
Īpaši skaidrību vēlas uzņēmēji, jo līdz marta beigām palikuši nedaudz vairāk kā divi mēneši, kas jau tagad ir pārāk īss laiks, lai sagatavotos izstāties bez līguma.
Parlamentā sadarbība notika gan, taču pavisam citāda, nekā varētu vēlēties, deputātiem no dažādām partijām apvienojoties pret premjeres sagatavoto izstāšanās līgumu. Tieši to pašu varēja uzskatāmi redzēt pie britu parlamenta balsošanas dienā – gan otrā referenduma piekritēji, gan aicinātāji izstāties bez līguma atradās visi kopā vienā lielā pūlī, līksmojot brīdī, kad tika pasludināts spriedums Mejas līgumam. Īsti gan nebija saprotams, kādēļ vajadzētu priecāties par to, ka skaidrības joprojām nav nekādas.
Mejas darījums noraidīts
Balsojums medijos tiek dēvēts par milzīgu apkaunojumu Mejai, kura ir pavadījusi pēdējos divus gadus sarunās ar ES, cenšoties nodrošināt organizētu AK izstāšanos no ES, lai pēc izstāšanās turpmāko 21 mēneša laikā kopīgās sarunās izveidotu nākotnes brīvo tirdzniecības līgumu.
Balsojumam britu parlamentā vajadzēja notikt jau decembrī, taču pēdējā brīdī balsojumu atcēla, cerot, ka izdosies pārliecināt parlamentāriešus par līguma lietderīgumu. Ar ko pārliecināšana beidzās, jau zinām.
Formālais iegansts balsošanai pret ir Ziemeļīrijas robežas jautājums, taču patieso iemeslu ir daudz vairāk.
Piemēram, opozīcija – leiboristi – vēlas panākt ārkārtas vēlēšanas, cerot, ka viņu balsotāju loks ir paplašinājies un beidzot ir radusies iespēja tikt pie varas. Aptaujas gan par to neliecina, šobrīd daudz populārāka ir konservatīvā partija.
BBC politiskā korespondente Laura Kensberga raksta – lai arī premjeres sakāve izrādījās daudz sāpīgāka par visām iepriekšējām prognozēm, tomēr problēmas, ar ko Mejai jāsaskaras nākotnē, ir daudz sāpīgākas. Vispirms, viņai trūkst stabila vairākuma pašas parlamentā un viņas kritiķi principā negrasās atbalstīt nevienu no viņas piedāvājumiemm, vienalga, vai tā būtu izstāšanās bez līguma vai arī daudz “mīkstāka” breksita versija.
Sāpīgākā sakāve vēsturē
Izrādās, britu parlamentā valdību sakāves ar vairāk nekā 100 balsīm ir ļoti retas. Trīs lielākās sakāves vēsturiski ir bijušas 1924. gadā, kad mazākuma leiboristu valdība tika sakauta ar 166, 161 un 140 balsīm. Divi pirmie balsojumi notika brīdī, kad britu valdība bija nolēmusi izbeigt kriminālvajāšanu pret Džonu Rosu Kembelu, komunistu laikraksta redaktoru.
Ir bijušas arī daudz sāpīgākas sakāves par šonedēļ notikušo, piemēram, 1977. gadā leiboristu valdība zaudēja balsojumu 293-0 izdevumu samazināšanai publiskajā sektorā, lai segtu iepriekšējā gadā ņemto aizdevumu no SVF, taču formāli valdība balsojumā nepiedalījās, tādēļ šis “antirekords” neskaitās.
Balsojums par neuzticības izteikšanu valdībai
Nākamajā dienā pēc izstāšanās līguma noraidīšanas sekoja opozīcijas ierosinātā neuzticības izteikšana valdībai, kas gan, kā teiktu briti, bija “tāls šāviens”, jo zināms, ka valdību parlamentā joprojām atbalsta gan DUP (Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija), gan dumpīgie konservatīvās partijas parlamentārieši. To pierādīja arī balsojums 325 pret 306. Parlamentā no 639 vietām torijiem pašiem ir 316 (318 kopā ar spīkerieim) plus 10 DUP balsis.
Uzreiz pēc neuzticības balsojuma izgāšanās premjere uzaicināja partiju līderus uz personīgām sarunām, lai apspriestu pilnīgi visus iespējamos scenārijus un atrastu tos punktus, par kuriem visi kopā spēj vienoties. Tūlīt gan opozīcijas līderis Džeremijs Korbins pamanījās paziņot, ka viņš šādām sarunām piekritīs tikai tad, ja saņems solījumu, ka breksits bez līguma netiks apspriests.
Reakcija pasaulē
Mišels Barnjē, ES galvenais sarunvedējs, uzskata, ka britiem tagad vajadzētu paskaidrot, kādi ir viņu nodomi saistībā ar breksitu. “Tas tagad ir britu amatpersonu ziņā – šodien vai rīt izvērtēt šī balsojuma iznākumu – un britu valdības ziņā ir izlemt, kā mēs virzāmies tālāk uz sakārtotu izstāšanos 29. martā.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers iztiek bez ceremonijām: “Aicinu Apvienoto Karalisti izskaidrot savus nodomus iespējami ātrāk.”
Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks jautā: “Ja darījums ir neiespējams un neviens nevēlas izstāties bez līguma, tad kuram galu galā pietiks drosmes pateikt, kas ir vienīgais pozitīvais risinājums?”
Te gan jāpiebilst, ka pret “vienīgo pozitīvo risinājumu” joprojām varētu protestēt vismaz puse Apvienotās Karalistes pilsoņu un, lai arī aptaujas rāda nelielu nosvēršanos palikšanas ES virzienā, tā varētu būt kļūda – tieši tāpat, kā aptaujas nebija precīzas pirms referenduma.
Angela Merkele ir gatava iesaistīties, lai rastu risinājumu. Taču “laiks spēlītēm ir beidzies”. Savukārt krievu ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Maskava nenostājas neviena pusē un ir ieinteresēta “vienotā, stiprā un, visbūtiskāk, neatkarīgā Eiropas Savienībā”. Lai nu tā būtu.
Pieci varianti breksitam
Mejai trīs darbadienu laikā ir jānāk klajā ar jaunu plānu, tas nozīmē, ka pirmdien varētu būt zināmi nākamie priekšlikumi. Variantu ir daudz, tiek apspriests “Kanādas modelis”, “Norvēģijas modelis”, “cietais” breksits un vēl vesela kaudze iespēju. Britu laikraksts “The Sun”, kas ir labi pazīstams ar savu “breksitisko” nostāju, ir apkopojis turpmākos scenārijus, katra iespējamību novērtējot ar 5 punktiem.
“Mīkstā” alternatīva Mejas plānam 3/5
Parlamentāriešu grupa, kas pārstāv dažādas partijas, cenšas lobēt alternatīvu Mejas plānam. Par to būs sajūsmā lielie biznesi, taču breksiteri nebūs sajūsmā, jo tas nozīmē, ka Karalistei jāakceptē atvērtās robežas un jāseko ES likumiem bez iespējām iebilst.
“Cietā” alternatīva Mejas plānam 2/5
Liela daļa konservatīvās partijas breksita piekritēju vēlas, lai premjere atgrieztos Briselē un panāktu daudz stingrāku breksita līgumu. ES gan šobrīd apgalvo, ka atsākt sarunas ir neiespējami.
Jauns referendums 3/5
Ir parlamentārieši, kuri uzskata, ka nepieciešams otrs referendums, cerot, ka atbilde būs palikšana ES. Pagaidām gan valdība to neatbalsta, un arī publikas atbalsts nebūt nav tik viennozīmīgs, kā to cenšas pasniegt palikšanas piekritēji. Ne jau velti Džeremijs Korbins izvairās atbildēt, vai atbalsta otru referendumu vai ne, jo daudzi viņa balsotāji ir breksita pusē.
Izstāšanās bez līguma 4/5
Ja netiek panākts nekāds līgums, tad 29. martā draud izstāšanās bez līguma.
Lielākā daļa parlamentāriešu apgalvo, ka viņi ir gatavi darīt jebko, lai tikai izbēgtu no šādas iespējas, bet, kā atgādina likumu zinātāji, tad likums par izstāšanos ir pieņemts, un tā ir vienīgā 100% drošā iespēja.
Jauna Mejas izstāšanās līguma versija 3/5
Valdības pārstāvji apgalvo, ka esošā izstāšanās līguma versija uzlabotā veidā tomēr galu galā tiks apstiprināta. Viņi tic, ka, tuvojoties izstāšanās datumam, skeptiskie parlamentārieši tomēr izvēlēsies esošo līgumu kā mazāko ļaunumu.
